Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +8 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 11. decembris
Valdis, Voldemārs, Valdemārs

Magda Riekstiņa

Eiropas Savienības kūtrums

Patlaban valstis eksperimentē ar Covid-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu atcelšanu. Tā situāciju raksturo gan ekonomisti, gan politologi, gan citu jomu eksperti. Šobrīd, līdzīgi kā martā, kad ierobežojumi tika ieviesti, katra Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts lielākoties rīkojas pēc saviem ieskatiem.

Sastinguma brīdis pagājis, ir laiks atsākt strādāt

"Mūsu muzejs atkal uzņem apmeklētājus!", "Mēs sākam tūrisma sezonu!", "Ceļo atkal kopā ar mūsu tūrisma firmu!" – šādi un līdzīgi paziņojumi interneta mājaslapās, sociālajos tīklos un arī e-pasta vēstulēs maija beigās un jūnija sākumā pavīd bieži. Tūrisma nozare, kas no marta vidus līdz maija vidum bija pilnībā paralizēta, pamazām atdzīvojas.

Situāciju ietekmē pircēju piesardzība

Pagājuši gandrīz trīs mēneši, kopš mūsu valsts iedzīvotāju ikdienu izmainījuši Covid-19 izplatības riski un to ierobežošanai ieviestie pasākumi. Mainījušies arī sabiedrībā pastāvošie iepirkšanās paradumi un līdz ar to – vispārējā situācija mazumtirdzniecībā.

PVN likme mūsu vērtībām

Brīdi, kad vērojami vairāku jomu, piemēram, ēdināšanas un tūristu mītņu, centieni panākt zemāku pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, aicinājumu jau no 1. jūlija piemērot 5% PNV likmi visām grāmatām paudusi Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.

Darījumu tūrisms nepadodas

Patlaban liela uzmanība tiek pievērsta situācijai Covid-19 krīzes iedragātajā darījumu tūrisma nozarē, kurā līdz šai krīzei bija visumā labi panākumi. Pagājušajā nedēļā gan portālā Travelnews.lv, gan Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) rīkotajā vebinārā kompānijas Baltic Travel Group vadītājs Vlads Korjagins pauda visai pesimistisku viedokli par darījumu tūrisma nākotni, kritizējot Latvijas valdību par to, ka mūsu valstī atbalsts tūrisma nozarei ir niecīgāks nekā Lietuvā un Igaunijā. "Varēsim aizmirst par starptautisko konferenču tūrismu," brīdināja Korjagins. Diena viedokli par darījumu tūrisma perspektīvām jautāja vairāku Latvijas pilsētu tūrisma ekspertiem.

Vai biznesu glābs vaučeri?

Jēdziens "vaučers", kas Akadēmiskajā terminu datubāzē tiek skaidrots kā "dokuments, kas apliecina kādu faktu, piemēram, kredīta piešķiršanu", pēdējā laikā tiek minēts bieži, it īpaši saistībā ar tām nozarēm, kuras šopavasar pilnībā paralizēja vai nopietni iedragāja Covid-19 krīze.

Lai būtu vienādi nosacījumi

Nesen Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra paziņoja, ka sākas 2020. gada tūrisma sezona, kuras vadmotīvs ir – Atklāj Latviju droši!. Gatavību tūrisma sezonai ir apliecinājusi arī Lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs, norādot, ka cer uz Baltijas valstu – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas – ceļotājiem. Savukārt Viļņas pilsētas attīstības aģentūra Go Vilnius ir izplatījusi informāciju, ka Lietuvas galvaspilsēta gaida tūristus no Latvijas, bet Igaunijas oficiālā tūrisma informācijas vietne www.visitestonia.com ir paudusi aicinājumu jau tūlīt apciemot Igauniju.

Ja ir pieprasījums, būs arī piedāvājums

Par to, kā Covid-19 krīze ietekmē nebanku kreditēšanas nozari, atbildot uz Dienas jautājumiem, stāsta a/s 4finance reģionālais vadītājs Gvido Endlers.

Viedoklis tomēr nav likums

Saistībā ar pretrunīgi vērtētajiem dīkstāves pabalstu piešķiršanas nosacījumiem un piešķirto pabalstu summām ir aktualizēts temats par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un, raugoties plašāk, par sociālo nodrošinājumu darba ņēmējiem, saimnieciskās darbības veicējiem, kā arī dažādu kultūras jomu pārstāvjiem. Var piekrist finanšu ministram Jānim Reiram (JV), ka iedzīvotāju sociālais nodrošinājums tiešām ir jāstiprina, un pat ministra oponentiem ir jāatzīst, ka aicinājumu uzlabot iedzīvotāju sociālo aizsardzību Reirs pauž jau daudzus gadus.

Šoreiz krīze nav saistīta ar ekonomikas pārkaršanu

Šopavasar vērojamā Covid-19 krīze ir ietekmējusi situāciju daudzās jomās, arī būvniecībā, kreditēšanā un nekustamo īpašumu tirgū. Uz Dienas jautājumiem par aktuālajām tendencēm atbild Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Prognozē valstu savstarpējo konkurenci par ceļotājiem(1)

Pirms Covid-19 krīzes darījumu tūrisms, starptautiski pazīstams kā MICE (no angļu valodas – Meetings, Incentives, Conferencing, Exhibitions, tulkojumā – Sanāksmes, iniciatīvas, konferences, izstādes), tika uzskatīts par to ceļojumu industrijas virzienu, kas šogad Latvijā varētu piedzīvot uzplaukumu.

Vai valdībai ir gudrs plāns?(8)

Pēdējo dienu laikā no dažādām Eiropas valstīm pienāk ziņas par to, ka Covid-19 izplatības riskus ierobežojošie pasākumi tiek atcelti vai samazināti. Tepat Baltijā durvis atkal ver muzeji, par izrādēm vēsta teātri un iešūpojas tūrisma industrija. Protams, mēs nezinām, kāda būs situācija pēc trim četriem mēnešiem, bet vismaz šobrīd rodas iespaids, ka viens sarežģīts posms tuvojas noslēgumam un ka dzīves ritms atkal nedaudz pietuvojas tam, kāds tas bija, pirms visu Eiropu (un arī citus pasaules reģionus) pārņēma Covid-19 radītie draudi.

Dreimanis: Latvijā ieradums iepirkties virtuāli saglabāsies arī pēc krīzes

Šopavasar saistībā ar to, ka ir ieviesti tādi Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi, kas paredz distancēšanos, ir ievērojami pieaugusi e-komercijas popularitāte. Uz Dienas jautājumiem par e-komercijā gūto pieredzi atbild SIA A-birojs Mārketinga un pakalpojumu daļas vadītājs Gustavs Dreimanis.

Politiķu pieklusušās balsis(4)

Pieļaujams, ka patlaban gan premjerministra Krišjāņa Kariņa, gan arī viņa vadītās valdības ministru atpazīstamība sabiedrībā ir ļoti augsta, un pat ja ne visu ministru, tad vismaz veselības ministres Ilzes Viņķeles un finanšu ministra Jāņa Reira atpazīstamība jau noteikti ir augsta, jo šo ministru atbildības jomām – veselības aprūpei un finanšu tematikai – ir pievērsta milzīga uzmanība. Šajā gadījumā nav runa par simpātijām vai antipātijām pret kāda ministra personību, bet tieši par atpazīstamību.

Rūpniecībai jācenšas turēties pretī krīzei

Pēdējā laikā bieži izskan viedoklis, ka tā joma, kas mūsu valsts ekonomikai palīdzēs pārvarēt Covid-19 krīzes radītās grūtības, būs rūpniecība, jo vismaz līdz šim brīdim šajā Covid-19 izplatības risku izraisītajā krīzē daudzi rūpniecības segmenti ir cietuši ievērojami mazāk nekā, piemēram, tūrisms, starptautiskie pasažieru pārvadājumi, kultūras un izklaides industrija, kā arī visa pakalpojumu joma kopumā.

Slīpēsim politisko gudrību!(1)

Politiķu drosme pēdējā laikā mēdz izpausties visai dažādi. Tā, piemēram, kā milzīga drosme tiek prezentēta kādas ministres publiskā relaksācija ballītes ritmos. Taču drosme ir arī atzīt, ka tad, ja patlaban pie varas esošā politiskā elite neatradīs veiksmīgus risinājumus Covid-19 krīzes pārvarēšanai, šī elite tiks aizslaucīta, zaudējot gan varu, gan amatus, gan vispār jebkādu ietekmi.

Pajautā: "Kā to var zināt?"(9)

Viltus ziņas un sazvērestības teorijas ir temats, kas šopavasar tiek apspriests bieži. Sociālie tīkli, piemēram, Facebook, Twitter un citi, ir pavēruši ļoti plašas iespējas izpausties ikvienam to lietotājam, nenesot gandrīz nekādu atbildību par izteikto apgalvojumu patiesumu, un tam neapšaubāmi ir gan plusi, gan mīnusi. Par to tika spriests arī nesen Latvijas Radio 1 diskusiju raidījumā Krustpunkts, akcentējot, ka valdībai nevajadzētu ignorēt to, ka daļa sabiedrības dzīvo sociālo tīklu uzburtajā "greizo spoguļu karaļvalstī".

Mūsu dzīve pēc 4. maija(4)

Brīdis, kad tiek svinēti 30 gadi kopš 1990. gada 4. maija – dienas, kad tika pieņemta Deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu –, šogad aizrit Covid-19 krīzes laikā. Mūsu valstī valda neziņa par nākotni, kas, protams, apēno svētku noskaņu.

Nevajag sanaidot nozares!(7)

Ikviena krīze spilgti atklāj gan pozitīvās, gan negatīvās īpašības, kādas piemīt katrai sabiedrībai, un arī pašreizējā Covid-19 krīze šajā ziņā nav izņēmums. Akcentējot pozitīvo, jāteic – Latvijas sabiedrība ir apliecinājusi, ka vismaz tās vairākums ir līdzsvarots, reālo situāciju izprotošs, racionāli domājošs, turklāt prot arī pielāgoties negaidītiem izaicinājumiem.

Ekonomikas stimulēšana ir ļoti svarīga valstiska funkcija(7)

Globālā mērogā notiekošā Covid-19 krīze ir ietekmējusi daudzas nozares, to vidū arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomu. Atbildot uz Dienas jautājumiem, situāciju skaidro mobilo sakaru operatora Latvijas Mobilais telefons (LMT) prezidents Juris Binde.

Pieaugs valstu konkurence(5)

Jāapzinās tas, ka Covid-19 krīze saasinās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu savstarpējo konkurenci. Šāds secinājums nesen izskanēja Eiropas Parlamenta (EP) deputātu preses konferencē, kurā piedalījās četri deputāti no Latvijas – Inese Vaidere, Roberts Zīle, Nils Ušakovs un Ivars Ijabs.

Nedrīkst iznīcināt nozari!(25)

Mēnesi pēc tam, kad mūsu valdība atcēla starptautiskos pasažieru pārvadājumus, par darbinieku kolektīvo atlaišanu meitasuzņēmumā Tallink Latvija paziņoja Igaunijas kuģniecības kompānija Tallink Grupp. Kolektīvā atlaišana skar aptuveni 550 cilvēku, no kuriem lielākā daļa strādāja uz kuģiem Romantika un Isabelle, kas kursēja maršrutā Rīga–Stokholma. A/s Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Negene ir arī paudis kritiku Latvijas valsts institūcijām par to, ka jomai, kurā darbojas Tallink, netiek piedāvāts risinājums Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Lauksaimniecībai ir labas izredzes izturēt Covid-19 krīzi(3)

Lauksaimniecības situācija Covid-19 krīzes apstākļos tiek vērtēta neviennozīmīgi. No vienas puses, Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi lauksaimniecību neskar tik tieši, kā skar tūrismu un pasažieru starptautisko pārvadājumu jomu.

Latvijas atšķirīgās realitātes(8)

Dzīvojot interneta laikmetā, ir iespējams ātri un vienkārši uzzināt ļoti dažādus skatpunktus. Patlaban virtuālajā vidē spilgti atklājas tas, ka Covid-19 krīze ir polarizējusi viedokļus pat vienas nozares pārstāvju vidū un sociālo tīklu diskusijās diametrāli pretējus uzskatus par situāciju Latvijā un citur pasaulē pauž gan tūrisma biznesa pārstāvji, kuri, objektīvi vērtējot, atrodas ļoti līdzīgos apstākļos, gan arī daudzu citu jomu – no veselības aprūpes līdz pedagoģijai – pārstāvji.

Cilvēki, kuri strādā paši sev(9)

Dīkstāves pabalstu un citu atbalsta veidu piešķiršanas kritēriji, saņemtās summas un kopumā viss ar atbalstu saistītais jau mūsu sabiedrībā raisījis negāciju virpuli – valdība un valsts iestādes tiek kritizētas par to, ka atbalstu nesaņem tie uzņēmumi, kam to vajadzētu saņemt, bet saņem tie, kas varbūt vēl varētu turpināt pelnīt, savukārt uzņēmējdarbības vidē pastiprinās norādīšana uz biznesa konkurentu trūkumiem un pat konkurentu zākāšana.

Šī ir visu kopīgā krīze!(4)

Plaši izplatīts mīts, kas tiek kultivēts saistībā ar Covid-19 krīzi, ir tāds, ka problēmas, kas jārisina mūsu sabiedrībai, ir raksturīgas tieši Latvijai. Šo mītu gan var kliedēt, ja Dienā un citos medijos regulāri lasa rakstus par ārvalstīs notiekošo un ja neignorē citām valstīm veltītos sižetus elektroniskajos medijos. Tad kļūst skaidrs, ka Covid-19 krīzes mērogi ir globāli un saslimšanas riski, tāpat kā finansiālu grūtību draudi, uzglūn cilvēkiem gandrīz visā pasaulē.

Laiks novērtēt zinātni(10)

Nesen Eiropas Parlaments (EP) paziņoja, ka, īstenojot cīņu pret Covid-19, no Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovāciju programmas Apvārsnis 2020 tiks finansēti 18 pētniecības projekti, kā arī 140 pētniecības grupu darbs. "Mērķis ir atbalstīt darbu pie vakcīnas izstrādes un efektīvāku medicīnas sistēmu ieviešanu, nodrošināt precīzākas diagnostikas un ārstēšanas metodes, kā arī stiprināt klīnisko pārvaldību," skaidro EP. "Tiek veikti steidzami pētījumi, lai atrastu ārstēšanas metodi un vakcīnu," apliecina EP deputāts Kristians Ēlers (Vācija).

Iesaka atbalstīt svarīgākās nozares

Saasinoties Covid-19 izplatības riskiem Latvijā un citur pasaulē, pieaug arī to uzņēmumu skaits, kurus šī situācija jau ir negatīvi ietekmējusi. Patlaban Covid-19 globālo pandēmiju vairs neuzskata tikai par pasažieru pārvadājumu un tūrisma biznesa problēmu. Piemēram, pagājušajā nedēļā portāls BNN, atsaucoties uz Igaunijas mediju ERR, vēstīja, ka "Igaunijā uz laiku darbu pārtrauca vienas no vērienīgākajām degslānekļa atradnēm šajā valstī, jo kādam raktuvju darbiniekam tika konstatēta saslimšana ar Covid-19 un tāpēc mājās tika nosūtīti ap 800 raktuvju darbinieku".