Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +9 °C
Apmācies
Piektdiena, 10. maijs
Maija, Paija

Magda Riekstiņa

Cilvēki, kuri strādā paši sev(9)

Dīkstāves pabalstu un citu atbalsta veidu piešķiršanas kritēriji, saņemtās summas un kopumā viss ar atbalstu saistītais jau mūsu sabiedrībā raisījis negāciju virpuli – valdība un valsts iestādes tiek kritizētas par to, ka atbalstu nesaņem tie uzņēmumi, kam to vajadzētu saņemt, bet saņem tie, kas varbūt vēl varētu turpināt pelnīt, savukārt uzņēmējdarbības vidē pastiprinās norādīšana uz biznesa konkurentu trūkumiem un pat konkurentu zākāšana.

Šī ir visu kopīgā krīze!(4)

Plaši izplatīts mīts, kas tiek kultivēts saistībā ar Covid-19 krīzi, ir tāds, ka problēmas, kas jārisina mūsu sabiedrībai, ir raksturīgas tieši Latvijai. Šo mītu gan var kliedēt, ja Dienā un citos medijos regulāri lasa rakstus par ārvalstīs notiekošo un ja neignorē citām valstīm veltītos sižetus elektroniskajos medijos. Tad kļūst skaidrs, ka Covid-19 krīzes mērogi ir globāli un saslimšanas riski, tāpat kā finansiālu grūtību draudi, uzglūn cilvēkiem gandrīz visā pasaulē.

Laiks novērtēt zinātni(10)

Nesen Eiropas Parlaments (EP) paziņoja, ka, īstenojot cīņu pret Covid-19, no Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovāciju programmas Apvārsnis 2020 tiks finansēti 18 pētniecības projekti, kā arī 140 pētniecības grupu darbs. "Mērķis ir atbalstīt darbu pie vakcīnas izstrādes un efektīvāku medicīnas sistēmu ieviešanu, nodrošināt precīzākas diagnostikas un ārstēšanas metodes, kā arī stiprināt klīnisko pārvaldību," skaidro EP. "Tiek veikti steidzami pētījumi, lai atrastu ārstēšanas metodi un vakcīnu," apliecina EP deputāts Kristians Ēlers (Vācija).

Iesaka atbalstīt svarīgākās nozares

Saasinoties Covid-19 izplatības riskiem Latvijā un citur pasaulē, pieaug arī to uzņēmumu skaits, kurus šī situācija jau ir negatīvi ietekmējusi. Patlaban Covid-19 globālo pandēmiju vairs neuzskata tikai par pasažieru pārvadājumu un tūrisma biznesa problēmu. Piemēram, pagājušajā nedēļā portāls BNN, atsaucoties uz Igaunijas mediju ERR, vēstīja, ka "Igaunijā uz laiku darbu pārtrauca vienas no vērienīgākajām degslānekļa atradnēm šajā valstī, jo kādam raktuvju darbiniekam tika konstatēta saslimšana ar Covid-19 un tāpēc mājās tika nosūtīti ap 800 raktuvju darbinieku".

Uzņēmēji kā saprāta balss(4)

Dažādu tautsaimniecības nozaru asociācijas un biedrības, kā arī uzņēmēju kopējās intereses prezentējošās organizācijas – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija – bieži uzsvērušas, ka tieši uzņēmēji ir galvenais ekonomikas balsts un līdz ar to arī sabiedrības līdzsvarotības garants.

Kuras nozares būs glābējas?(2)

Pieņemot, ka Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi netiks atcelti jau tuvākajā laikā, kļūst skaidrs, ka gan ikvienam cilvēkam, gan uzņēmējdarbības videi, gan ekonomikai kopumā šiem pasākumiem vienkārši jāpielāgojas. Latvijā pēdējos gados bieži ticis uzsvērts, ka mūsu ekonomika balstās uz cilvēku zināšanām un profesionālajām prasmēm un ka būtiskākais tautsaimniecības resurss ir uzņēmumu izveidotāji un darbinieki, turklāt daudzos uzņēmumos īpašnieki paši vienlaikus ir arī daļa no darbinieku kolektīva.

Piegādes notiek arī pandēmijas laikā

Ar Covid-19 izplatības ierobežošanu saistītie pasākumi ietekmējuši dažādu sūtījumu un preču piegādes uzņēmumu darbu, mainot gan ierasto strādāšanas ritmu, gan arī prioritātes.

Bailes ieradumus nemainīs(2)

Pastāsti, kas būs pirmais, ko tu darīsi tad, kad Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi tiks atcelti? Šāds jautājums, izteikts latviešu, angļu un citās valodās, bieži ieraugāms internetā. To uzdod mediji saviem lasītājiem, uzņēmumi – saviem klientiem, kā arī draugi un domubiedri savās sociālo tīklu grupās.

Sasniegumi pagātnē, daudz nezināmu aspektu nākotnē

Ikviens uzņēmējs gribētu, lai viņa biznesu nekad nepiemeklētu krīzes, taču tas nav iespējams, un gan ikvienam uzņēmējam, gan kopumā jebkuram cilvēkam ir jārēķinās ar dažādām krīzēm. Taču nenoliedzami krīze, ko radījusi Covid-19 globālā izplatība, pēdējo nedēļu laikā ir ļoti strauji mainījusi daudzus uzņēmējiem svarīgus aspektus. Šādas atziņas Turības Biznesa indeksa prezentācijā šonedēļ izteica sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

Vietējie pret atbraucējiem?(31)

Plānots, ka ārvalstīs esošo Latvijas valstspiederīgo repatriācija noslēgsies 27. martā un pēc tam tiks sniegts tikai individuālais atbalsts tiem valstspiederīgajiem, kuriem būs nepieciešams no ārzemēm atgriezties Latvijā. Par to sociālajos tīklos ir paziņojis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Distancēšanās no papīra banknotēm(41)

Saistībā ar Covid-19 izplatības riskiem Latvijas iedzīvotāji tiek mudināti pēc iespējas izvairīties no burzmas un rindām, kā arī tiek aicināti par pirkumiem maksāt ar norēķinu karti un, ja iespējams, lietot bezkontakta risinājumu, kas ļauj par nelieliem pirkumiem (parasti līdz 25 eiro) samaksāt, neievadot PIN kodu.

Neatstāt bez ienākumiem(4)

Ierobežojošie pasākumi, kas vērsti uz Covid-19 izplatības mazināšanu, nu jau ir būtiski ietekmējuši visu Latvijas ekonomiku. Turklāt līdzīga situācija ir arī daudzās citās valstīs. Par globālu izaicinājumu kļuvusi nepieciešamība panākt, lai Covid-19 radītā krīze būtu īslaicīga, taču tas, vai tā būs īslaicīga, ir atkarīgs gan no tā, cik loģiska būs valstu augstāko amatpersonu, likumdevējvaras un izpildvaras rīcība, gan no tā, cik racionāli rīkosies ikviens indivīds, gan arī no dažādiem ar Covid-19 saistītiem medicīniskajiem faktoriem, par kuriem ārstu un zinātnieku vidū pagaidām ir ļoti atšķirīgi viedokļi.

Jāglābj ekonomika un jāstiprina veselības aprūpe(24)

Pagājušajā nedēļā, Eiropā palielinoties saslimšanas ar Covid-19 gadījumu skaitam, bija vērojami Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu visai atšķirīgie centieni ierobežot Covid-19 izplatību, bet ES mērogā saskaņotas un vienotas rīcības – vismaz raugoties no iedzīvotāju skatpunkta – pietrūka. To, kādai vajadzētu būt ES līmenī koordinētai rīcībai Covid-19 krīzes pārvarēšanai, Diena jautāja vairākiem Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem no Latvijas.

Katrs par sevi. Vai tāda ir ES?(12)

Jautājumus: "Vai prāmji maršrutā Helsinki–Tallina vēl kursē?", "Vai Helsinku lidosta vēl nav slēgta?", "Vai ir kas zināms par prāmi no Vācijas uz Latviju?" un "Kuru Eiropas valstu robežas vēl var šķērsot?", kā arī vēl citus līdzīgus jautājumus gan draugiem, gan vienkārši domubiedriem sociālajos tīklos adresēja tie cilvēki, kuri šonedēļ centās atgriezties Latvijā no ārzemēm.

Valdība kritikas krustugunīs(6)

Drošības nosacījumi, kas Latvijā un citās valstīs tiek ieviesti, lai mazinātu Covid-19 izplatību, mainās ļoti strauji, un līdz ar to mainās arī situācija daudzviet pasaulē. Taču jau tagad var secināt, ka aizvadītās nedēļas nogales notikumi spoži atklājuši mūsu sabiedrībā pastāvošās viedokļu atšķirības.

Tiesības saņemt informāciju(5)

Koronavīrusa Covid-19 izplatības riski uzjundījuši sakāpinātas emocijas un izraisījuši atšķirīgu viedokļu sadursmes daudzviet – sākot no sociālo tīklu vides līdz ekspertu diskusijām. Šajā vētrainajā atmosfērā neiztiek arī bez pārmetumiem medijiem. Tā, piemēram, tūrisma ziņu portāls Travelnews.lv izpelnījās visai agresīvu attieksmi pēc tam, kad pārpublicēja Ārlietu ministrijas (ĀM) informāciju par valstīm, uz kurām patlaban ieteicams neceļot, un valstīm, kuru apmeklēšanas nepieciešamību ĀM aicina rūpīgi izvērtēt.

Zaļais kurss sākas ar paradumu maiņu(16)

Eiropas Parlamenta (EP) plenārsesijas, kas šonedēļ notiek Briselē, dienaskārtībā ir vairāki ar Eiropas Zaļo kursu saistītie jautājumi, to vidū arī aprites ekonomika un tās īstenošana visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.

Koronavīruss un internets(7)

Tiek prognozēts, ka šogad koronavīrusa Covid-19 izplatība kļūs par iemeslu niecīgam iekšzemes kopprodukta pieaugumam Latvijā un arī citās valstīs. Turklāt notikumi, kas saistās ar Covid-19 radītajiem riskiem, jau ir kļuvuši par tā dēvēto Stresa testu transporta nozarei, viesnīcu biznesam, vērienīgu starptautisku pasākumu, tostarp dažādu nozaru izstāžu gadatirgu, rīkotājiem, kā arī visai tūrisma industrijai (šī jēdziena visplašākajā nozīmē) kopumā.

Reformai jāstiprina Latgale(6)

Pretrunīgi vērtētās administratīvi teritoriālās reformas mērķim vajadzētu būt iedzīvotāju labklājības uzlabošanai visā Latvijā, ietverot arī tos novadus, kuros sociālekonomisko situāciju raksturojošie statistikas dati izskatās visbēdīgāk. Taču vismaz pagaidām reforma nerada pārliecību par to, ka iecerētās pārmaiņas jau tūlīt pēc to īstenošanas uzlabos iedzīvotāju dzīves kvalitāti visā Latvijā, turklāt arī tur, kur šobrīd apstākļi ir visbēdīgākie.

Vai politiķi ies līdzi laikam?(11)

Statistikas biroja Eurostat apkopotie dati rāda, ka Latvija uz citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu fona izskatās bēdīgi tajos gadījumos, kad ir pētīta sabiedrības labklājība. Diena jau rakstījusi, ka mūsu valstī, salīdzinot ar daudzām citām ES dalībvalstīm, ir zema minimālā alga un līdz ar to arī pieticīgs pirktspējas līmenis. Latvija ir arī starp tām ES dalībvalstīm, kurās daļu sabiedrības pēc karjeras noslēguma un aiziešanas pensijā apdraud nabadzības risks.

Ar tehnoloģijām aizstāj pārdevēja konsultanta darbu

Uzņēmuma Vivid Tech valdes priekšsēdētājs Ivars Mirošnikovs un pārdošanas vadītājs Andris Lūkins ir pārliecināti, ka nākotnē modernās tehnoloģijas aizvien plašāk ienāks gan mazumtirdzniecībā, gan arī citās jomās un līdz ar to radīs būtiskas pārmaiņas mūsu ikdienas ieradumos.

Tikai bez panikas!(4)

Pēdējā laikā rodas iespaids, ka viena daļa mūsu sabiedrības dzīvo no vienas masu histērijas līdz nākamajai, savukārt cita sabiedrības daļa ir tā pagurusi no apkārt notiekošajām histērijām, ka vienkārši norobežojas no tām un neinteresējas ne par ko, kas notiek ārpus individuālajām ikdienas gaitām. Savukārt vēl cita sabiedrības daļa informācijas drumslu un emociju virpuļos cenšas atsijāt graudus no pelavām, t. i., faktus no interpretācijām, un atšķirt tēmas, kas patiesi ir nozīmīgas, no tādām pseidoproblēmām, kuras sakāpinātas mākslīgi, sarīkojot kampaņveidīgas ažiotāžas.

Lai vilcieni brauktu droši(2)

Politiskās kaislības, ko uzjundījis Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu tuvums, kā arī masu histērija, ko kāda sabiedrisko attiecību aģentūra savērpa ap Kristīnes Misānes dzīvi, veido fonu, uz kura pirmās instances tiesas spriedums Zolitūdes traģēdijas lietā mūsu sabiedrībā guva mazāku rezonansi, nekā varēja gaidīt.

Vai ostai palīdzēs ceļotāji?

Pēdējā laikā bieži dzirdamas bažas par kravu kritumu ostās. Diena jau rakstīja, ka šā gada janvārī, piemēram, Rīgas brīvostā pārkrauti 2,13 miljoni tonnu kravu, kas ir par 25% mazāk nekā janvārī pērn. Ņemot vērā to, ka tiek uzskatīts – tuvākajā laikā uz kravu pieaugumu cerēt nevar, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par pasažieru pārvadājumu perspektīvām.

Divas salas, dubults šarms(1)

Laipni cilvēki, rāma atmosfēra, visaugstākais kalns Portugālē, osta, kurā piestāj jahtas, šķērsojot Atlantijas okeānu, parlamenta pulcēšanās vieta, pārpasaulīga ainava, ko radījuši vulkāniskie procesi, UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauti vīnogulāji, daudzbalsīgs putnu koris, senlaicīgu baznīcu zvani un krāsaini ziedi – tas viss veido kolorītu, kas raksturo kaimiņos esošās salas Fajalu un Piku.

Arī reģioniem vajag tūristus(5)

Tūrisma industrija var priecāties – lai gan pastāvēja bažas, ka pērn neizdosies pārspēt 2018. gada, t. i. valsts simtgades gada, ārvalstu viesu skaitu, tomēr tas ir izdevies. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka 2019. gadā Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs nakšņojuši 1,95 miljoni ārvalstu viesu, kas ir, lai arī nedaudz – par 1,1% –, bet tomēr vairāk nekā 2018. gadā.

Nesabalansētais darba tirgus(6)

Latvijā 31. janvārī bija 58 832 oficiāli reģistrēti bezdarbnieki un 29 416 oficiāli reģistrētu vakanču, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati.