Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +8 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 11. decembris
Valdis, Voldemārs, Valdemārs

Magda Riekstiņa

Kritikas racionālais grauds

Lielākā daļa – 65,7% – Latvijas uzņēmēju uzskata, ka valdības rīcība traucē uzņēmējdarbības izaugsmei, turklāt vēl vairāk – 84,9% – uzņēmēju normatīvā regulējuma stabilitāti un prognozējamību vērtē kā ļoti sliktu. To atklāj pētījums Turības Biznesa indekss 2021, ko iniciē augstskola Turība, bet īsteno pētījumu centrs SKDS, aptaujājot dažādu nozaru un mērogu uzņēmumu vadītājus visā Latvijā. Jaunajā indeksā arī konstatēts, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu datiem, pieaudzis gan to respondentu, kuri uzskata, ka valdības rīcība biznesam traucē, gan to, kuri norāda, ka normatīvā regulējuma stabilitāte un prognozējamība ir slikta, īpatsvars.

Interese par Latviju nezūd

"Lai arī man Rīgā ir biznesa projekti, patlaban uz Latviju nebraukšu, jo ir pieejami tikai tādi lidojumi, kas paredz vismaz trīs pārsēšanās, turklāt aviobiļešu cenas ir augstas!", "Ikgadējais brauciens pie draugiem uz Latviju jāatliek, jo valstī, kurā dzīvoju un strādāju, pastāv ceļošanas ierobežojumi!", "Covid-19 krīze ir radījusi saspringtu situāciju mūsu uzņēmumā, līdz ar to atvaļinājumam Latvijā nav piemērots brīdis, turklāt nav tik daudz brīva laika, lai varētu ievērot pašizolāciju!", "Mēs ar bērniem noteikti aizbrauksim uz Latviju, bet šobrīd izvairāmies no jebkādām vietām, kur ir cilvēku drūzma, turklāt bērniem ir skola!", "Covid-19 laikā es vispār atturos ceļot, bet noteikti aizbraukšu uz Latviju pēc pandēmijas, jo gribu atkal dzirdēt latviešu valodu un pabūt dzimtajā pilsētā!" Aptuveni šādas un līdzīgas vēstis no ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem – draugiem, radiniekiem, kā arī sadarbības un biznesa partneriem – 13 pandēmijas mēnešos ir saņēmuši daudzi mūsu valsts iedzīvotāji.

Reģionu kontrasti zudīs?

Rīga kopā ar Pierīgu un pārējā Latvija – šāds iedalījums ir dzirdēts bieži līdz ar apgalvojumu, ka galvaspilsētā un tās apkārtnē dzīvo puse no mūsu valsts aptuveni 1,9 miljoniem iedzīvotāju. Tiek arī akcentētas ekonomiskās atšķirības starp metropoli un reģioniem, it īpaši starp Rīgu un Latgali.

Pastāv iespēja pašam lemt par savu naudu

Kopš pagājušā gada 1. janvāra ikviens pensiju otrā līmeņa dalībnieks var izvēlēties, kas ar šajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu notiks pēc viņa dzīves beigām, ja tās pienāks pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas.

Atkal iestieg birokrātijā

Tāpat kā pagājušā gada pavasarī mūsu sabiedrībā bija jūtama viļņošanās par to, ka dīkstāves pabalsti netiek piešķirti visiem, kuriem tie pienākas un ir nepieciešami, šopavasar ir jūtama viļņošanās par vakcinācijas organizēšanu. Bieži dzirdams viedoklis, ka tiem iedzīvotājiem, kuri vēlas vakcinēties, tādas iespējas nav. (Savukārt visi, kuri jau varētu vakcinēties, nesteidzas to darīt.)

Valoda pandēmijas laikā

Attieksme pret latviešu valodu mūsu sabiedrībā asas diskusijas raisa bieži. Arī patlaban, pandēmijas laikā, virmo strīdi par to, cik daudz par vakcināciju un Covid-19 ierobežošanas pasākumiem jāstāsta ne tikai latviski, bet arī citās valodās. Jāatgādina, ka Valsts valodas likums nosaka – Latvijā "valsts valoda ir latviešu valoda" un "ikviena cita Latvijas Republikā lietotā valoda, izņemot lībiešu valodu, ir uzskatāma par svešvalodu".

Iedzīvotāji varētu aizbraukt

Nozares, kas saistītas ar preču ražošanu, jau gandrīz 13 pandēmijas mēnešus turas labi. Turpretī pakalpojumu nozarēm un visām tām jomām, kas orientējas uz cilvēku pulcēšanos un pārvietošanos, klājas smagi, jo Covid-19 izplatības mazināšanai ieviestie ierobežojumi joprojām pilnībā vai daļēji paralizē to darbu.

Laba ideja nepareizā laikā

Tikai trīs mēneši palikuši līdz 1. jūlijam, kad atbilstoši nodokļu reformai gaidāmas izmaiņas, kas attieksies uz cilvēkiem, kuri veic nodokļu maksājumus tā dēvētajos alternatīvajos režīmos (piemēram, uz pašnodarbinātām personām). Turklāt ir paredzēts, ka no 1. jūlija būs spēkā valsts sociālās apdrošināšanas (VSA) minimālās obligātās iemaksas, kas tiek saistītas ar Latvijā noteiktās minimālās algas lielumu – 500 eiro.

Divas atšķirīgas Latvijas

Pandēmijai ieilgstot, aizvien biežāk tiek uzsvērts, ka pieaug atšķirības starp tām nozarēm, kurām jau kopš pagājušā gada marta pilnībā vai daļēji aizliegts strādāt, un tām, kuras Covid-19 izplatībai ieviestie ierobežojumi ietekmē minimāli vai nemaz. Turklāt pēdējā laikā vērojams, ka padziļinās plaisa, kas šķir Covid-19 krīzes vairāk vai mazāk skarto privāto sektoru no valsts pārvaldes, kuras finansiālo situāciju pandēmija nav pasliktinājusi.

Pēc pandēmijas atgūšanās notiks strauji

Lai gan Baltijas valstu tautsaimniecībā ir vērojamas atšķirīgas nianses, tomēr Covid-19 pandēmijas laiks nav radījis milzīgus kontrastus starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomisko situāciju. Šāds secinājums izriet no bankas Luminor ekspertu pētījumiem, kurus nesen prezentēja šīs bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Uzņēmēju balsīm ir nozīme

Gads, kas aizritējis kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, atklājis ne tikai to, kā negaidītas krīzes situācijā reaģē mūsu sabiedrība un valdība, bet arī to, kādu stratēģiju īsteno uzņēmēju organizācijas. Jāatgādina, ka dažādas biznesa jomas pārstāv Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), turklāt tieši šodien notiek LTRK Padomes un prezidenta vēlēšanas. Paralēli LDDK un LTRK darbojas arī specializētās nozaru biedrības un asociācijas.

Vai Eiropa spēs vienoties?

Eiropas Savienība (ES) turpmāk rīkosies vienoti! Šāds vēstījums no ES vadošajām institūcijām skanēja pirms gada, neilgi pēc tam, kad, sākoties Covid-19 pandēmijai, dalībvalstis nesaskaņoti ierobežoja ES iekšējo robežu šķērsošanu. (Jāatceras, piemēram, situācija, kāda izveidojās pie Vācijas un Polijas robežas tad, kad Polija daļēji aizliedza autotransporta tranzītu.)

Eksports šūpojas pandēmijas šūpolēs

Covid-19 pandēmijas ietekmē šis gads sācies ar eksporta kritumu. Janvārī, vērtējot gada griezumā, Latvijas preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājusies par 0,9%, vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP).

Vai mūsu valsts atpaliks?

Covid-19 uzliesmojums Igaunijā pieklusinājis mūsu valstī jau gadiem skanošo apgalvojumu, ka pie ziemeļu kaimiņiem viss ir labāk nekā pie mums. Spriežot pēc informācijas, kas raksturo epidemioloģisko situāciju Igaunijā un arī mūsu dienvidu kaimiņzemē Lietuvā, var secināt, ka neviena no tām nav atradusi tādu izcilu risinājumu Covid-19 izplatības ierobežošanai, kāds Latvijā vispār nevienam nebūtu ienācis prātā. Gan Igaunijā, gan Lietuvā raitāk veicas ar vakcināciju, turklāt ar vakcinācijas organizēšanu nav radīts tik gigantisks haoss kā Latvijā, taču arī tur Covid-19 vēl nav uzvarēts. Jāpiebilst, ka gan Igaunijas, gan Lietuvas pieredze arī rāda – valdības maiņa Covid-19 krīzi nemazina.

Uz protestu risku robežas

Covid-19 pandēmijas gads nesis tik spēcīgu valsts iejaukšanos ekonomikā, kāda nebija piedzīvota kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Turklāt līdzīgi procesi vērojami arī citur pasaulē. Vērienīgā kompānija EY ''pieaugošo valsts lomu ekonomikā'' atzinusi par vienu no būtiskākajiem globālajiem, ģeostratēģiskajiem riskiem un brīdinājusi arī par ''protestu vilni''.

Tautsaimniecībai vajag ātru vakcināciju

Globālā pandēmija ilgst jau aptuveni gadu, un aizvien aktuālāks kļūst jautājums, kā Covid-19 krīzes ietekmē mainās Latvijas tautsaimniecība.

Valsts tēlu veido rīcība

Nenoliedzami daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir svarīgi, lai mūsu valsts tēls būtu pievilcīgs. Valsts tēlu spodrināt ir apņēmusies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Var piekrist LIAA redzējumam, ka "vienots valsts tēls ir neatsverams palīgs starptautiskajā arēnā – gan politiski, gan ekonomiski, gan kultūras sakaru veidošanā". Tāpat var piekrist tam, ka šogad valsts tēla satura izstrādei un komunikācijai atvēlētais budžets – 1,3 miljoni eiro –, valstiskā mērogā vērtējot, nav milzīga summa. Taisnība arī tā, ka virtuālajai videi piemērotie vizuālie materiāli var spēlēt būtisku lomu mūsdienu digitalizētajā pasaulē. Piemēram, Igaunijas Neatkarības dienai (24. februārim) veltītais ļoti radoši veidotais vizuālais materiāls sociālajos tīklos ieguva lielu popularitāti.

Dzīve tomēr nav apstājusies

Covid-19 izplatības riski mūsu valsts iedzīvotāju ikdienu ietekmē jau gadu – kopš 2020. gada marta. 12 mēneši ir pietiekami ilgs laiks, lai izveidotos jauni ieradumi, kuri vismaz daļēji varētu saglabāties arī pēc Covid-19 pandēmijas.

Sliktas konkurences riski

Pagājis jau gandrīz gads, kopš Latvijā pirmo reizi tika izsludināta ārkārtējā situācija, un diskusijas par Covid-19 izplatības mazināšanai ieviešamajiem ierobežojumiem pandēmijas gada laikā kļuvušas nevis racionālākas, bet tieši pretēji.

Pandēmijas laiku raksturo piesardzība

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmējiem Covid-19 pandēmijas laiks ir radījis lielu piesardzību. Daudzi Baltijas uzņēmēji nolēmuši nogaidīt, pirms realizēt biznesa pilnveides plānus, un šogad negatavojas īstenot vērienīgus, finansiāli ietilpīgus projektus.

Uz valsts palīdzību necer

Covid-19 izplatības riski un to mazināšanai ieviestie ierobežojumi ir mūsu ikdiena jau gadu. Kopš 2020. gada marta ar cilvēku pārvietošanos un pulcēšanos saistītās jomas nevar strādāt tādā ritmā, kāds bija ierasts līdz Covid-19 pandēmijai, un tas, protams, ietekmē šajās jomās nodarbinātos cilvēkus.

Arī pēc pandēmijas svarīga būs prasme pielāgoties

Vērtējot to, kāda patlaban Baltijas valstīs ir situācija savstarpēji cieši saistītajās pasažieru transporta un tūrisma jomās, secināms, ka pirmo reizi daudzos gados Tallinas lidosta pārspēj Rīgas lidostu. Šādu redzējumu nesen notikušajā diskusijā Tūrisma pakalpojumu patiesā cena izteica Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors, tūrisma eksperts Ēriks Lingebērziņš.

Sūdzības par valdības darbu

Saistībā ar Covid-19 izplatības mazināšanai ieviestajiem ierobežojumiem aizvien biežāk uzvirmo diskusijas par šo ierobežojumu pamatotību.

Vajadzīgi loģiski lēmumi

Sabiedrībai pamatoti satraucoties par vakcinācijas haotisko organizēšanu, gandrīz nepamanīta palikusi Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas apspriede. Šajā apspriedē, kā formulējusi Valsts kanceleja, tika diskutēts par to, ka "pareizākais ekonomikas atkopšanās ceļš būtu visu jomu pārorientācija uz drošu sadzīvošanu ar vīrusu".

Projām no lielpilsētām uz reģioniem

Covid-19 pandēmija ilgst jau gandrīz gadu, un pagaidām vēl epidemiologi un infektologi atturas prognozēt, tieši kad koronavīruss SARS-CoV-2 būs ierobežots tiktāl, ka sabiedrība varēs atteikties no fiziskās distancēšanās un ar to saistītā attālinātā darba un attālinātajām mācībām.

Cer veiksmīgi pārdzīvot Covid-19 krīzi

Lai gan Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi Latvijā un citur pasaulē ir ietekmējuši daudzu uzņēmumu darbu, tomēr uzņēmēji nav zaudējuši cerību nākotnē atjaunot apgrozījumu un peļņu tādā apjomā, kāds tas bija pirms pandēmijas. Pagaidām gan vairāk par detalizētiem ilgtermiņa plāniem ir vajadzīga prasme ātri pielāgoties mainīgajai situācijai.

Vakcīna dīvainību slazdā

Vakcinācija pret Covid-19 ir tēma, kas ir aktuāla daudziem Latvijas iedzīvotājiem, un atbildība par vakcinācijas gaitu gulst uz Veselības ministrijas (VM) pleciem.

Vai taupības laiku beigas?

Taupība ir vārds, kas raksturo finanšu ministra Jāņa Reira (Jaunā Vienotība) un Finanšu ministrijas (FM) īstenoto politiku kopš pagājušā gada marta, kad sākās pandēmija un Latvijā pirmo reiz tika ieviesta ārkārtējā situācija. Lai arī šo 11 mēnešu laikā gan finanšu ministram, gan FM, gan Jaunajai Vienotībai veltīti daudzi pārmetumi, kurus izteikuši uzņēmēji, kultūras jomas pārstāvji, ekonomisti un pat Eiropas Parlamenta deputāti, tomēr finanšu ministrs no taupības stratēģijas neatkāpās.

Kad politiķi pārkāpj robežu

Laiku pa laikam izskan viedoklis, ka atbildīgos amatos valsts sektorā vajadzētu strādāt cilvēkiem, kuri paši izveidojuši un vadījuši uzņēmumu, jo tas dod izpratni par reālo dzīvi. Protams, arī pieredze uzņēmējdarbībā ne vienmēr garantē to, ka piemīt realitātes izjūta, taču ir skaidrs, ka ar mūsu politisko eliti tiešām "draugi, nav labi" (kā premjerministrs Kariņš teica tautai), jo politiskā elite nesen apliecināja, ka tai pilnībā trūkst izpratnes par reālo situāciju un sabiedrības noskaņojumu.