Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Aktuāli
Rīgā +17 °C
Daļēji saulains
Pirmdiena, 20. maijs
Venta, Salvis, Selva

Magda Riekstiņa

Banknotes, kartes, lietotnes(11)

Kategorisks skatījums uz ekonomiskajiem procesiem un primitīvs vērtējums "Izcili!", "Briesmīgi!" kategorijās raksturīgs populistiem daudzās ES dalībvalstīs un arī aiz ES robežām. Latvijā kategoriskums diemžēl ir arī skumjš padomju totalitārā režīma mantojums, kas izpaužas visdažādākajās jomās, pat saistībā ar tādu no vēstures tālu esošu tēmu kā bezskaidras naudas norēķinu – gan maksājumu karšu, gan viedtālruņa lietotņu, gan vēl citu – aizvien plašāku ienākšanu apritē. Domājot rietumnieciski un racionāli, bezskaidras naudas norēķinus nevajadzētu idealizēt, bet nevajadzētu arī dēmonizēt.

Rīgā tomēr viss nav slikti(3)

Aizdomu ēnas, kas kritušas pār uzņēmumiem, kas saistīti ar Rīgas pašvaldību, un pār dažām Rīgas domes amatpersonām, izraisījušas to, ka histēriskie vaimanātāji, kuri kultivē pārliecību "viss ir slikti", atraduši jaunu mērķi negāciju izpausmēm, proti, mūsu galvaspilsētu. Vaimanātāji rada iespaidu, ka Rīgas ielas ir bedrainas, mājas – grausti, kriminogēnā situācija – briesmīga, turklāt pārvietoties pa pilsētu traucē sastrēgumi, pašvaldības uzņēmumos iekārtojušies pašlabuma meklētāji, bet domē notiek politiskais teātris.

Nodokļu kaislības martā(4)

Sabiedrībā uzvirmojušas vētrainas emocijas par nepieciešamību piemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) vai par IIN pārmaksu – kā nu kuram cilvēkam. Šīs vētrainās emocijas, kas gluži kā pavasara palu straume plūst no sociālajiem tīkliem, ne tikai ietver sajūsmu par IIN pārmaksu vai sašutumu par nepieciešamību piemaksāt IIN, bet arī atklāj vairākas risināmas problēmas.

Sapnis par Ķīnu izsapņots?(23)

Vēl nesen temats par to, ka Latvijai jāveido vērienīga ekonomiskā sadarbība ar Āzijas lielvalsti Ķīnu, bieži figurēja gan ministriju – it īpaši Satiksmes ministrijas un Ekonomikas ministrijas – gatavotajā informācijā, gan arī dažādu uzņēmumu preses relīzēs. Tika prognozēts – uz Rīgu brauks daudz tūristu no Ķīnas, šīs valsts kravas vilcieni regulāri ripos pa Latvijas dzelzceļa sliedēm, bet vilcienu atvestās tranzītkravas nodrošinās lielu darba apjomu Latvijas ostām, turklāt pārtikas ražošanas un citu nozaru uzņēmumi savu produkciju no mūsu valsts eksportēs tieši uz Ķīnu.

Valstiski svarīgie autobusi(7)

Eiropas Savienības (ES) mērogā aktualizēta starppilsētu autobusu tirgus atvēršana, un Eiropas Parlaments februāra vidū ir sagatavojis savu nostāju turpmākajām diskusijām par noteikumiem, kuri veicinātu konkurenci starppilsētu autobusu pārvadājumos. Jāpiebilst, ka iecerētā tirgus atvēršana attiecas uz iekšzemes maršrutiem katras ES dalībvalsts teritorijā. To, kāds būs normatīvais regulējums, kas definēs tirgus atvēršanu, rādīs laiks un līdz gala variantam vēl ejams tāls ceļš, taču pieļaujams, ka tiem uzņēmumiem, kuri veic pasažieru pārvadājumus ar maršrutu autobusiem, būs jārēķinās ar asāku konkurenci, bet arī pavērsies plašākas iespējas darboties visā ES.

Ar gaisa satiksmes popularitāti ir jārēķinās(2)

Latvijas transporta nozarē gaisa satiksmei ir būtiska loma. It īpaši svarīgs ir pasažieru pārvadājumu segments, jo aviobiznesa attīstība gan ļauj paplašināt darījumu braucienu un atpūtas ceļojumu piedāvājumu, gan veicina mūsu valsts starptautisko atpazīstamību pasaulē.

Pa sauszemes un jūras ceļiem

Ja Latvijas iedzīvotāji tālu galamērķu sasniegšanai bieži izvēlas gaisa satiksmi, tad dažos simtos kilometru mērāms ceļš, piemēram, no Rīgas līdz Tallinai vai Viļņai, nereti tiek veikts, izmantojot autotransportu.

Konkurenti pie banku stūra(2)

Nesen, raksturojot situāciju finanšu jomā, nodarbinātības eksperti Dienai izklāstīja, ka paralēli bankām aizvien būtiskāku lomu spēlē finanšu tehnoloģiju jeb FinTech uzņēmumi un citi inovatīvi projekti.

Bezkontakta karte un virtuālā saziņa ar banku(8)

Eiropas Savienības dalībvalstīs moderno tehnoloģiju ienākšana finanšu sektorā norit visai atšķirīgos tempos. Piemēram, Skandināvijas valsts Zviedrija jau ir kļuvusi starptautiski slavena ar to, ka tur sistemātiski tiek īstenota pāreja uz bezskaidras naudas norēķiniem, un gan valsts galvaspilsētā Stokholmā, gan citviet visai ierasta ir tāda situācija, ka samaksāt par pirkumu var ar maksājumu karti, bet maksāt skaidrā naudā ar zviedru kronu banknotēm un monētām vispār nav iespējams. Savukārt Dienvideiropā, piemēram, Portugālē, var gadīties piedzīvot pretēju situāciju – par pirkumu iespējams norēķināties vien skaidrā naudā ar eiro banknotēm un monētām, bet maksājumu kartes ne vienmēr un ne visur tiek pieņemtas.

Neiekrist maldinātāju slazdā(8)

Drīzumā – 25. maijā – gaidāmās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas parādīs, vai mūsu sabiedrība pārslimojusi aizraušanos ar populismu, kas 13. Saeimas vēlēšanās izpaudās ar sen nepieredzētu intensitāti. (Eksperti norāda, ka tik vērienīga uzticēšanās utopiskiem solījumiem nebija pieredzēta kopš 5. Saeimas vēlēšanām 1993. gadā.)

Eksperts: Patlaban kreditēšanas tirgus ir labi regulēts un caurspīdīgs(6)

"Bankas pēdējos gados ir daudz strādājušas gan pie atbildīgas kreditēšanas principiem, gan pie sabiedrības finanšu pratības veicināšanas. Kopumā patlaban kreditēšanas tirgus ir labi regulēts un caurspīdīgs," intervijā Magdai Riekstiņai pauž Swedbank Hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas vadītājs Baltijā Ainars Balcers.

Konkurence vai sadarbība?(1)

Valdības deklarācijā ir ietverta sadaļa Labākā biznesa vide Baltijas valstīs, un rodas iespaids, ka valdība nolēmusi panākt, lai ārvalstu investori, kuri prāto, kur Baltijā attīstīt savu biznesu, izvēlētos tieši mūsu valsti, nevis Lietuvu vai Igauniju.

Veikalu prestiža noriets?(4)

Nesen Rīgā topošā iepirkšanās centra Akropole pārstāvji uzsvēra, ka "vairums iedzīvotāju labprātāk iepērkas klātienē, nevis tiešsaistē". Savukārt e-komercijas zīmola NuKo.lv pārstāvis Rolands Dzenis pauda, ka "iepirkšanās interneta vidē kļūst arvien populārāka".

Nevis gadi, bet sasniegumi(1)

Līdz ar jaunu cilvēku ienākšanu politikā Latvijā šoziem intensīvi tiek apspriests tas, ka uz politiskās skatuves atrodas dažādas paaudzes. Spilgts piemērs tam ir 13. Saeima, jo, kā vēsta aģentūra LETA, ievēlēto deputātu vidējais vecums ir aptuveni 47 gadi, jaunākajam deputātam ievēlēšanas brīdī bija 26, bet vecākajam – 77 gadi.

Ir jānoskaidro patiesība(2)

Par to, ka Latvijas tautsaimniecības būtiska problēma ir ēnu ekonomika, un par to, ka biznesa pelēkais sektors jāsamazina, tika spriests jau tad, kad pašreizējais finanšu ministrs Jānis Reirs iepriekšējo reizi vadīja Finanšu ministriju, tātad 2014.–2016. gadā. To, ka, samazinot ēnu ekonomiku, varētu palielināt naudas daudzumu valsts budžetā, vairāki politiķi uzsvēra savā priekšvēlēšanu retorikā pirms 13. Saeimas vēlēšanām.

Kas veidos Latvijas tēlu?(4)

Latvijas tēls – "ja runājam par biznesa vidi – ir nekāds. Ja cilvēkiem citās Eiropas valstīs jautā, ar ko viņiem asociējas Latvijas uzņēmējdarbības vide, tad tipisks eiropietis teic, ka Latvijas tēls viņam ne ar ko neasociējas. Mūsu valsts politiķiem jādomā, kā to mainīt." Tā Dienai nesen sacīja uzņēmējs, a/s MADARA Cosmetics valdes loceklis Uldis Iltners. Tagad jaunā valdība savā deklarācijā ir apņēmusies: "Panāksim, ka ir vienots un pozitīvs tēls par Latviju kā vietu eksportējošiem uzņēmumiem."

No Latgales vai Ukrainas?(19)

Jaunās valdības deklarācijā ietverti visai optimistiski vārdi: "Panāksim, lai visi Latvijas darbspējīgie iedzīvotāji ir motivēti strādāt". Turpat tālāk arī lasāms: "Izvērtēsim imigrācijas politiku darbaspēka problēmu risināšanā".

Laukos uzņēmumus vajag(4)

Patlaban pie varas esošo politiķu iecerēs ir pavīdējusi ideja, ka Latvijā būtiski jāpalielina eksportējošo uzņēmumu skaits. Savukārt uzņēmēju vidē tiek sacīts, ka patiesībā ne vienmēr un ne visur Latvijā jauni biznesa projekti tiek sagaidīti ar sajūsmas saucieniem un aplausiem. Tā, piemēram, par vietējo iedzīvotāju iebildumiem pret vēja enerģijas parka veidošanu Zemgalē nesen Dienai stāstīja SIA Eolus valdes loceklis Gatis Galviņš, norādot, ka viņam ir zināmi vēl vairāki gadījumi, kad vietējo iedzīvotāju protesti pārvilkuši svītru dažādu nozaru uzņēmumu veidošanai lauku apvidos.

Reģionu pilsētas cer uz darījumu tūrismu

Lai Latvijas reģionu pilsētās attīstītos darījumu tūrisms, nepieciešamas konferencēm, kongresiem, semināriem, biznesa sarunām, dažādām profesionālas ievirzes diskusijām un citiem lietišķa rakstura pasākumiem piemērotas telpas.

Lai Latvijā strādātu vietējie(11)

Uzņēmēju balsis par to, ka Latvijas darba tirgus plašāk jāatver viesstrādniekiem, skan aizvien skaļāk, norādot, ka valstis, no kurām viesstrādnieki varētu ierasties, ir Ukraina un Baltkrievija. Taču izskan arī jautājums, kā Latvija no valsts, kuru darba vietu trūkuma dēļ atstāja daudzi iedzīvotāji, kļuvusi par valsti, kurā strādājošo trūkums ir tik akūts, ka jāaicina darbā cilvēki no citām zemēm?

Biznesa tūrists tērē ap 566 eiro dienā

Lai gan darījumu tūrisms mūsu valstī veiksmīgi attīstās, tomēr joprojām pastāv gadiem ilgi neatrisinātā problēma – Rīgā nav vērienīgām, starptautiskām konferencēm piemērotu telpu, turklāt šādu telpu nav arī citur Latvijā. To atzīst gan Ekonomikas ministrijas (EM), gan tūrisma nozares pārstāvji.

Mēs paši un mūsu politiķi(2)

Uzņēmējdarbības vidē tas, ka cilvēki sāk darboties jaunos biznesa virzienos, tiek vērtēts atzinīgi. Protams, ne vienmēr visas inovatīvās ieceres nes panākumus, taču pat tad, ja kādam uzņēmējam nepaveicās, viņu vērtē kā drosmīgu cilvēku, kurš nebaidās no izaicinājumiem. Arī, lai sāktu savu biznesu, ir jābūt gatavam doties pa nepazīstamiem ceļiem, jo neviena augstskola nesagatavo tam darbam, kas jāveic, veidojot savu uzņēmumu. Mūsu sabiedrība jau ir sapratusi, ka nekļūdās tikai tas, kas neko nedara, un ka uzņēmēja finansiālās neveiksmes un idejas, kuras nav izdevies īstenot, nedod iemeslu šo uzņēmēju nozākāt.

Kas notika, ja atteicās?(33)

Pagājušas vairākas nedēļas, kopš Latvijas Nacionālais arhīvs vietnē Kgb.arhivi.lv publicēja VDK aģentūras kartotēku, tautā dēvētu par "čekas maisu" saturu, un sabiedrībā uzbangojušās emocijas pamazām pierimst.

Būt par tiltu vai celt žogu?(10)

Bieži par Latvijas ekonomiku tiek sacīts, ka tā ir maza un atvērta. Šādi mūsu valsts tautsaimniecību mēdz raksturot gan Māra Kučinska valdības ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, gan ekonomikas pētnieki un analītiķi.

Izlauzties no nabadzības(11)

Mazliet ātrāk vai vēlāk jauna valdība Latvijā būs, un tiks sagatavota valdības deklarācija. Patlaban ļoti būtiski ir, lai nopietna uzmanība tiktu pievērsta mūsu valsts iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, pretējā gadījumā aizbraukšana dzīvot un strādāt uz ārvalstīm turpināsies, un uz reemigrācijas kampaņu rīkošanas rēķina varēs nopelnīt dažādi konsultanti, bet reālu masveida reemigrāciju Latvijā mēs neredzēsim.

Tirdzniecībai internetā tiek prognozēts straujš kāpums

"Latvijas tēls, ja runājam par biznesa vidi, ir nekāds, tas ir neesošs. Ja cilvēkiem citās Eiropas valstīs jautā, ar ko viņiem asociējas Latvijas uzņēmējdarbības vide, tad tipisks eiropietis neko konkrētu nevar nosaukt un teic, ka Latvijas tēls vispār ne ar ko neasociējas. Mūsu valsts politiķiem jādomā, kā to mainīt," uzskata kosmētikas ražošanas uzņēmuma a/s Madara Cosmetics valdes loceklis Uldis Iltners.

Klāt nākamo vēlēšanu gads(6)

Politiskās kaislības, kas virmoja pagājušajā gadā, būs jūtamas arī šogad, jo, pat ja nenotiks Saeimas vai kādas pašvaldības ārkārtas vēlēšanas, mēs 25. maijā dosimies uz vēlēšanu iecirkņiem, lai balsotu par Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem. Latvijai EP ir astoņas deputātu vietas, un Centrālā vēlēšanu komisija jau paziņojusi, ka politiskajiem spēkiem kandidātu saraksti jāiesniedz no 6. līdz 21. martam.

Tas jaudīgo pārmaiņu gads!

Vērtējot vien statistikas datus, Latvijas ekonomikā aizejošais, 2018. gads izskatās mierīgs un ar pozitīvu ievirzi – piemēram, vidējā alga kāpusi, iekšzemes kopprodukts audzis, bezdarbs kopumā valstī nav būtiski palielinājies, eksporta tirgos uzņēmumiem veicies relatīvi labi. Taču, lai arī statistika ir būtisks, turklāt ticams, objektīvs un bezkaislīgs informācijas avots, tomēr pilnībā neatklāj tautsaimniecībā jūtamos transformācijas procesus. Un te jāteic, ka nenoliedzami šis gads ir arī pārmaiņu laiks, kas liek atteikties no iepriekš par neapstrīdamām patiesībām uzskatītiem stereotipiem.