Par to, ir vai nav mūsu sabiedrībā vidusslānis, nesen tika diskutēts Rīga TV24 raidījumā Preses klubs, un raidījuma dalībnieku uzskati kā bija atšķirīgi, tā arī palika atšķirīgi, svārstoties amplitūdā – "nav nekāda vidusslāņa, pat augstskolu profesori ir nabadzīgi" un "vidusslānis Latvijā ir, tikai nedzīvo kā Holivudas filmās".
Bēdīgi ir tas, ka satiksmes ministrs ieklausās nevis profesionāļu viedoklī, bet tādu cilvēku viedoklī, kuriem nav eksperta kvalifikācijas, un tas liek domāt, ka ministrs vēlas dzirdēt tikai to, kas saskan ar viņa paša viedokli, teic va/s Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes loceklis Aivars Strakšas.
Nesen plašas diskusijas izraisīja gan portālā TvNet publicētā intervija ar Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu kandidāti Rebeku Kiršteinu (JV) Neļausim vecākajai paaudzei izlemt mūsu vietā!, gan citu gados ļoti jaunu politisko iesācēju izpausmes sociālajos medijos. (Jāpiebilst, ka Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati liecina: vidējais vecums 2019. gada EP vēlēšanu kandidātiem Latvijā ir 48,3 gadi, visjaunākajam cilvēkam, kas kandidē šajās vēlēšanās, ir 21 gads, bet visvecākajam – 79 gadi. Tā ka vecuma amplitūda ir visai plaša.)
Viena no intrigām, kas vijas ap 25. maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, saistās ar to, vai EP deputātu vidū izdosies iekļūt kādreizējai ekonomikas ministrei, iepriekšējās valdības finanšu ministrei un pašreizējai Saeimas deputātei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS). Tas, cik balsu EP vēlēšanās iegūs Reizniece-Ozola, netieši parādīs, kāda ir mūsu sabiedrības attieksme pret nodokļu reformu, jo reforma tika sagatavota laikā, kad šī politiķe vadīja Finanšu ministriju. Tiesa gan, ir būtiski ņemt vērā, ka nodokļu reforma netapa slepenībā Smilšu ielas nama kabinetos, bet gan tika apspriesta ar valdības sociālajiem partneriem un dažādiem ekspertiem, turklāt noteicošo lēmumu pieņēma 12. Saeima.
Pagājis jau 15 gadu, kopš mūsu valsts iestājās Eiropas Savienībā (ES), un šopavasar, tuvojoties 25. maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko Latvijai dod dalība ES.
Uzņēmēju vidē populārs ir apgalvojums, ka patlaban pasaulē valstis konkurē par talantiem, respektīvi, par to, kura valsts kļūs par dzīves un darba vietu inteliģentiem, enerģiskiem, radoši domājošiem cilvēkiem, kas prot izlolot un īstenot inovatīvas, finansiāli ienesīgas idejas. Pārliecību, ka mūsu valstij aktīvāk jāiesaistās cīņā par talantiem un nopietnāk jācenšas piesaistīt gudrus, mērķtiecīgus cilvēkus, daudzkārt paudis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, un viņam piebalso arī citi uzņēmēji. Taču konkurences cīņa par talantiem sākas ne jau ar ārvalstu ekspertu vai svešzemju studentu ierašanos, bet gan ar tādu izglītības sistēmu, ka ļautu pamanīt un attīstīt tepat Latvijā dzimušo bērnu talantus.
Lai gan administratīvi teritoriālās reformas sākotnējais variants – izveidot 35 pašvaldības – sabiedrībā netika uztverts ar sajūsmu, tomēr aizsāktā diskusija ir lietderīga, jo ir aktualizēts temats par to, kā motivēt pašvaldības ieaicināt savā teritorijā uzņēmumus. Par to, kā panākt, lai pašvaldības būtu ieinteresētas ne tikai noturēt iedzīvotājus, bet arī pilnveidot uzņēmējdarbības vidi, tiek spriests jau gadiem. Dažādi eksperti piedāvājuši atšķirīgus modeļus, taču tāds variants, kas būtu ja ne ideāls, tad vismaz daudziem pieņemams, joprojām tiek meklēts. Te jāatgādina, ka patlaban Latvija ir iedalīta deviņās republikas pilsētās un 110 novados, un uzņēmējdarbības attīstība šajās pilsētās, bet it īpaši novados ir ļoti atšķirīgā līmenī.
"Šobrīd problēma nav apsardzes nozari reglamentējošajā likumdošanā, problēma ir tajā, ka mūsu valstī ne vienmēr efektīvi un prasmīgi tiek kontrolēta likumu ievērošana, novēršot likumpārkāpumus," intervijā Magdai Riekstiņai uzsver apsardzes nozares uzņēmuma Koblenz drošība valdes priekšsēdētājs Raivis Terinks.
Padarīt vienkāršākas iespējas Latvijā strādāt cilvēkiem no valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības (ES)? Plašāk atvērt darba tirgu viesstrādniekiem – sākot no pieredzējušiem ekspertiem līdz mazkvalificētu darbu veicējiem? Šie ir jautājumi, par kuriem pēdējā laikā bieži tiek spriests tautsaimniecībai veltītās diskusijās.
Senāk bija lielāka iecietība pret aizdomīgiem darījumiem bankās. To mazināja bažas par terorisma izplatīšanos, teic finanšu ministrs Jānis Reirs intervijā Magdai Riekstiņai
Pirms nepilna gada – pērn maijā – Latvijā un citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs stājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula, pazīstama arī kā GDPR. Saistībā ar šo notikumu tika spriests – drīkst vai nedrīkst uzņēmums sociālajos medijos ievietot fotogrāfijas, kurās redzami uzņēmuma klienti, piemēram, apmeklētāji kafejnīcā. Taču nāca citas aktualitātes, un debates par GDPR un sociālajiem medijiem drīz pierima. Turklāt nenoliedzami GDPR pamatmērķis nav sociālo mediju uzraudzība.
Nesen Zemkopības ministrija (ZM) izplatīja paziņojumu Vides un klimata prasības nedrīkst mazināt lauksaimniecības dzīvotspēju. Tekstā citēti kādreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, tagadējā zemkopības ministra Kaspara Gerharda vārdi: "Vides un klimata pasākumiem jābūt pietiekami līdzsvarotiem attiecībā pret ES atbalsta finansējuma apjomu, jo šīs prasības nedrīkst mazināt lauksaimniecības dzīvotspēju un konkurētspēju vienotajā tirgū."
Latvijas iedzīvotājiem, iegādājoties degvielu un citas preces, ļoti būtisks izvēles kritērijs ir pēc iespējas zemāka cena, taču aizvien vairāk uzmanības tiek pievērsts arī tam, lai prece būtu draudzīga videi, Dienai teic SIA Neste Latvija valdes loceklis Armands Beiziķis.
Līdz ar LTV pagājušajā nedēļā organizētajām debatēm, kurās piedalījās pārstāvji no tiem politiskajiem spēkiem, kuri Latvijā iesnieguši sarakstus startam Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, aizsācies priekšvēlēšanu diskusiju laiks. Pagaidām gan izskatās, ka EP vēlēšanu kampaņas vēl nav iešūpojušās, politiķi vēl nav pievērsušies vēlētāju piesaistīšanai un arī konkurences cīņa par astoņiem EP deputāta mandātiem pagaidām ir dzinusi vien vārgus pavasara asnus.
Visaptveroša tendence, kas pēdējā laikā vērojama daudzās Eiropas valstīs, ir tāda, ka trūkst darbinieku, un informācija par brīvajām vakancēm ieraugāma ik uz soļa. It īpaši tas attiecas uz veikaliem, kafejnīcām un kopumā uz dažādu preču un pakalpojumu tirdzniecību – sākot no kafijas līdz finanšu pakalpojumu pārdošanai –, kā arī uz klientu informēšanu un konsultēšanu tipveida problēmgadījumos.
Debates par to, kāds administratīvi teritoriālais iedalījums būtu visizdevīgākais mūsu valstij, uzvirmo laiku pa laikam. Patlaban Artura Krišjāņa Kariņa vadītā valdība savā deklarācijā sola: "Līdz 2021. gadam īstenosim vietējo pašvaldību reformu, apvienojot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās". Jāatgādina, ka 2021. gadā gaidāmas pašvaldību vēlēšanas.
Tuvojoties 25. maijam – Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu dienai –, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izsūtījusi vēstuli, kurā informē, uz kuru vēlēšanu iecirkni jādodas balsot un par dažādām ar vēlēšanām saistītām niansēm.
Septiņās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs – Beļģijā, Īrijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē un Ungārijā – vērojamas tā dēvētās nodokļu oāzes jeb zemu nodokļu teritorijas pazīmes, turklāt par finanšu nozares problēmām liecina tas, ka naudas atmazgāšanas skandālos iekļuvušas pat tādas starptautiski pazīstamas, pieredzējušas bankas kā Swedbank un Danske Bank.
Latvijā trūkst cilvēku, kas te strādātu, – šāds apgalvojums kļuvis par vadmotīvu daudzās diskusijās. Arī nesen notikušajās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras organizētajās Uzņēmēju dienās Kurzemē tika uzsvērts, ka "izaicinājums ir nepietiekamais darbaspēks un cilvēku pieticīgās iespējas reaģēt uz darba tirgus pieprasījumu".
Pēdējā laikā sabiedrībā vērojamas diskusijas par dažādu jomu un profesiju prestižu. Pedagogu protesta akcija aktualizēja debates par skolotāju darba prestižu, savukārt Turības Biznesa indeksa dati – pārspriedumus par to, kā veidojas uzņēmēju prestižs.
"Kultūras ministrija nav bijusi pietiekami atbildīga un pietiekami drosmīga, lai pieprasītu no valsts budžeta tik daudz naudas, cik nepieciešams, un tagad izmanto pat tādu argumentu, ka būvnieki tērē nodokļu maksātāju naudu, taču jāņem vērā, ka ne jau būvnieki izdomāja Nacionālās bibliotēkas projektu, un galu galā mēs, būvnieki, arī esam nodokļu maksātāji, mēs arī esam daļa no Latvijas sabiedrības," intervijā par tiesvedību starp Nacionālo būvkompāniju apvienību un Kultūras ministriju Magdai Riekstiņai stāsta apvienības padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns.
Laiku pa laikam izskan pieļāvums, ka jau drīzumā Rīgā varētu ieviest tā dēvēto tūristu nodokli, kas būtu jāmaksā cilvēkiem, kuri uzturas Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs, piemēram, hosteļos. (Nesen par šo ieceri vēstīja sabiedriskā televīzija LTV.) Biežāk dzirdētā nodokļa likme ir viens eiro no ceļotāja par katru Rīgas tūristu mītnē pavadīto nakti.
"Būtu labi, ja influenceru vide tiktu sakārtota un īstenotu pašsakārtošanos. Es nedomāju, ka Latvijā ir vajadzīga influenceru sertifikācija, jo daudz būtiskāka ir pašregulācija," intervijā Magdai Riekstiņai pauž daudznozaru tehnoloģiju uzņēmuma Draugiem Group pārstāvis Jānis Palkavnieks.
Latvija ekonomikā ir viena no Lietuvas lielākajām konkurentēm, tiekoties ar Lietuvas iedzīvotājiem, teicis šīs valsts premjerministrs Sauļus Skvernelis, vēsta LETA/ LRT.LT un norāda, ka mūsu dienvidu kaimiņzemes valdības vadītājs šopavasar gaidāmajās vēlēšanās gatavojas kandidēt uz Lietuvas Valsts prezidenta amatu.
Krievija vairs nav uzskatāma par Eiropas Savienības (ES) stratēģisko partneri, un "ES jābūt gatavai noteikt papildu sankcijas pret Krieviju, ja tā turpinās pārkāpt starptautiskās tiesības", teikts Eiropas Parlamenta (EP) pieņemtajā rezolūcijā, ko sagatavoja EP deputāte no Latvijas Sandra Kalniete. EP apstiprinājis ES Kiberdrošības sertifikācijas shēmu produktiem, procesiem un pakalpojumiem un paudis bažas par Ķīnas informācijas tehnoloģiju klātbūtni ES.
Daudzi un dažādi ģeopolitiskie lēmumi pēdējā laikā tranzīta un transporta nozari ir ietekmējuši ļoti spēcīgi, daudz spēcīgāk nekā XXI gadsimta sākumā, uzskata Latvijas dzelzceļa prezidents Edvīns Bērziņš.
