Vēsture Dienā

Vēsture Dienā: Veļu laika murgi

Sensenos laikos laikrakstā Diena bija arī rubrika Aģentūra Krēsla ziņo. Kādu dienu aģentūra Krēsla dziļā krēslā devās uz vēstures mēslaini. Gados jaunākiem cilvēkiem jāpaskaidro, kur tajos laikos (Krēslas gājiena tekstuālais un vizuālais atreferējums bija publicēts 1991. gada 26. oktobra SestDienā) Rīgā atradās lielākā vēstures mēslaine – Esplanādē, kuru padomju okupācijas gados sauca par Komunāru laukumu.

3. novembris, 2018, 9:12

Vēsture Dienā: Kopīgs nē, bet ne jā

30 gadu jau ir vēsture, 2018. gada 12. oktobra SestDienā saka vēsturnieks Gatis Krūmiņš, vaicāts par Latvijas Tautas frontes 30 gadu jubilejas konferenci. Desmit gadu vēsturei ir par īsu, toties jubilejas svinēšanai gan der. Latvijas Tautas frontes desmitgadei 1998. gada rudenī Dienā tika veltīti vairāki lieli raksti. 1998. gada 9. oktobrī Tautas frontes vēsturisko misiju izvērtēja LTF pirmās domes valdes loceklis, garīdznieks Juris Rubenis. Viņa rakstā atrodamas arī aiz auss liekamas atziņas visiem tiem, kas vēl nav pārliecināti par to, ka demokrātiskas vēlēšanas ir nevis veids, kā paātrināt mannas biršanu no debesīm, bet asinsizliešanas alternatīva cīņā par varu.

20. oktobris, 2018, 22:22

Vēsture Dienā: Apvērsuma iecere

Krievijā vara vienmēr šaus – 1993. gada 5. oktobra Dienā secināja Aivars Ozoliņš, komentējot 4. oktobrī notikušo Krievijas parlamenta apšaudi (tai skaitā ar tankiem), kas ar Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina uzvaru izbeidza viņa un Ruslana Hasbulatova vadītā Krievijas parlamenta pretstāvi cīņā par varu un naudu. Otrs Dienas komentāra secinājums izrietēja no pirmā: Latvijai jābēg no krievu lāča, cik vien ātri un cik vien tālu var. Lai gan Krievijas parlaments pretojās Jeļcina reformām, tā asiņainā izdzenāšana šodien tiek uzskatīta arī par augsni, kas vēlāk ļāva uzplaukt Putina agresīvajam autoritārismam.

13. oktobris, 2018, 7:50

Vēsture Dienā: Varbūt atombumbu?

Spļaudoties un lādoties par tādu procesu kā vēlēšanas, kurās labticīgi idioti un pārējie alternatīvi apdāvinātie vienmēr ievēl zagļus un blēžus, nevajadzētu aizmirst, ka alternatīva ir cīņa par varu ar ieročiem rokās – pilsoņu karš vai līdzīga asiņu nolaišana. Tā kā vienkāršam interneta komentāru lasītājam nav pieejamas rakstītāju adreses, ir grūti spriest, vai visi tie ieraksti, kas aicina kārt un šaut patiesībā jau visus politiķus pēc kārtas, nāk tikai no slēgta tipa galvas ārstniecības iestādēm. Tomēr visās tajās vēstures situācijās, kad sabiedrība ir nonākusi līdz attiecību noskaidrošanai ar ieroču palīdzību, ir izrādījies, ka šāvēju netrūkst, vismaz pa neapbruņotiem cilvēkiem.

15. septembris, 2018, 17:06

Vēsture Dienā: Ideālā stiprā roka?

Ceļu uz sapņu zemi Latvija meklēja arī pagātnē – ulmaņlaikos.

8. septembris, 2018, 8:05

Vēsture Dienā: Bez Krievijas armijas

Radiolokācijas stacija Dņepr darbību beidza tieši pirms 20 gadiem.

1. septembris, 2018, 7:38

Vēsture Dienā: Arī 1992. gada karstā vasara ritēja, cīnoties ar liesmām

Arī 1992. gads bija karsts un nemierīgs. Drīz pēc ziņām, ka Zvirgzdu ezerā atrastas kinooperatora Jura Podnieka mirstīgās atliekas, sākās ugunsgrēku ziņas. Deg Latvijas meži – vēstīja 1992. gada 11. jūlija Dienas pirmās lapas lielā ziņa, piebilzdama, ka cīņa ar uguni var ilgt pat mēnesi vai ilgāk.

11. augusts, 2018, 7:00

Vēsture Dienā: Svētki nelaimes ēnā

XXI Dziesmu svētku gadā, 1993. gada vasarā, Latvijā pēc trimdā pavadītajiem gadiem atgriezās dzejnieks, Latviešu Nacionālā fonda dibinātājs Andrejs Eglītis (1912–2006), Lūcijas Garūtas kantātes Dievs, tava zeme deg! vārdu autors. Apmeklējis dzimto pusi Ļaudonas pagastā, Eglītis iegriezās Literatūras muzejā, kur ar viņu sarunājās literatūrpētniece Anna Egliena un SestDiena Egīla Zirņa personā. 1993. gada 31. jūlija SestDienā intervijā Mironim kājas nesilda Andrejs Eglītis dalījās atmiņās par Latvijai liktenīgajiem mirkļiem un šodienas vērojumos.

4. augusts, 2018, 8:02

Vēsture Dienā: Dižciltību meklējot

Gleznotājs Miervaldis Polis bija nopietni un pietiekami oficiāli pieķēries muižniecības atjaunošanai – tik oficiāli, ka 1991. gada 3. augusta SestDienā viņu kā atjaunotās muižniecības pirmo muižnieku intervēja Andris Bergmanis.

28. jūlijs, 2018, 7:28

Vēsture Dienā: Pēta latviešu ģimeni

Tālā 1991. gada vasarā bija iestājusies neziņa, vai baltiešu neatkarības atjaunošanas centieni nav atdūrušies pret Rietumiem ērtāko vēlmi uzgrūst baltiešiem pašiem attiecību nokārtošanu ar knapi elpojošo monstru Padomju Savienību. Tādā neziņas stāvoklī atliek vien pievērsties nesteidzīgāku lietu apcerei, piemēram, zinātnei.

21. jūlijs, 2018, 8:29

Vēsture Dienā: Svētki brīvvalstī

Arī pirms 25 gadiem bija Dziesmu svētku gads – XXI Vispārējie latviešu dziesmu svētki un XI Latviešu deju svētki notika no 1993. gada 27. jūnija līdz 4. jūlijam. Pirmo reizi Dziesmu svētkos plaši uzstājās tautas mūzikas ansambļi. Goda virsdiriģenti bija Haralds Mednis, Leonīds Vīgners un Roberts Zuika. SestDiena brīdi pirms svētku sākuma, 1993. gada 22. jūnijā, Elitas Pētersones rakstā ieskatījās Dziesmu svētku norisēs brīvvalsts laikā – 1926., 1931., 1933. un 1938. gadā.

7. jūlijs, 2018, 8:37

Vēsture Dienā: Kā mēs atkal vēlējām

Pirms 25 gadiem Latvijas pilsoņi pēc 62 gadu pārtraukuma atkal vēlēja savu parlamentu. Turklāt uzreiz izmēģinot, ko nozīmē rīkot vēlēšanas vasarā. 5. Saeimas vēlēšanas notika 1993. gada 5. un 6. jūnijā. "Redz, ka Saeimu sagaidīju!" Dienas korespondentei Dacei Zvirbulei 4. jūnijā priecīga teica Bauskas simtgadniece Anna Šlāgane, kura bija dzimusi 1893. gada 18. martā Bauskas apriņķī, Brunavas pusē. Piedzīvojusi gan vācu baronu laikus, gan Pirmo pasaules karu, gan sarkanos, gan baltos, pirmās Saeimas vēlēšanās Šlāgane balsojusi par Kārli Ulmani.

16. jūnijs, 2018, 7:42