Viens no šā gada jaunumiem nodokļu jomā ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresivitāte jeb trīs dažādas IIN likmes. Valsts ieņēmumu dienests likmes formulē šādi: "Ienākumam līdz 20 004 eiro gadā – 20%; ienākumam no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro gadā – 23%; ienākuma daļai, kas pārsniedz 55 000 eiro – 31,4%."
"Pasaulē ir ļoti daudz cilvēku, kuriem ir brīvi finanšu līdzekļi un kuriem ir vēlēšanās savu naudu investēt un tā nopelnīt, un pasaulē ir arī daudz cilvēku, kuriem nauda ir nepieciešama dažādu jēgpilnu ideju īstenošanai, taču vajadzīgie līdzekļi nav viegli pieejami. Mēs vēlamies būt par tiltu, kas savieno dažādu valstu un pat dažādu kontinentu investorus un kredītu ņēmējus," intervijā uzsver Mintos valdes priekšsēdētājs un līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte.
Ilgu laiku Latvijas sabiedrībā nav bijuši vērojami centieni asi pretstatīt vecos un jaunos – politiskos spēkus, uzņēmumus, paaudžu pārstāvjus. Uzņēmējdarbībā gan laiku pa laikam pavīdējušas veco un jauno pretrunas, bet tās galvenokārt bijušas saistītas ar atšķirīgo attieksmi pret moderno tehnoloģiju ieviešanu, jo ir biznesa vides pārstāvji, kuri akcentē to, ka aizvien plašāka tehnoloģiju lietošana ir vajadzīga un produktīva, un ir arī tādi uzņēmēji, kurus raksturo konservatīvas bailes no jebkādām tehnoloģijām.
Ekonomikā vēl vērojama izaugsme, taču nebūtu gudri ignorēt to, ka izaugsmei seko lejupslīde, reizēm pat krīze. Šādu atziņu pirms vairākiem mēnešiem vadītāju konferencē EBIT 2018 izteica ekonomikas eksperts Mārtiņš Kazāks – tobrīd Swedbank galvenais ekonomists, kurš tagad ir iecelts Latvijas Bankas padomē.
Atverot e-pastu, ieraugāma vēstule, kas ietver klasisku manipulācijas mēģinājumu – ir gan iežēlināšana, gan centieni iebiedēt, gan glaimi. Cilvēki, kas jau iepriekš ar savu rīcību daudzkārt pierādījuši, ka ir savtīgi, negodīgi un pat ļauni, cenšas iegūt e-vēstules adresāta laiku un uzmanību, pretī nedodot neko pozitīvu, tieši pretēji – tikai negatīvas emocijas.
Pēdējā laikā bieži tiek runāts par to, ka Latvijā ir pārmaiņu brīdis. Galvenokārt gan tiek akcentētas pārmaiņas politiskajā dienaskārtībā saistībā ar 6. oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Taču pārmaiņas vīd arī uzņēmējdarbības vidē. To apliecina gan ekspertu viedokļi, kas nesen tika pausti Citadele Index diskusijā, gan uzņēmēju stāstītais, gan arī aptauju rezultāti.
Nesen pasākumā, kurā tika sumināti centīgi un veiksmīgi uzņēmumi – Ilgtspējas indeksa ceremonijā – gan Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), gan ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība) uzsvēra to, ka nepilnos 30 gados, kas pagājuši kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, mūsu valsts veikusi vērā ņemamu, cienījamu attīstības ceļu. Tie pasākumā klātesošie cilvēki, kas pārstāv filmas Paradīze 89 varoņu paaudzi, respektīvi, bērnībā piedzīvoja 1989. gada akciju Baltijas ceļš un Latvijas neatkarības atjaunošanu un pieauga XX gadsimta 90. gados, piekrītoši māja, jo, lai kāda būtu politiskā pārliecība un attieksme pret Saeimas priekšsēdētājas un ekonomikas ministra darbību, apgalvojums, ka mūsu valstī relatīvi īsā laikā paveikts daudz, šai paaudzei šķiet neapstrīdams un atbilst pašu pieredzei.
Par Igaunijas galvaspilsētu un Somijas galvaspilsētu mēdz teikt – dvīņu pilsētas, un aizvien intensīvāk tiek spriests par to, ka nākotnē Tallinu un Helsinkus varētu savienot dzelzceļa zemūdens tunelis, kas ļautu Somu līci šķērsot, braucot vilcienā. Vīzijai par šādu tuneli uzmanība veltīta arī Igaunijas Arhitektūras muzejā, kas atrodas Tallinā.
Tendence, ka bijušie dažādu valdību ministri gatavojas atgriezties uz politiskās dzīves skatuves vai pat startēt šoruden gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, kopumā nenāk par sliktu. Protams, politiķus nevajag idealizēt un pasludināt par nekļūdīgiem gaismas nesējiem, jo politiķu vidū ir tikpat dažādas personības kā ikvienā jomā – uzņēmējdarbībā, zinātnē, kultūrā un citur –, taču politiķu zākāšana ir tikpat nepamatota kā nekritiska apjūsmošana. Ministra amats ir sarežģīts, intensīvs darbs, un pieredze, kas šādā darbā gūta, var izrādīties ļoti noderīga arī turpmāk, pat ja tā ir saistīta ar pieļautajām kļūdām, jo tautā zināmais teiciens, ka nekļūdās tikai tas, kas neko nedara, attiecas arī uz ministriem.
