Viena mūsu valdības kļūda
Pēdējā laikā to, ka sabiedrības uzticēšanās valdībai ir vāja, norādījuši daudzi – ekonomisti, uzņēmēji, komunikācijas eksperti, žurnālisti un vēl citu jomu pārstāvji, kā arī pat politiķi.
Magda Riekstiņa
Ar spožu ideju nepietiek
Lieliska ideja, bet savdabīga realizācija – tādu iespaidu rada valdības lēmums ierobežot konkrētu preču tirdzniecību brīvdienās.
Svarīgākais – saglabāt uzņēmumus un darbiniekus
Vairāk nekā puse – 53,6% – aptaujāto eiropiešu tuvākajos sešos mēnešos plāno doties ceļojumā. To, iepazīstinot ar Eiropas Ceļojumu komisijas (ECK) veiktās aptaujas datiem, uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava. (Aptaujas dati tika prezentēti LIAA popularizētajā konferencē, kas bija veltīta situācijai tūrismā.)
Pavīd draudi vārda brīvībai
Patlaban, ieilgušās Covid-19 pandēmijas laikā, ļoti svarīga ir iedzīvotāju un valdības savstarpējā uzticēšanās un, plašāk raugoties, sabiedrības un visas politiskās elites (ne tikai valdības) savstarpējā uzticēšanās. To ļauj secināt ekonomistu, sociologu un citu jomu ekspertu atziņas par to, kā izturēt šo krīzi, ciešot pēc iespējas mazākus zaudējumus.
Vai jūs ticat mūsu valdībai?
Ierobežojumi, kas pēdējā laikā tiek ieviesti Covid-19 izplatības risku mazināšanai, ir temats, par kuru mūsu sabiedrībā izskan atšķirīgi, pat pretēji viedokļi. Valdība tiek kritizēta gan par pārāk stingriem, gan par nepietiekamiem ierobežojumiem, kā arī par to, ka nosacījumus ir grūti saprast. Turklāt pārmetumi par to, ka daži no ierobežojumiem netiek pietiekami labi izskaidroti, ir nākuši pat no racionālās ekonomistu vides, kuras pārstāvjiem nav raksturīga tendence histēriski lamāt valdību.
Vēršanās pret gudrākajiem
Mēdz sacīt, ka Covid-19 pandēmija atklāj ikvienas sabiedrības vājības. Mūsu sabiedrība uz citu valstu fona neizskatās slikti un vismaz pagaidām nav kļuvusi par negatīvu piemēru epidemioloģiskā vai psiholoģiskā aspektā. Tomēr patlaban, kad kopš Covid-19 pirmā uzliesmojuma Latvijā ir pagājuši aptuveni astoņi mēneši, spilgti atklājas kāda ne īpaši pievilcīga iezīme, kas raksturo mūsu sabiedrību no valdības līdz anonīmiem viedokļu paudējiem internetā.
Ārējos tirgos veicas labi, bet nākotne ir neskaidra
Mūsu valsts ekonomika bieži tiek raksturota kā maza un atvērta, un tiek akcentēts, ka ārējā tirdzniecība spēlē ļoti būtisku lomu Latvijas tautsaimniecībā. Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi ir ietekmējuši arī eksportu un importu, tomēr vismaz rudens sākumā statistikas datos redzamā aina bija optimismu raisoša. Tajā pašā laikā nestabilitāte, kas saistīta ar Covid-19 krīzes neprognozējamību, liek nākotnē raudzīties visai piesardzīgi.
Vai Latvijas lielā iespēja?
Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju vairākums domā, ka ES vajadzētu sniegt finansiālu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai vien tām dalībvalstīm, kuru ''valdības īsteno tiesiskuma un demokrātijas principus''. Tā uzskata 77% iedzīvotāju visā ES un nedaudz mazāk – 75% – Latvijas iemītnieku, atklāj kārtējā aptauja, ko pēc Eiropas Parlamenta iniciatīvas nesen veica kompānija Kantar.
Aicina atbalstīt nelielos uzņēmumus
Daudzviet Eiropas Savienībā (ES) neliela mēroga uzņēmumus mēdz uzskatīt par ekonomikas galveno balstu, jo šādi uzņēmumi nodrošina gan darbvietas, gan nodokļu maksājumus, gan arī dinamisku uzņēmējdarbības vidi un līdz ar to arī sociāli labvēlīgu gaisotni.
Ziemas miegā dusošā partija
Novembrī sarežģīti laiki pienākuši ietekmīgajam, liberālajam politiskajam spēkam Attīstībai/Par!, jo rakstnieks, vēsturnieks un politiķis Māris Mičerevskis ir publiskojis partijas Latvijas attīstībai iekšējo virtuvi, tādējādi izklaidējot mūsu sabiedrību šajā drūmajā rudenī, kad dzīvi vienmuļu padarījusi Covid-19 pandēmija. (13. novembra žurnālā SestDiena lasāma uzmanības vērta Egīla Zirņa intervija ar Mičerevski.)
Neaizmirst par demokrātiju
Eiropas vērtības ''ir jāsaglabā pat ārkārtas stāvoklī''. Ar šādu paziņojumu pagājušajā nedēļā nāca klajā Eiropas Parlaments (EP). Ir arī pieņemta īpaša Rezolūcija par Covid-19 riskus ierobežojošo pasākumu ietekmi uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām, informē EP Preses dienests.
Vajag piedāvājumu tūristiem arī ziemā
Šajā gadā, kad starptautisko ceļojumu segmentu Covid-19 pandēmija ir iedragājusi ļoti pamatīgi, vietējā tūrisma segmentā vismaz vasarā situācija ir bijusi daudz optimistiskāka.
Cerības uz tūrisma atdzimšanu nav zudušas
Pirms diviem gadiem, kad tika svinēta Latvijas Republikas proklamēšanas simtgade, mūsu valstī bija vērojams prieks par to, ka 18. novembrī notikušās simtgades svinības un ar tām saistītie, 2018. gadā organizētie pasākumi izpelnījušies ārvalstu tūristu uzmanību. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati rādīja, ka 2018. gadā ārvalstu ceļotāji 7,8 miljonus reižu šķērsojuši Latvijas robežu un mūsu valstī iztērējuši gandrīz 752 miljonus eiro.
Vai politiskajai elitei jāaiziet?
Pēdējā laikā Latvijā un arī citās valstīs, pastiprinoties Covid-19 izplatībai, tiek ieviesti dažādi ierobežojumi. Līdz ar to pieaug nepieciešamība nodrošināt atbalstu visiem tiem uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem (šī jēdziena plašākajā nozīmē), kuru bizness tiek ierobežots vai pat vispār apturēts. Turklāt ierobežojumi skar ne tikai tipisku privāto biznesu, bet arī kultūru un citas jomas.
Ekonomikas atjaunošanu nedrīkst atlikt
Katrs eiro, ko Latvija iemaksājusi Eiropas Savienības (ES) kopējā finansiālajā saimniecībā, mūsu valstij ir devis četrus eiro, un, lai arī tiek pieļauts, ka nākamajā ES daudzgadu budžeta periodā, kas plānots no 2021. līdz 2027. gadam, Latvijas ieguvums būs mazāks, ir skaidrs, ka arī turpmāk mūsu valsts no ES iegūst vairāk naudas nekā iemaksās kopējā "katlā". To apstiprina Eiropas Parlamenta (EP) birojs Latvijā.
Bezdarbs vai mazais bizness
Saistībā ar plānoto nodokļu reformu finanšu ministrs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība) lielu uzmanību pievērsis Latvijas iedzīvotājiem, kuri mēnesī nopelna mazāk par minimālo algu – 430 eiro – un neveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) vismaz no summas, kas atbilst minimālajai algai. (Ir vērts iepazīties ar ministra 5. novembra interviju Latvijas Radio.) Protams, var piekrist Reiram, ka pašreizējā VSAOI sistēma nav ideāla. Tomēr ir jāņem vērā divi aspekti.
Vēstīt tā, lai tauta noticētu
Pēdējā laikā daudzviet Eiropā ir pastiprināti ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai, un likumsakarīgi daudzviet – arī mūsu valstī – paaugstinās sabiedrībā jūtamais stresa līmenis. Līdz ar to aizvien aktuālāks kļūst temats par to, kādai informācijai cilvēki tic, bet kādai netic.
Ar ticību veiksmei nepietiek
Pavasarī Covid-19 pirmais vilnis mūsu valsti skāra samērā viegli, tādēļ gan pie varas esošie politiķi, gan arī daļa sabiedrības otrajam vilnim īpaši nopietni negatavojās. Šādu viedokli pauduši dažādu jomu eksperti, un to pagājušajā piektdienā akcentēja arī Latvijas Radio 1 raidījuma Krustpunktā dalībnieki žurnālisti, analizējot galvenokārt tendences veselības aprūpē.
Ikviens uzņēmums var ciest no krāpniecības
EY partneris, Izmeklēšanas un integritātes pakalpojumu prakses vadītājs Baltijā Jānis Kauliņš intervijā Magdai Riekstiņai.
Trūkst sarunu ar sabiedrību
Ievērojama daļa – 45% – Latvijas iedzīvotāju cenšas izvairīties no Covid-19 pieminēšanas ikdienā. To atklāj kompānijas Kantar pētījums Covid-19 barometrs, kas tika veidots vasaras beigās.
Pandēmijas laikā dzīve nav apstājusies
Lai gan Covid-19 krīze ir pamatīgi sašūpojusi vairākas tautsaimniecības nozares un radījusi nedrošību par nākotni daudziem Latvijas iedzīvotājiem, tomēr ekonomiskā dzīve nav apstājusies. Dažādi jauni projekti tiek īstenoti arī mūsu valsts reģionu pilsētās.
Ko neprot mūsu valdība
Pagājušajā piektdienā Finanšu ministrija izplatīja preses relīzi Finanšu ministrs Jānis Reirs tiekas ar radošo organizāciju pārstāvjiem par izmaiņām autoratlīdzību saņēmējiem. Relīzē bija sacīts: ""Mēs turpinām darbu un diskusijas. Šobrīd strādājam pie papildu kompensējošu pasākumu piedāvājuma nozarei,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs." Tajā pašā dienā aģentūra LETA vēstīja, ka "Francija piešķirs 115 miljonu eiro palīdzībai kultūras sektoram, paziņojusi [Francijas] Kultūras ministrija".
Tehnoloģijām attīstoties, parādās jauni norēķinu risinājumi
Viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 32% un 68%. To rāda Latvijas Bankas jaunākais Maksājumu radars – pētījums, kurā izmantoti tirgus un sociālo pētījumu aģentūras Latvijas fakti augustā veiktās aptaujas dati. Savukārt februārī viena mūsu valsts iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars bija attiecīgi 36% un 64%. Tā kā ir redzams: skaidras naudas lietošana Covid-19 pandēmijas laikā ir nedaudz samazinājusies.
Kādas partijas lejupslīde
Neprasme adekvāti novērtēt situāciju un nevēlēšanās pielāgoties apstākļiem ir novedusi no veiksmes ceļa gan reiz
slavenus uzņēmumus, gan senāk ietekmīgas politiskās partijas. Patlaban izskatās, ka savu reitingu sagraut un vēlētājus zaudēt ir apņēmusies partija Jaunā Vienotība (JV). Runa ir par nodokļu reformu, kas tiek dzīta cauri Saeimai absolūti nepiemērotā – Covid-19 krīzes– brīdī.
Aiz maskām neredz svarīgo
Masu histērija, kas sacelta ap pseidoproblēmu, novēršot uzmanību no būtiskām tēmām. Tādu iespaidu atstāj virtuālais karš, ko masku lietošanas atbalstītāji un pretinieki īsteno sociālajos tīklos, demonstrējot ārkārtīgi intensīvu savstarpējo naidīgumu. Tad, kad ar vārdiem šķiet par maz, gan masku fani, gan noliedzēji sociālajos tīklos ievieto savu fotoportretu attiecīgi ar vai bez maskas, tā izpelnoties gan lišķīgi atbalstošus, gan skarbi nosodošus komentārus un vēl vairāk saasinot konfliktu.
Brīva niša jaunai partijai
Patlaban galvenais izaicinājums politiķiem, tāpat kā visai sabiedrībai, ir Covid-19 pandēmija, taču daļai iedzīvotāju pandēmijas laiks licis izvērtēt to, cik pareiza vai nepareiza izvēle ir izdarīta iepriekšējās vēlēšanās un kā pie varas esošie politiķi rīkojas Covid-19 krīzes laikā.
Cerības uz valsts atbalstu vēl nav zudušas
Neraugoties uz Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem mūsu valsts ekonomikai, bezdarba līmenis vismaz pagaidām nav pārsniedzis 10%, ko mēdz uzskatīt par robežšķirtni, – ja tā tiek pārsniegta, tad bezdarbs kļūst par nopietnu sociālekonomisko problēmu.
Laiks prasīt kompensācijas?
Pandēmijas laikā Veselības ministrijai (VM), protams, nav viegli. Var patikt, var nepatikt politiskais spēks Attīstībai/Par!, var patikt, var nepatikt veselības ministres Ilzes Viņķeles izvēlētais darbības virziens, taču katrs loģiski domājošs cilvēks saprot, ka VM lēmumi pašreizējos apstākļos nevar būt izdevīgi visiem. Turklāt jāņem vērā arī sakāpināti emocionālais fons, kas ir saistīts ar Covid-19, un sabiedrībā pastāvošie pretējie viedokļi – no "Covid-19 ir politiskās elites izdomājums!" līdz "Politiķi neko nedara, lai tautu pasargātu no Covid-19!".
Virtuālajā vidē jābūt modriem
''Uzmanību! Turpina darboties krāpnieki, kas izliekas par bankas vai Smart-ID pārstāvjiem. Ja zvana un aicina nosaukt vai ievadīt bankas piekļuves datus, tas noteikti ir krāpnieks – neatbildiet un ziņojiet bankai!'' Šādu brīdinājumu īsziņā nesen saņēma Swedbank klienti.
Valdība un bezdarbs
Tajos brīžos, kad tautsaimniecību piemeklē krīze, ierasts krīzes pavadonis ir bezdarbnieku skaita pieaugums. Tā tas bija iepriekšējās – 2008.–2009. gada – krīzes laikā, un tā tas ir patlaban – ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes laikā.