Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā +21 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 31. maijs
Jūsma, Alīda

Magda Riekstiņa

Atklājas birokrātiskās vājības(33)

Lai Latvijā mazinātos ēnu ekonomika, valsts sektoram ir jāpierāda visiem iedzīvotājiem, ka nodokļos iekasētā nauda tiek tērēta jēgpilni. Šādu apgalvojumu gadu gaitā daudzkārt izteikuši gan tautsaimniecības eksperti, gan dažādu valdību ekonomikas ministri. Arī pašreizējais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro Dienai nesen sacīja: "Ir svarīgi, lai mūsu sabiedrībā izveidotos pārliecība, ka nodokļos iekasēto naudu valsts sektors iztērē iedzīvotāju labā . (..) Maksājot nodokļus, cilvēki grib no valsts sektora pretī saņemt kvalitatīvus pakalpojumus." Savukārt to, ka mūsu valstī ēnu ekonomika joprojām ir būtiska problēma, atklājis maijā publiskotais, ikgadējais Stockholm School of Economics in Riga pētnieku Arņa Saukas un Tāļa Putniņa veidotais Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs.

Piedāvāt tikai transporta risinājumus ir par maz

Pēdējā laikā uzņēmējdarbības vidē aizvien spēcīgāk dominē tāda tendence, ka uzņēmumi paplašina savu darbību, paralēli savam pamatbiznesam attīstot arī citus biznesa virzienus. Spilgts piemērs tam ir jūras pasažieru pārvadājumu joma.

Dubļos iestigušie taksometri(10)

Nepieciešams sakārtot taksometru jomu! Taksometru bizness ir viens no tiem Latvijas tautsaimniecības segmentiem, kurā ēnu ekonomika izpaužas ļoti spēcīgi. Taksometru konkurences cīņā joprojām tiek izmantotas XX gadsimta deviņdesmito gadu metodes. Situācija ar taksometru pakalpojumiem pie Starptautiskās lidostas Rīga grauj mūsu galvaspilsētas tēlu! Šādi apgalvojumi taksometru jomai tiek veltīti laiku pa laikam. Mainās finanšu ministri, satiksmes ministri un ekonomikas ministri, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta vadības pārstāvji, bet taksometru bizness aizvien tiek atzīts par visai necivilizētu.

Vēlētāji kā darba devēji(16)

Jau pavisam drīz, trešdien, 22. maijā, sāksies iepriekšējā balsošana Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, bet sestdien, 25. maijā, klāt būs galvenā vēlēšanu diena. Par astoņām Latvijai paredzētajām EP deputātu vietām cīnās kopumā 246 kandidāti no 16 sarakstiem, vēsta Centrālā vēlēšanu komisija. Ņemot vērā konkurenci, neviens no kandidātiem nevar relaksēti paļauties, ka tieši viņam ievēlēšana ir droši garantēta.

Noslēpumainais vidusslānis(34)

Par to, ir vai nav mūsu sabiedrībā vidusslānis, nesen tika diskutēts Rīga TV24 raidījumā Preses klubs, un raidījuma dalībnieku uzskati kā bija atšķirīgi, tā arī palika atšķirīgi, svārstoties amplitūdā – "nav nekāda vidusslāņa, pat augstskolu profesori ir nabadzīgi" un "vidusslānis Latvijā ir, tikai nedzīvo kā Holivudas filmās".

Nevaram un negribam atgriezties 20.gadsimta deviņdesmitajos(35)

Bēdīgi ir tas, ka satiksmes ministrs ieklausās nevis profesionāļu viedoklī, bet tādu cilvēku viedoklī, kuriem nav eksperta kvalifikācijas, un tas liek domāt, ka ministrs vēlas dzirdēt tikai to, kas saskan ar viņa paša viedokli, teic va/s Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes loceklis Aivars Strakšas.

Ko gaidām no jauniešiem?(9)

Nesen plašas diskusijas izraisīja gan portālā TvNet publicētā intervija ar Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu kandidāti Rebeku Kiršteinu (JV) Neļausim vecākajai paaudzei izlemt mūsu vietā!, gan citu gados ļoti jaunu politisko iesācēju izpausmes sociālajos medijos. (Jāpiebilst, ka Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati liecina: vidējais vecums 2019. gada EP vēlēšanu kandidātiem Latvijā ir 48,3 gadi, visjaunākajam cilvēkam, kas kandidē šajās vēlēšanās, ir 21 gads, bet visvecākajam – 79 gadi. Tā ka vecuma amplitūda ir visai plaša.)

Vai eksministrei izdosies?(13)

Viena no intrigām, kas vijas ap 25. maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, saistās ar to, vai EP deputātu vidū izdosies iekļūt kādreizējai ekonomikas ministrei, iepriekšējās valdības finanšu ministrei un pašreizējai Saeimas deputātei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS). Tas, cik balsu EP vēlēšanās iegūs Reizniece-Ozola, netieši parādīs, kāda ir mūsu sabiedrības attieksme pret nodokļu reformu, jo reforma tika sagatavota laikā, kad šī politiķe vadīja Finanšu ministriju. Tiesa gan, ir būtiski ņemt vērā, ka nodokļu reforma netapa slepenībā Smilšu ielas nama kabinetos, bet gan tika apspriesta ar valdības sociālajiem partneriem un dažādiem ekspertiem, turklāt noteicošo lēmumu pieņēma 12. Saeima.

15 gadu ar skatu uz Briseli(3)

Pagājis jau 15 gadu, kopš mūsu valsts iestājās Eiropas Savienībā (ES), un šopavasar, tuvojoties 25. maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko Latvijai dod dalība ES.

Nepazaudēt talantīgos(2)

Uzņēmēju vidē populārs ir apgalvojums, ka patlaban pasaulē valstis konkurē par talantiem, respektīvi, par to, kura valsts kļūs par dzīves un darba vietu inteliģentiem, enerģiskiem, radoši domājošiem cilvēkiem, kas prot izlolot un īstenot inovatīvas, finansiāli ienesīgas idejas. Pārliecību, ka mūsu valstij aktīvāk jāiesaistās cīņā par talantiem un nopietnāk jācenšas piesaistīt gudrus, mērķtiecīgus cilvēkus, daudzkārt paudis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, un viņam piebalso arī citi uzņēmēji. Taču konkurences cīņa par talantiem sākas ne jau ar ārvalstu ekspertu vai svešzemju studentu ierašanos, bet gan ar tādu izglītības sistēmu, ka ļautu pamanīt un attīstīt tepat Latvijā dzimušo bērnu talantus.

Bizness jāved uz laukiem?(6)

Lai gan administratīvi teritoriālās reformas sākotnējais variants – izveidot 35 pašvaldības – sabiedrībā netika uztverts ar sajūsmu, tomēr aizsāktā diskusija ir lietderīga, jo ir aktualizēts temats par to, kā motivēt pašvaldības ieaicināt savā teritorijā uzņēmumus. Par to, kā panākt, lai pašvaldības būtu ieinteresētas ne tikai noturēt iedzīvotājus, bet arī pilnveidot uzņēmējdarbības vidi, tiek spriests jau gadiem. Dažādi eksperti piedāvājuši atšķirīgus modeļus, taču tāds variants, kas būtu ja ne ideāls, tad vismaz daudziem pieņemams, joprojām tiek meklēts. Te jāatgādina, ka patlaban Latvija ir iedalīta deviņās republikas pilsētās un 110 novados, un uzņēmējdarbības attīstība šajās pilsētās, bet it īpaši novados ir ļoti atšķirīgā līmenī.

Apsardzes nozarē vajadzīga prasmīgāka kontrole, nevis lielāka birokrātija(12)

"Šobrīd problēma nav apsardzes nozari reglamentējošajā likumdošanā, problēma ir tajā, ka mūsu valstī ne vienmēr efektīvi un prasmīgi tiek kontrolēta likumu ievērošana, novēršot likumpārkāpumus," intervijā Magdai Riekstiņai uzsver apsardzes nozares uzņēmuma Koblenz drošība valdes priekšsēdētājs Raivis Terinks.

Derētu izvērtēt riskus(2)

Padarīt vienkāršākas iespējas Latvijā strādāt cilvēkiem no valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības (ES)? Plašāk atvērt darba tirgu viesstrādniekiem – sākot no pieredzējušiem ekspertiem līdz mazkvalificētu darbu veicējiem? Šie ir jautājumi, par kuriem pēdējā laikā bieži tiek spriests tautsaimniecībai veltītās diskusijās.

Sociālie mediji zem lupas

Pirms nepilna gada – pērn maijā – Latvijā un citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs stājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula, pazīstama arī kā GDPR. Saistībā ar šo notikumu tika spriests – drīkst vai nedrīkst uzņēmums sociālajos medijos ievietot fotogrāfijas, kurās redzami uzņēmuma klienti, piemēram, apmeklētāji kafejnīcā. Taču nāca citas aktualitātes, un debates par GDPR un sociālajiem medijiem drīz pierima. Turklāt nenoliedzami GDPR pamatmērķis nav sociālo mediju uzraudzība.

Aktuālā vides aizsardzība(5)

Nesen Zemkopības ministrija (ZM) izplatīja paziņojumu Vides un klimata prasības nedrīkst mazināt lauksaimniecības dzīvotspēju. Tekstā citēti kādreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, tagadējā zemkopības ministra Kaspara Gerharda vārdi: "Vides un klimata pasākumiem jābūt pietiekami līdzsvarotiem attiecībā pret ES atbalsta finansējuma apjomu, jo šīs prasības nedrīkst mazināt lauksaimniecības dzīvotspēju un konkurētspēju vienotajā tirgū."

Rūpes par vidi maina tautsaimniecību

Latvijas iedzīvotājiem, iegādājoties degvielu un citas preces, ļoti būtisks izvēles kritērijs ir pēc iespējas zemāka cena, taču aizvien vairāk uzmanības tiek pievērsts arī tam, lai prece būtu draudzīga videi, Dienai teic SIA Neste Latvija valdes loceklis Armands Beiziķis.

Uz vēlēšanu starta līnijas(3)

Līdz ar LTV pagājušajā nedēļā organizētajām debatēm, kurās piedalījās pārstāvji no tiem politiskajiem spēkiem, kuri Latvijā iesnieguši sarakstus startam Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, aizsācies priekšvēlēšanu diskusiju laiks. Pagaidām gan izskatās, ka EP vēlēšanu kampaņas vēl nav iešūpojušās, politiķi vēl nav pievērsušies vēlētāju piesaistīšanai un arī konkurences cīņa par astoņiem EP deputāta mandātiem pagaidām ir dzinusi vien vārgus pavasara asnus.

Tehnoloģijas cilvēku vietā(3)

Visaptveroša tendence, kas pēdējā laikā vērojama daudzās Eiropas valstīs, ir tāda, ka trūkst darbinieku, un informācija par brīvajām vakancēm ieraugāma ik uz soļa. It īpaši tas attiecas uz veikaliem, kafejnīcām un kopumā uz dažādu preču un pakalpojumu tirdzniecību – sākot no kafijas līdz finanšu pakalpojumu pārdošanai –, kā arī uz klientu informēšanu un konsultēšanu tipveida problēmgadījumos.

Lai reformai būtu jēga(3)

Debates par to, kāds administratīvi teritoriālais iedalījums būtu visizdevīgākais mūsu valstij, uzvirmo laiku pa laikam. Patlaban Artura Krišjāņa Kariņa vadītā valdība savā deklarācijā sola: "Līdz 2021. gadam īstenosim vietējo pašvaldību reformu, apvienojot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās". Jāatgādina, ka 2021. gadā gaidāmas pašvaldību vēlēšanas.

Nepatīk gudri politiķi?(11)

Tuvojoties 25. maijam – Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu dienai –, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izsūtījusi vēstuli, kurā informē, uz kuru vēlēšanu iecirkni jādodas balsot un par dažādām ar vēlēšanām saistītām niansēm.

Eiropa pret netīro naudu(7)

Septiņās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs – Beļģijā, Īrijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē un Ungārijā – vērojamas tā dēvētās nodokļu oāzes jeb zemu nodokļu teritorijas pazīmes, turklāt par finanšu nozares problēmām liecina tas, ka naudas atmazgāšanas skandālos iekļuvušas pat tādas starptautiski pazīstamas, pieredzējušas bankas kā Swedbank un Danske Bank.

Aizbraukšana turpināsies?(11)

Latvijā trūkst cilvēku, kas te strādātu, – šāds apgalvojums kļuvis par vadmotīvu daudzās diskusijās. Arī nesen notikušajās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras organizētajās Uzņēmēju dienās Kurzemē tika uzsvērts, ka "izaicinājums ir nepietiekamais darbaspēks un cilvēku pieticīgās iespējas reaģēt uz darba tirgus pieprasījumu".

Prestižs krustugunīs(2)

Pēdējā laikā sabiedrībā vērojamas diskusijas par dažādu jomu un profesiju prestižu. Pedagogu protesta akcija aktualizēja debates par skolotāju darba prestižu, savukārt Turības Biznesa indeksa dati – pārspriedumus par to, kā veidojas uzņēmēju prestižs.