Vēsture Dienā

Vēsture Dienā: Rubika dzejas dienas

Alfrēds Rubiks, kuram 24. septembrī paliek 85 gadi un kurš var kalpot par paraugu ikvienam ar sociālisma idejām apsēstajam, bija 1992. gada 12. septembra Dienas intervijas varonis. 1991. gada 23. augustā Rubiks, kura iespējamo rīcību gadījumā, ja augusta pučs būtu uzvarējis, nav grūti iztēloties, kompartijas centrālkomitejas ēkā tika arestēts, un Dienas intervijas laikā viņš jau vairāk nekā gadu bija nosēdējis cietumā.

13. septembris, 2020, 20:00

Vēsture Dienā: Augošā noziedzība un nāves sodi 1992. gadā

"Latvijā šogad izpildīti jau divi nāves sodi," vēstīja 1992. gada 20. augusta Dienas pirmās lapas raksts, ievietots tieši zem raksta Noziedzība valstī pieaug, kurā tika teikts, ka 1992. gada pirmajā pusgadā Latvijā izdarīti vairāk nekā 28 000 noziegumu – par 48% vairāk nekā gadu iepriekš, tai skaitā 132 slepkavības, no kurām atklātas 72, un 384 bruņoti uzbrukumi. (Iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers skaidroja, ka liela problēma esot kadru trūkums. Jau tā retās policistu rindas vēl vairāk paretināšot valsts valodas eksāmens, jo valstī tikai 42% šajā sistēmā strādājošo esot latvieši, un vēl traģiskāka situācija esot Rīgā, kur latviešu ir tikai 7% no sistēmā strādājošajiem.)

5. septembris, 2020, 7:30

Vēsture Dienā: Zāberu mīl un atceras

''Tenorsvētku koncerta sākums sestdien, 19. augustā, Madonas brīvdabas estrādē kavējās nevis lietus, bet lielā klausītāju pieplūduma dēļ,'' 2000. gada 21. augusta Dienas pirmajā lapā rakstīja Inese Lūsiņa, atspoguļojot vienu no izcilā latviešu operdziedātāja Jāņa Zābera (dzimis 1935. gada 11. augustā Madonas apriņķa Meirānu pagastā, miris 1973. gada 25. martā Rīgā) piemiņas pasākumiem. Togad Jānim Zāberam, ko dažkārt mēdz saukt arī par labāko latviešu dziedātāju, būtu 65 gadi.

30. augusts, 2020, 8:00

Vēsture Dienā: Eksplozijas šoks universālveikalā Centrs

2000. gada augustā Rīgas centru satricināja terora akts lielveikalā.

22. augusts, 2020, 7:04

Vēsture Dienā: Slepenākais cietums

Kāpēc komunistu režīms šāva cilvēkus? Nu tāpēc, lai visādi atpakaļrāpuļi nestājas ceļā uz gaišo komunistisko nākotni, jo, kamēr viņi tur stāv, gaišo nākotni nav iespējams sasniegt. Cēla mērķa vārdā tātad šāva. Turklāt ne tikai nomaļās vietās, kā Baltezerā, bet arī pašā Rīgas centrā.

15. augusts, 2020, 18:09

Vēsture Dienā: Par pareizāko latvieti

Turpinot debates par latvietībai būtiskām tēmām, 1995. gada 12. augustā SestDiena meklēja atbildes uz jautājumu: vai nacionālās identitātes meklējumi ir tautas mazvērtības kompleksa izpausme? Atbildētāji bija filozofe Skaidrīte Lasmane, muzikoloģe, tolaik LR vēstniecības Maskavā kultūras atašejs Ingrīda Zemzare, dzejniece Māra Zālīte, mākslas kritiķe Helēna Demakova un LR vēstnieks Austrijā un Šveicē Egils Levits.

8. augusts, 2020, 18:04

Vēsture Dienā: Karam nesagatavoja

Padomju okupācijas pēcstaļiniskajā periodā latvietis dzimtenē varēja vilkt dzīvību tīri mierīgi, atskaitot vienu – dienestu armijā. Tas gan attiecās tikai uz vīriešiem, toties perspektīvas bija stipri dažādas, sākot ar vienkārši zaudētiem gadiem un beidzot ar sabeigtu fizisko vai psihisko veselību vai, it sevišķi kopš 1979. gada padomju invāzijas Afganistānā, pat ar atgriešanos cinka zārkā. Tad nu izvairīšanās no armijas kļuva par īpašu mākslas žanru (ja neticat, varat pajautāt, piemēram, Alvim Hermanim). Gluži loģiski atmodas laikā viena no protesta tēmām bija protests pret dienestu okupētājvalsts armijā.

2. augusts, 2020, 12:30

Vēsture Dienā: Kad sportot drīkstēja

Tā kā šovasar olimpiskie prieki izpaliek, atliek vien atskatīties uz pagātnes slavas mirkļiem. (Varbūt labi vien ir, ka spēles atliktas, jo latviešiem nekādu dižu cerību tajās šoreiz nebija, bet pandēmijas laikā, iespējams, ka ar koronavīrusu tiksim galā labāk nekā konkurenti un pēc tam viņiem sporta laukumos parādīsim.) Atskatīsimies uz spēlēm pirms 28 gadiem, kurās baltieši izcīnīja savu pirmo medaļu pēc neatkarības atjaunošanas, – Barselonas olimpiādi 1992. gadā.

26. jūlijs, 2020, 12:30

Vēsture Dienā: Mīlēt un mīlēties

Trīs vīru saruna kādā 1995. gada jūlija SestDienas numurā – no sievietēm līdz politikai.

18. jūlijs, 2020, 7:10

Vēsture Dienā: Sirdsapziņa un filma

Pirms 25 gadiem, 1995. gada maijā, tika parādīta un tovasar lielas skatītāju diskusijas izraisīja Zigurda Vidiņa dokumentālā filma Kurzemes zvans. Filmā runā Kurzemes notikumu līdzdalībnieki Otrā pasaules kara beigās, izmantoti arī kinooperatora Andra Slapiņa (1949–1991) filmētie materiāli viņa nepabeigtajai filmai par Kurzemi Baltijas sāga. 1995. gada 8. jūlija SestDienā par filmu rakstīja un Zigurdu Vidiņu iztaujāja Vita Pētersone. Vidiņš viņai atklāja, ka uzskatījis par savu pienākumu pabeigt Andra filmu. Saruna skāra arī "čekas maisu" tēmu.

11. jūlijs, 2020, 8:00

Vēsture Dienā: Vēsi no abām pusēm

Tālajos padomju okupācijas gados trimdas latvietis, jo īpaši no to dzimtenes tautiešu puses, kuriem šādu radu ārzemēs nebija, tika uzlūkots ja ne kā pārcilvēks, tad vismaz kā laimes krekliņā dzimis – galu galā viņam taču savā trimdā bija pieejami visi tie labumi, kurus latvietis ar padomju pasi un rubļiem kabatā Rīgā Vaļņu ielas valūtas veikalā i apskatīt nedabūja, jo logi bija aizkrāsoti. Arī runāt par brīvu Latviju viņš drīkstēja ne tikai virtuvē uzticamu draugu lokā, bet pat demonstrācijā uz ielas pie padomju vēstniecībām.

5. jūlijs, 2020, 7:17

Šodien

Vēsture Dienā