Vakcīna dīvainību slazdā
Vakcinācija pret Covid-19 ir tēma, kas ir aktuāla daudziem Latvijas iedzīvotājiem, un atbildība par vakcinācijas gaitu gulst uz Veselības ministrijas (VM) pleciem.
Magda Riekstiņa
Vai taupības laiku beigas?
Taupība ir vārds, kas raksturo finanšu ministra Jāņa Reira (Jaunā Vienotība) un Finanšu ministrijas (FM) īstenoto politiku kopš pagājušā gada marta, kad sākās pandēmija un Latvijā pirmo reiz tika ieviesta ārkārtējā situācija. Lai arī šo 11 mēnešu laikā gan finanšu ministram, gan FM, gan Jaunajai Vienotībai veltīti daudzi pārmetumi, kurus izteikuši uzņēmēji, kultūras jomas pārstāvji, ekonomisti un pat Eiropas Parlamenta deputāti, tomēr finanšu ministrs no taupības stratēģijas neatkāpās.
Covid-19 pandēmijas laikā jāstiprina globālā konkurētspēja
Transporta un tranzīta jomā nekas nav apstājies, teic Rīgas Brīvostas flotes valdes loceklis un vadītājs Kaspars Ozoliņš intervijā Magdai Riekstiņai.
Kad politiķi pārkāpj robežu
Laiku pa laikam izskan viedoklis, ka atbildīgos amatos valsts sektorā vajadzētu strādāt cilvēkiem, kuri paši izveidojuši un vadījuši uzņēmumu, jo tas dod izpratni par reālo dzīvi. Protams, arī pieredze uzņēmējdarbībā ne vienmēr garantē to, ka piemīt realitātes izjūta, taču ir skaidrs, ka ar mūsu politisko eliti tiešām "draugi, nav labi" (kā premjerministrs Kariņš teica tautai), jo politiskā elite nesen apliecināja, ka tai pilnībā trūkst izpratnes par reālo situāciju un sabiedrības noskaņojumu.
Kas vienos sašķelto nāciju?
Pagājis jau apmēram gads, kopš par aktualitāti pasaulē kļuvis koronavīruss SARS-CoV-2 un tā izraisītā slimība Covid-19. Atskatoties uz šo gadu, daudzi ir atzinuši, ka viņus pārsteidzis, cik plaša un ilga izrādījusies Covid-19 pandēmija, kas tika oficiāli izsludināta 2020. gada martā. Neprognozēti spēcīga ir izrādījusies arī pandēmijas ietekme gan uz daudzām tautsaimniecības nozarēm, piemēram, uz starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem, tūrismu, viesnīcu biznesu, ēdināšanu, tirdzniecību un skaistumkopšanu, gan arī uz tādām šķietami nesatricināmām jomām kā izglītība un kultūra.
Uzņemieties reiz atbildību!
Protams, nav noliedzams tas, ka Latvijā valsts iestādēs strādā daudzi erudīti, profesionāli un centīgi darbinieki. Tomēr publiskā sektora pārstāvju vēlme pieļautās kļūdas attaisnot ar zemu atalgojumu nav nekas cits kā manipulēšana ar sabiedrību.
Politiķi un laba reputācija
Diskusijas par to, kas ir nevainojama reputācija, mūsu sabiedrībā norit laiku pa laikam un ir aktualizētas arī šoziem.
Iepirkšanās e-vidē – nevis izvēle, bet nepieciešamība
Covid-19 globālā pandēmija ilgst jau gandrīz vienpadsmit mēnešu, un šajā laikā rekomendētā distancēšanās ir veicinājusi iedzīvotāju pievēršanos e-veikalu piedāvātajām iespējām.
Baltijā būtiskus kontrastus pagaidām nesaskata
Situāciju Latvijā vajadzētu salīdzināt ar situāciju abās pārējās Baltijas valstīs, nevis tādās valstīs, kurām ir gluži atšķirīgi politiskie un ekonomiskie, kā arī vēsturiskie un ģeogrāfiskie apstākļi. Šāds apgalvojums saistībā ar Covid-19 pandēmiju un tās radīto ekonomisko krīzi izskan bieži.
Vai mazinās nabadzību?
Jēdzienu "Atveseļošanas un un noturības mehānisms" (ANM) tuvākajā laikā mēs dzirdēsim bieži. ANM ir Eiropas Savienības (ES) mērogā koordinēts projekts, kura mērķis ir mazināt Covid-19 krīzes radīto ietekmi. Finanšu ministrija skaidro, ka "darbs pie ANM ieviešanas tiks organizēts sešos virzienos – klimata pārmaiņas un ilgtspēja, digitālā transformācija, ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma, veselība, nevienlīdzības mazināšana un likuma vara". Tiek solīts, ka Latvijai pieejamais finansējums būs 1,65 miljardi eiro, bet tas var augt un pārsniegt divus miljardus.
Vakcīnas nav politisks šovs
Vakcinācija patlaban tiek uzskatīta par taisnāko ceļu, pa kuru ejot var sasniegt Covid-19 izplatības mazināšanos, ierobežojumu atcelšanu un atgriešanos pie tādas dzīves, kāda bija ierasta līdz pandēmijai.
Svētki kompromisu valdībai
Nesen, 23. janvārī, apritēja divi gadi, kopš tika apstiprināta Krišjāņa Kariņa (JV) valdība. 22. janvārī Valsts kancelejas Komunikācijas departaments izplatīja valdības darbu slavinošu preses relīzi, kas bija uzrakstīta tik patētiskā stilā, ka varētu sacenties ar produktus reklamējošām relīzēm, ko medijiem sūta sabiedrisko attiecību aģentūras. Turklāt preses relīzes par to, ka "Krišjāņa Kariņa valdībai aprit divi gadi", sadaļā Nodokļu politikas uzlabošana, atbalsts uzņēmējiem un vietējiem ražotājiem bija ignorēti nodokļu reformas diskutablie aspekti, uz kuriem norādījuši uzņēmēji, radošās inteliģences pārstāvji, kā arī ekonomikas eksperti.
Digitalizācija, distancēšanās un uzticēšanās
Somija ir valsts, kurā Covid-19 izplatība šīs nedēļas pirmajā pusē bija viena no zemākajām Eiropas Savienībā (ES). Protams, pandēmija vēl nav beigusies, un dažādu valstu pieredze jau ir apliecinājusi – Covid-19 statistika mēdz mainīties ļoti strauji, tomēr, spriežot pēc šonedēļ pieejamajiem datiem, Somija spēj veiksmīgi kontrolēt Covid-19 izplatību.
Skopais allaž maksā divreiz
Nesen kāds ietekmīgās politiskās partijas Jaunā Vienotība (JV) pārstāvis mikroblogošanas vietnē Twitter kategoriskā formā paziņoja, ka tiem cilvēkiem, kuriem Covid-19 pandēmijas laikā aizliegts strādāt ierastajās profesijās, jāpārkvalificējas, nevis jāprasa pabalsti. Taču šī norāde ir tik neloģiska, ka to nevar atstāt bez ievērības un tā ir jāatspēko.
Vērtēšanas laiks ministram
Nesenā Veselības ministrijas vadības maiņa, kad Ilzei Viņķelei (AP) nācās šķirties no amata un ministra portfeli ieguva Daniels Pavļuts (AP), aktualizēja diskusiju par to, kādas prasības mūsu sabiedrība vispār izvirza ministriem.
Ja nav vēlētāji, tad nerūp?
Tikmēr, kamēr mūsu valsts liberālie un centriskie politiskie spēki, respektīvi, Attīstībai/Par! un Jaunā Vienotība, sabiedrības uzmanību pievērš ar diskusijām par tādām racionālām tēmām kā vakcinācijas pret Covid-19 organizēšana un atbalsta mehānismi krīzes skartajām nozarēm, tikmēr konservatīvā virziena pārstāvji ar milzīgu intensitāti koncentrējušies uz tādu ar Covid-19 pandēmiju nesaistītu tēmu kā jēdziena "ģimene" skaidrošana.
Pandēmijas aktualitāte – virtuālās tūres
Pagājuši jau desmit mēneši kopš aizvadītā gada marta vidus, kad Latvijā un daudzās citās valstīs tika ieviesti tādi Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi, kas būtiski samazināja pulcēšanās un pārvietošanās iespējas un līdz ar to spēcīgi iedragāja tūrisma un starptautisko pasažieru pārvadājumu jomu.
Prioritāte – Covid-19 krīzes pārvarēšana
Portugāles galvaspilsētas Lisabonas centrā esošā arka šā gada pašā sākumā tika izgaismota dzeltenā un zilā krāsā. Tās ir Eiropas Savienības (ES) oficiālās krāsas, un spoži mirdzošā arka, kas atrodas Lisabonas slavenās gājēju ielas Rua Augusta galā, netālu no Težu upes, simboliski norādīja uz to, ka 1. janvārī sākās Portugāles prezidentūra ES Padomē.
Ir sācies vēlēšanu gads!
Sabiedrības uzmanība patlaban ir koncentrēta uz Covid-19 izplatību un tās ierobežošanai ieviestajiem pasākumiem, tomēr nevajadzētu aizmirst, ka šis ir vēlēšanu gads. Centrālā vēlēšanu komisija plāno, ka pašvaldību vēlēšanas visā Latvijā (izņemot Rīgu) norisināsies 5. jūnijā. 2020. gadā gūtā pieredze gan liecina, ka Covid-19 pandēmija var ieviest korekcijas jebkādos plānos, tomēr skaidrs, ka līdz pašvaldību vēlēšanām nav tālu. Savukārt 14. Saeimas vēlēšanas ir paredzētas nākamgad, ne vēlāk par 1. oktobri.
Vakcīna klāt! Kas tālāk?
Aktualitāte mūsu valstī un arī daudzviet citur pasaulē patlaban ir vakcinācija pret Covid-19. Distancējoties no radikāliem vakcinācijas pretiniekiem, sazvērestības teoriju faniem un anarhistiskiem opozicionāriem, kuri kritizē pilnīgi visu, ko rosina valdība, ir vērojams, ka daudziem cilvēkiem attieksme pret sākto vakcināciju ir piesardzīgi atbalstoša. Tas liek domāt, ka iecere mazināt Covid-19 riskus ar vakcīnas palīdzību varētu izdoties, un te nav runa tikai par Latviju vai Eiropas Savienību, bet kopumā par pasauli.
Krīze mudina domāt par uzkrājumiem
Covid-19 pandēmija un ar to saistītā ekonomiskā nestabilitāte ir aktualizējusi uzkrājumu veidošanas nepieciešamību.
Politiķu radītie pārsteigumi
Sākot Jauno gadu un atskatoties uz aizvadīto, jāteic, 2020. gads ir bijis pārsteigumu gads. Kas uz Covid19 globālās pandēmijas fona pārsteidza Latvijā?
Vai šajā gadā skanēs aicinājums "Paliec mājās!"?
Laiks, kas pavadīts pie interneta, pulcējoties retāk un ceļojot mazāk nekā ierasts – tā var raksturot desmit mēnešus, kas pagājuši kopš pērnā gada pavasara, kad Latvija un citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis sastapās ar Covid-19 pirmo uzliesmojumu un populārs kļuva aicinājums "Paliec mājās!".
Ārējās tirdzniecības nākotne ir neskaidra
Lai gan Covid-19 izplatības mazināšanai ieviestie ierobežojumi galvenokārt ietekmē starptautiskos pasažieru pārvadājumus, tomēr ir bijušas situācijas, kad ierobežojumi atstājuši iespaidu arī uz kravu plūsmām.
Bez politiskām autoritātēm
Neilgi pirms Ziemassvētkiem sabiedriskais medijs LTV1 bija spējis pārvarēt tam raksturīgo aizraušanos ar vienveidīgu, sakāpināti emocionālu skatījumu uz Covid-19 pandēmijas laiku un piedāvāja analītisku Rīgā notikušo protestu izvērtējumu (LTV1 raidījums Aizliegtais paņēmiens 21. decembrī).
Pastāv cerības pārvarēt Covid-19 krīzi
Lai gan Covid-19 pandēmija ir ļoti atšķirīgi ietekmējusi dažādas Latvijas tautsaimniecības nozares, tomēr ir skaidrs, ka šis ir sarežģīts laiks ne tikai epidemioloģiskā, bet arī ekonomiskā aspektā un ka būs jāveic tautsaimniecības atjaunošana pēc Covid-19 izraisītās krīzes. Lielas cerības tiek liktas uz Eiropas Savienības (ES) finansiālo atbalstu.
Būs jāatjauno ekonomika
Vakcinēšanās pret Covid-19 ir tēma, kam pēdējā laikā tiek veltīta liela uzmanība gan mūsu valstī, gan citur pasaulē. Lai arī eksperti pagaidām atturas paust, tieši kad Covid-19 pandēmija beigsies un koronavīrusu SARS-CoV-2 varēs uzskatīt par uzvarētu, taču pastāv cerība, ka vakcīna dos pozitīvu rezultātu, Covid-19 draudi vājināsies un līdz ar to mazināsies ierobežojumi, kas ietekmē tautsaimniecību.
Tūrisma jaunā realitāte ir pielāgošanās situācijai
Ātrāk vai vēlāk Covid-19 izplatība mazināsies un ceļošana atsāksies, bet Latvijas tūrisma industrijai šim brīdim jābūt gatavai, lai nezaudētu starpvalstu konkurences cīņā par klientiem. Savukārt to, kad ceļošana atsāksies – nākamā gada pavasarī, vasarā vai rudenī –, patlaban prognozēt nav iespējams. Šādu situācijas raksturojumu sniedz gan tūrisma biznesa, gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji, un šāds redzējums tika definēts arī nesen notikušajā LIAA organizētajā Tūrisma forumā.
Pilnveidosim sadarbību ar Igauniju, Krieviju un Baltkrieviju
Meklēsim arī jaunus sadarbības virzienus, uzsver va/s Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs intervijā Magdai Riekstiņai.
Svarīgs ir protestu mērķis
Protesti pret lēmumiem, kurus jau pieņēmusi vai gatavojas pieņemt politiskā elite, Eiropā un citur pasaulē ir sastopami bieži. Pirms Covid-19 pandēmijas, kad Eiropas Parlamenta plenārsesijas noritēja Strasbūrā, pie parlamenta ēkas regulāri bija vērojams kāds pikets vai līdzīga akcija. Adventes laikā pirms diviem gadiem liela uzmanība tika pievērsta "dzelteno vestu" protestiem Parīzē. Arī Covid-19 pandēmijas periodā daudzviet notikuši dažādi protesti. Tā ka brīnīties par to, ka Latvijā parādās tendence protestēt, nav iemesla, un politiskajai elitei jābūt gatavai šādai situācijai.