Līdz ar klātienes tirdzniecības ierobežojumu mazināšanu pierimusi attālinātās iepirkšanās izaugsme, kas maijā gada griezumā bija tikai 6%, bet martā – pat 47%. To uzsver Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākā eksperte Vita Skuja.
Vēlēšanās, it īpaši Saeimas vēlēšanās atdodot balsi par kādu politisko spēku, vēlētāji gaida, ka šis politiskais spēks rīkosies atbilstoši tā tēlam un reputācijai. Tiem, kuri balsoja par Jauno Vienotību (JV), nevajadzētu brīnīties, ka tiek ieviesta minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa (VSAOI), jo JV finanšu ministrs Jānis Reirs par šādu ideju runā jau gadiem. Tomēr, tā kā JV sevi dēvē par racionālu partiju, JV vēlētājs var justies vīlies par VSAOI izmaiņām izvēlēto brīdi – Covid-19 pandēmijas otro vasaru, kad daudzas nozares vēl nevar pilnvērtīgi strādāt, turklāt vakcinācijas tempa ziņā mūsu valsts nav Eiropas Savienības pirmrindniece, un nav zināms, vai rudenī atkal nenāksies ieviest daudzus ierobežojumus.
Neilgi pirms Covid-19 pandēmijas tūrismam veltītajās izstādēs un konferencēs politiķi, uzņēmēji, nozares eksperti, kā arī paši tūristi uzsvēra: ceļošana ir kļuvusi vieglāka, vienkāršāka, ātrāka un pieejamāka nekā jebkad agrāk. tagad situācija ir mainījusies. Tomēr, ja šajā vasarā gribas doties ārvalstu ceļojumā, tad iespējams tas ir jādara. Vienīgi jārēķinās ar jaunām prasībām un jāatceras par epidemioloģisko piesardzību.
Tieši no šodienas, 1. jūlija, Eiropas Savienībā (ES) ir spēkā ES digitālais Covid sertifikāts. Šis sertifikāts, kā skaidro Eiropas Parlamenta Preses dienests, apliecina, ka persona ir vakcinēta pret Covid-19 vai veikusi testu, kura rezultāts ir negatīvs, vai jau ir pārslimojusi Covid-19. Savukārt Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā uzsver, ka "ES digitālā Covid sertifikāta mērķis ir pandēmijas laikā atvieglot drošu un brīvu pārvietošanos ES". Kopsavilkums no tās informācijas, ko sniegušas ES institūcijas, ir tāds, ka, ja vien kādā no 27 dalībvalstīm dramatiski nepasliktināsies epidemioloģiskā situācija, šis sertifikāts ļaus pa ES ceļot bez ierobežojumiem, piemēram, bez pašizolācijas.
Saistībā ar nesen ieviesto principu – noteikt, kas ir pieejams pret Covid-19 vakcinētam personām, bet nav pieejams nevakcinētām – atklājas, ka mūsu valdība uz privātā sektora un kultūras jomas pārstāvju pleciem cenšas novelt atbildību par šī principa ievērošanu
Nesen Fiskālās disciplīnas padome Finanšu ministrijai (FM) izteica aicinājumu būt racionālai, nevis pārspīlēti optimistiskai. Padome skaidroja, ka "apstiprinājusi FM sagatavotās makroekonomikas prognozes, ko izmantos par pamatu vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2022.–2024. gadam, tomēr uzsver nepieciešamību modelēt stresa scenārijus, ņemot vērā vairākus riskus".
Latvijā ēnu ekonomika pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, ir augusi par 1,6% un sasniegusi 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). To atklāj pētījums Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs. (Pētījuma autori ir ekonomikas eksperti Arnis Sauka un Tālis J. Putniņš.)
Latviju un pārējo pasauli vēl nebija satricinājusi Covid-19 pandēmija, kad Eiropas Savienības (ES) institūcijās jau tika spriests par to, ka nepieciešams visās dalībvalstīs ieviest vienotus minimālās algas aprēķināšanas principus. Vēlamā risinājuma meklējumi turpinās arī šovasar, kad gan ekonomiku, gan arī sabiedrības dzīvesstilu būtiski izmainījuši pandēmijas nestie ierobežojumi. Mūsu valstī pastāvošos viedokļus nesen atklāja tiešsaistes diskusija Vienots minimālās algas aprēķins ES: Kā tas ietekmēs Latviju?, ko organizēja Eiropas Parlamenta (EP) birojs Latvijā.
Tūrisms ierindojas to nozaru vidū, kas Covid-19 pandēmijas laikā cieš ļoti smagi. To apliecina gan ceļojumu industriju raksturojošā statistika, gan tūrisma kompāniju finanšu dati. Turklāt pandēmija vēl nav beigusies, pārvietošanās ierobežojumi joprojām pastāv un par to, kā praksē funkcionēs vienkāršai un drošai ceļošanai paredzētais risinājums – Eiropas Savienības Digitālais sertifikāts –, vēl ir daudz neskaidrību.
Viena no interesantākajām politiskajām rokādēm pēdējā laikā ir saistīta ar ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu, kurš vispirms nomainīja partiju, no KPV LV pārejot uz Nacionālo apvienību (NA), bet pēc tam ātri zaudēja un tikpat ātri atguva ministra portfeli. Jāteic, visai interesanti bija vērot, kā sociālajos tīklos sarosījās Vitenberga kritiķi brīdī, kad šķita – ministra amats viņam ir zudis, bet tikpat ātri pieklusa, kad kļuva skaidrs – ministra krēslā Vitenbergs atradīsies arī turpmāk. Tomēr, raugoties plašāk, jāakcentē tas, kādu redzējumu par tautsaimniecību paudusi NA un kāda līdz šim bijusi ministra stratēģija.
Lai gan vakcinācija pret Covid-19 mūsu valstī sākās lēni un haotiski, nu jau mēnesi tās gaita ir uzlabojusies, un, pieaugot vakcinēto iedzīvotāju īpatsvaram, par aktualitāti kļūst ierobežojumu mazināšana daudzās jomās. (1. jūnijā aģentūra LETA vēstīja, ka "pirmo poti pret Covid-19 saņēmuši 25,3% iedzīvotāju, bet abas – 14,05%".) Noskaņojums sabiedrībā patlaban atgādina to, kāds bija aptuveni pirms gada, kad 10. jūnijā noslēdzās 12. martā izsludinātā pirmā ārkārtējā situācija un daudzas durvis, kas trīs mēnešus bija slēgtas, atkal atvērās. Arī tobrīd valdīja jūsmīga eiforija, ka Covid-19 riski un to mazināšanai ieviestie ierobežojumi palikuši pagātnē uz visiem laikiem.
Jau ilgtermiņā nemierīgās situācijas saasināšanās Baltkrievijā ir aktualizējusi jautājumu par to, cik nozīmīgas Latvijai ir ekonomiskās attiecības ar šo mūsu austrumu kaimiņvalsti. Nesenā pagātnē spilgts piemērs tam, kā politika ietekmē tautsaimniecību, bija 2014. gadā ieviestās Eiropas Savienības (ES) un Krievijas savstarpējās sankcijas, bet to radītajiem izaicinājumiem mūsu valsts ekonomika, vērtējot kopumā, tika pāri visai veiksmīgi.
Latvijā bieži tiek uzsvērts, ka jāvirzās uz Ziemeļvalstu modeli. Arī mūsu politiķi tieši Ziemeļvalstis nereti min kā paraugu, kam Latvijai vajadzētu līdzināties. Ikviens, kurš seko ārvalstu aktualitātēm, zina, ka pašu Ziemeļvalstu (Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Norvēģijas un Islandes) vidū pastāv daudz atšķirību, turklāt cīņā pret Covid-19 Zviedrijas stratēģija atšķiras no pārējo Ziemeļvalstu stratēģijas. Tomēr Ziemeļvalstīm ir kas kopīgs, un tā ir izpratne par to, ka valsts politiskās un ekonomiskās stabilitātes pamats ir vidusslānis, respektīvi, tie cilvēki, kuri ir orientēti uz to, ka savu labklājību nodrošina ar pašu darbu, bet atbalstu no valsts prasa tikai ārkārtējos apstākļos, ko var radīt aizliegums vairākām nozarēm strādāt pandēmijas laikā vai individuālas veselības problēmas, no kurām nav pasargāts neviens cilvēks neatkarīgi no gadu skaita.
Vasaras tuvošanās ir laiks, kad Latvijas iedzīvotāji parasti apsver tuvāku un tālāku ceļojumu plānus, un tā tas ir arī šajā – Covid-19 pandēmijas – gadā.
Drīzumā – 5. jūnijā – gaidāmās pašvaldību vēlēšanas, kas noritēs visā Latvijā, izņemot Rīgu, pievērsušas uzmanību ekonomiskajai situācijai reģionos. Iedzīvotāju paustie viedokļi, gan atbildot uz mediju jautājumiem, gan diskutējot sociālajos tīklos, apliecina, ka jau gadiem apspriestais jautājums par darba vietu trūkumu joprojām ir aktuāls.
Šā gada aprīlī, salīdzinot ar aprīli pērn, vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā palielinājās par 1,7%, savukārt, salīdzinot ar šī paša gada martu, – par 0,9%, vēsta Centrālā statistikas pārvalde.
Kurzemes piejūras pilsētā Liepājā tiek veidota jauna zivju produkcijas ražotne, kas nodrošinās vismaz 500 darbvietu. To, atbildot uz Dienas jautājumu, apstiprina uzņēmējs no Lietuvas, SIA Syfud īpašnieks Sigits Ambrazevičs un norāda arī, ka šis gads tiks veltīts tam, lai sagatavotos ražošanas procesa sākšanai nākamgad.
Vakcinācija pret Covid-19 mūsu valstī sākās tik lēni, haotiski un neprasmīgi no sabiedrisko attiecību viedokļa, ka vakcinācijas organizēšanu šopavasar publiski kritizēja daudzi – politiķi, mediķi, uzņēmēji, žurnālisti un citu jomu pārstāvji –, bet slavēja gandrīz tikai tie, kuriem tāds darbs – slavēt.
Daudzkārt apspriestais Saeimas lēmums no 7. maija ļaut strādāt āra terasēm, kas bija pretējs valdības nostājai, ir iegaumēšanas vērts, jo spilgti ilustrē Covid-19 pandēmijas izmantošanu politiskajās spēlēs. Tomēr politiķiem vajadzētu saprast, ka Covid-19 un kopumā cilvēku veselība ir pārāk nopietna tēma, lai to ievītu savās politiskajās cīņās par varu un popularitāti.
Covid-19 pandēmija ir būtiski mainījusi pie varas esošo politiķu un uzņēmēju attiecības. Jau kopš pagājušā gada marta uzņēmējiem jārēķinās ar valdības lēmumiem par dažādiem aizliegumiem un ierobežojumiem, kas pirms pandēmijas šķistu gluži neiedomājami, bet vienlaikus arī valdība ir lēmusi par atbalsta pasākumiem daudzu nozaru uzņēmumiem un to darbiniekiem.
Pēdējā laikā saasinās diskusijas par valsts atbalsta izbeigšanu tiem uzņēmumiem un to darbiniekiem, kuri pārstāv tās jomas, kam Covid-19 pandēmijas laikā pilnībā vai daļēji aizliegts strādāt.
Datu aizsardzība mūsu valstī tika plaši apspriesta pirms trim gadiem, jo 2018. gada 25. maijā Eiropas Savienībā (ES) stājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula (General Data Protection Regulation, GDPR). Saistībā ar GDPR tika diskutēts par visdažādākajām tēmām – sākot no tā, kā glabāt klientu datubāzi starptautiskā uzņēmumā un beidzot ar to, vai mazpilsētas kafejnīca drīkst sociālajos tīklos ievietot fotogrāfijas, kurās redzami nejauši apmeklētāji.
