Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +3 °C
Apmācies
Svētdiena, 22. decembris
Saulvedis

Magda Riekstiņa

Baltijas lielākie uzņēmumi mājo Lietuvā(10)

Vērienīgu uzņēmumu skaita ziņā Latvija atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, rāda starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface veidotais Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu tops, kurā iekļuvuši vien septiņi uzņēmumi no mūsu valsts. Savukārt Centrāleiropas un Austrumeiropas (CAE) 500 lielāko uzņēmumu reitingā iekļauti 39 uzņēmumi no Baltijas, un to vidū arī ir septiņi Latvijas uzņēmumi.

Atkal reformēs nodokļus(13)

Tuvākajos gados gaidāmas izmaiņas nodokļu jomā, jo 2018. gadā ieviestā nodokļu reforma ir jāreformē. Šāds secinājums izriet no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvju retorikas, un šī organizācija jau ir mudinājusi uzņēmējus paust redzējumu par to, kādas izmaiņas nodokļu jomā, viņuprāt, ir nepieciešamas un ko mainīt noteikti nevajag. Turklāt to, ka nodokļu sistēmā gaidāmas izmaiņas, nesen intervijā Dienai sacīja arī finanšu ministrs Jānis Reirs.

Internetā jādarbojas bez panikas un naivuma(2)

No 2021. gada ienākumu deklarācijas varēs iesniegt tikai elektroniski, ir paziņojusi Finanšu ministrija. "Valdība pagājušajā nedēļā apstiprināja FM sagatavotus grozījumus Likumā par nodokļiem un nodevām. Lai mazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvās izmaksas papīra veidā iesniegto dokumentu apstrādei, paredzēts visus VID adresētus iesniegumus, kā arī nodokļu un informatīvās deklarācijas (tostarp gada ienākumu deklarācijas) iesniegt tikai elektroniski, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Šobrīd pienākums iesniegt deklarāciju elektroniska dokumenta veidā ir noteikts tikai juridiskām personām un fiziskām personām, kas veic saimniecisko darbību," skaidro FM un norāda, ka jau patlaban "gandrīz 82% fizisku personu, kas nav saimnieciskās darbības veicējas, gada ienākumu deklarāciju iesniedz elektroniska dokumenta veidā, izmantojot EDS".

Cenšas sakārtot tūrismu?(4)

Pirms vairākiem gadiem par ēnu ekonomiku tūrismā tika diskutēts saistībā ar to, ka dažu kompāniju piedāvātajos ārvalstu ceļojumos tiek norādīta ļoti zema pamatcena, bet ceļojuma gaitā cena "apaug" ar milzīgām un neizprotamām papildizmaksām.

Lai laiks ir jēgpilni pavadīts

Par labi izdevušos pasākumu tiek uzskatīts tāds pasākums, kurā visi dalībnieki jūtas komfortabli gan emocionālā, gan intelektuālā, gan arī praktiskā aspektā. Šāda atziņa raksturo pasākumu rīkošanas jomu, par kuras situāciju un aktualitātēm Diena rakstīja jau vakar, 30. septembrī. Jāatgādina arī, ka šodien un rīt Rīgā Hanzas peronā norit Latvijas Pasākumu foruma rudens sesija.

Neapjukt interešu mudžeklī(3)

Vides aizsardzība ir tēma, kas pēdējā laikā mūsu sabiedrībā tiek plaši apspriesta, un tas nav raksturīgi Latvijai, jo parasti uzmanības centrā ir iedzīvotāju zemais labklājības līmenis, no valsts budžeta algoto darbinieku savstarpējā konkurence par algu kāpumu un ieilgušie konflikti par reformām izglītības jomā. Tradicionālā nostāja ir tāda, ka vispirms jāatrisina sociālekonomiskās problēmas, bet par visu pārējo, arī par vidi, varēs domāt vēlāk, tālākā nākotnē.

Drošības spilvens ceļotājiem(1)

Bažas par to, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) negatīvi ietekmēs tūrisma jomu, jau neilgi pēc referenduma, kurā britu vairākums nobalsoja par šķiršanos no ES, bija dzirdamas Maltā, jo šīs Vidusjūras salu valsts ekonomikai tūrisms ir ļoti svarīgs un viesu vidū jau gadiem ir liels skaits britu tūristu.

Cenas aug straujāk par algām(4)

Lai gan Latvijā līdz ar ekonomikas augšupeju kāpis arī vidējā atalgojuma līmenis, mājokļu cenas aug straujāk nekā algas un iegādei pieejamu mājokļu daudzviet mūsu valstī, it īpaši Rīgā, trūkst.

Bez reformām neiztikt(5)

Laikā, kad tiek apspriests nākamā gada valsts budžets, allaž skaļi skan paziņojumi, ka naudas trūkst ļoti daudzās jomās – sākot no kultūras līdz valsts drošības stiprināšanai.

Ekonomikas izaugsmei kļūstot lēnākai, svarīga ir piesardzība(14)

"Ekonomikas sabremzēšanās ir īstais laiks, lai izvērtētu esošo biznesa modeli, attīstītu perspektīvos virzienus un atteiktos no tiem virzieniem, kas kļuvuši neizdevīgi. Pašreizējā situācijā ļoti svarīgi ir ievērot saprātīgu piesardzību, neļaujoties nepamatotam optimismam vai dziļam pesimismam," intervijā uzsver SIA Ernst&Young Baltic (EY) partneris Guntars Krols.

Pasažieriem vajag ko labāku(8)

Aizsākot kampaņu Pamēģini sabiedrisko!, Autotransporta direkcija un Pasažieru vilciens pauž tos pašus aicinājumus, kas jau dzirdēti citviet Eiropā, proti, saudzēsim apkārtējo vidi, neveidosim sastrēgumus un nenoniecināsim sabiedrisko transportu.

Nevajag vienkāršot!(1)

Bezdarba līmenis Latvijā augusta beigās bija 5,9%, rāda Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotie dati. NVA arī vēsta, ka reģistrēto bezdarbnieku skaits mūsu valstī augusta nogalē bija 54 390, bet brīvo darba vietu skaits – 31 691. Tātad, ja raugās tikai uz sausiem cipariem, tad, aizpildot visas vakances, vairāk nekā puse bezdarbnieku teorētiski varētu sākt strādāt. Jāatceras arī, ka pēdējā laikā par strādājošo trūkumu sūdzas gan dažādu nozaru uzņēmēji, gan arī darba devēji no valsts un pašvaldību sektora.

Paliek pie skaidras naudas(8)

Bankas nevēlas nodarboties ar finanšu pakalpojumiem skaidrā naudā, lai gan daļai iedzīvotāju šādi pakalpojumi ir nepieciešami. Tādu viedokli ir paudusi Saeimas deputāte Evita Zālīte-Grosa, aicinot diskutēt par banku sociālo atbildību.

Lai ir izdevīgi mūsu valstij(5)

Mūsu valsts sadarbība ar Ķīnu ir tēma, par kuru pēdējā laikā runāts daudz. Patlaban šo tēmu aktualizējis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica (Latvija), kā arī mediju Verslo žinios (Lietuva) un Postimees (Igaunija) veiktais apjomīgais pētījums, kurā akcentēti riski, ko Baltijas valstīm var radīt Ķīnas ietekmes palielināšanās.

Pasažieru autobuss un prāmis sacenšas ar lidmašīnu(3)

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedoklis, ka aviolidojumi Eiropā izkonkurē visus citus pasažieru transporta veidus, piemēram, gan starptautiskos reisu autobusus, gan regulāri, pēc saraksta kursējošos prāmjus. Diena izvēlējās pārbaudīt variantus nokļūšanai no mūsu valsts galvaspilsētas Rīgas līdz nepilnu 400 kilometru attālumā esošajai Somijas galvaspilsētai Helsinkiem un secināja, ka ikvienam ceļošanas variantam ir savi plusi un mīnusi.

Ministrija aizmirst būtisko(3)

Nesen ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro paziņoja, ka Ekonomikas ministrijas (EM) "šā gada darbības prioritāte numur viens ir obligātās iepirkumu komponentes atcelšana". Saistībā ar nākamā gada valsts budžetu EM definējusi vēl vairākas ar enerģētiku saistītas prioritātes, kā arī vērsusi uzmanību uz mājokļu pieejamību un kvalitāti. Nenoliedzami, jautājumi, ko EM atzinusi par svarīgiem, tādi tiešām arī ir. Tomēr ir kāds temats, kas šīs valdības laikā EM paziņojumos gandrīz neparādās, un tas ir saistīts ar jaunu uzņēmumu rašanās veicināšanu un atbalstu tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri mūsu valstī ir gatavi veidot savu biznesu.

Kad būs konferenču centrs?(11)

Rīgā ir atvērtas jaunas, biznesa tūristiem piemērotas viesnīcas, bet plašām, starptautiskām konferencēm piemērota, moderna centra aizvien vēl nav – šāds secinājums izriet no Ekonomikas ministrijas (EM) un tūrisma ekspertu nesen stāstītā Dienai.

Neaizbiedēt prom strādīgos(4)

Saistībā ar nākamā gada valsts budžeta veidošanu izskanējuši valdības solījumi neveikt tādas straujas nodokļu izmaiņas, kas ietekmētu nodokļu maksātāju dzīvi jau nākamajā, 2020. gadā. Taču no 2021. gada gan esot iespējamas nodokļu izmaiņas.

Tūrismā ir gan sasniegumi, gan neizmantotas iespējas(1)

Šā gada otrajā ceturksnī Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpots kopumā 781,1 tūkstotis viesu, kas ir par 1,1% vairāk nekā pagājušā gada otrajā ceturksnī, vēsta Centrālā statistikas pārvalde un arī informē, ka viesu vidū bija 548,1 tūkstotis ceļotāju no ārvalstīm, kas ir par 1,8% vairāk nekā otrajā ceturksnī pērn. Diena vairākiem ekonomistiem jautāja, kā patlaban vērtējama tūrisma, un it īpaši darījumu tūrisma, loma Latvijas ekonomikā un kādas ir tūrisma attīstības perspektīvas.

Viens eiro nozari nesagraus(5)

Patlaban aktualizētā iecere Rīgā ieviest tā dēvēto tūrisma nodevu ir izpelnījusies kritiku, tomēr situācija nav viennozīmīga. Jāatgādina, ka Rīgas domes izstrādātie saistošie noteikumi paredz likt viesnīcām un citām tūristu mītnēm par viesu izmitināšanu maksāt pašvaldībai nodevu viena eiro apmērā par katru viesi un katru uzturēšanās dienu. Par to nesen vēstīja aģentūra LETA.

Gaida lielu konferenču centru

Darījumu tūrisma organizētāji Eiropā meklē aizvien jaunus galamērķus konferenču, kongresu un citu lietišķa rakstura pasākumu rīkošanai, līdz ar to Rīgai ir labas izredzes piesaistīt šādus pasākumus. Konferenču bizness un kopumā darījumu tūrisms "ir un būs viens no stūrakmeņiem, kas Latvijas tūrisma nozarei var palīdzēt attīstīties", atbildot uzDienas jautājumu, apstiprina Ekonomikas ministrija (EM).

Rīgā, Jūrmalā un Daugavpilī ir plašas iespējas attīstīt darījumu tūrismu(1)

Šā gada otrajā ceturksnī Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoti 410,9 tūkstoši ārvalstu ceļotāju, kas ir par 2,1% mazāk nekā otrajā ceturksnī pērn, rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Lai arī Rīga ir piedzīvojusi ārvalstu tūristu skaita kritumu, tomēr kopumā tā tūristu piesaistē ievērojami pārspēj citas Latvijas pilsētas un novadus. Rīgā uzņemti 75% no visiem ārvalstu ceļotājiem, nākamā ir kūrortpilsēta Jūrmala, kurā uzturējies 9,1% ārvalstu viesu, savukārt Latvijas otrajā lielākajā pilsētā (pēc iedzīvotāju skaita) Daugavpilī nakšņojis tikai viens procents no visiem ārvalstu tūristiem, vēsta CSP.

Bankas sabrukuma mācība(7)

Pēdējā laikā ziņās par finanšu sektoru dominē divas tēmas. Pirmā tēma ietver mudinājumus iedzīvotājiem ieviest aizvien jaunus digitālos risinājumus finanšu darījumu veikšanai. Otrā tēma ir saistīta ar PNB bankas (bijušās Norvik bankas) darbības apturēšanu.

Visu aizmirstie studenti(4)

Ieilgušais konflikts ap Latvijas Universitātes (LU) vadību aktualizējis tematu par augstākās izglītības vietu un lomu mūsu sabiedrībā.

Lai būtu nauda, ko sadalīt(5)

Nākamā gada valsts budžeta sagatavošana un pieņemšana allaž ir izaicinājums gan valdībai, gan Saeimai, jo naudas vienmēr ir mazāk, nekā vajag. Turklāt līdz ministriju gaiteņiem un Saeimas zālēm aizskanot daudzbalsīgam korim, kas pieprasa "Dodiet vairāk naudas!", jāspēj izvērtēt, kam naudu vajag vairāk, kam – mazāk, jo nav jau noslēpums, ka tie, kuri histēriskāk bļauj, ne vienmēr ir tie, kuriem patiesībā ir visbēdīgākā finansiālā situācija.

Mediju balsij ir nozīme

Nepieciešamība atrast finansējumu tam, lai nodrošinātu laikrakstu un žurnālu piegādi reģionu iedzīvotājiem, kā arī Latvijas Radio Ziņu dienesta saceltā trauksme par naudas trūkumu ir rosinājusi diskusiju par mediju vietu un lomu mūsu sabiedrībā. Uz šīs diskusijas fona uzmanības vērta ir Iekšlietu ministrijas pagājušajā nedēļā izplatītā informācija, kurā sacīts: "Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ir uzdevis Valsts policijas priekšniekam Ķuzim un Iekšējās drošības biroja priekšniekam Mūrniekam izvērtēt policijas darbinieku rīcību sakarā ar raidījuma Bez tabu 2019. gada 5. augusta sižetā izskanējušo informāciju par vīrieša piekaušanu Krāslavā, kā rezultātā piekautais vīrietis mira."

Latvijas dārgās nomales(12)

Laiku pa laikam izskan apgalvojumi, ka nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru Latvijas nomaļo, mazapdzīvoto teritoriju iedzīvotājiem ir dārgs prieks un tāpēc, lai visiem, sākot no valsts budžeta un beidzot ar pašu laucinieku maciņiem, tēriņi būtu mazāki, tieši lauku iedzīvotājiem jābūt aktīviem interneta un moderno tehnoloģiju lietotājiem.

Pārbaude ar 5G(8)

Vasara paliks mūsu valsts tautsaimniecības vēsturē ar 5G ēras sākumu. 5G ir starptautiski lietots jēdziens, ko attiecina uz piektās paaudzes mobilo tīklu tehnoloģiju (angļu valodā – fifth generation cellular network technology). Lai arī pagaidām 5G ienākšana Latvijā neietekmē mūsu ikdienu, tomēr pienāks brīdis, kad par šī gada vasaru tiks runāts kā par pagrieziena punktu mobilo tehnoloģiju jomā. Vismaz tā liek domāt vairāku ekspertu un telekomunikāciju jomas pārstāvju prognozes.

Alga un aizbraukšana(18)

Nesen Latvijas Radio 1 raidījumā Krustpunktā tiesībsargs Juris Jansons uzsvēra, ka minimālajai algai jābūt tik lielai, lai ikviens tās saņēmējs pats saviem spēkiem no šīs algas varētu izdzīvot. (Patlaban minimālā alga Latvijā ir 430 eiro, un tiek diskutēts par tās paaugstināšanu līdz 500 eiro.)