Apstrādes rūpniecības, kura ierindas iedzīvotājam asociējas ar vārdu ražošana (vēl rūpniecības nozarē iekļauta elektroenerģijas un gāzes piegāde, kā arī ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde), produkcijas izlaide šogad desmit mēnešu griezumā bijusi par 4,1% augstāka nekā pērn tajā pašā laika periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Nelielu satraukumu ienesuši vienīgi oktobra dati, jo oktobrī apstrādes rūpniecības izaugsmes temps gada izteiksmē pēkšņi nokritās līdz nullei. Lai arī izaugsmes kritums vērojams vairākās nozarēs vienlaikus, ekspertu skatījums liecina, ka panikai pagaidām nav pamata.
5% kāpums
DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš pieļauj, ka rūpniecības pieaugums nākamgad varētu būt nedaudz lielāks nekā šogad, bet starpība nebūs liela. Kopējais pieaugums apstrādes rūpniecībā, viņaprāt, varētu būt ap 5%. Ekonomists norāda uz samērā labvēlīgajām tautsaimniecības prognozēm eirozonā, kuras paredz mērenu ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos.
«Eirozona ir mūsu lielākais tirgus. Paātrinājums Baltijas valstīs, kas ir mums ļoti svarīgs tirgus, varētu būt nedaudz lielāks. Krievijā būs vai nu stabilitāte ļoti zemā līmenī, vai recesijas turpināšanās, bet nedomāju, ka tam vēl būs liela ietekme. Šīs valsts tirgus aizstāšana notiek diezgan sekmīgi. Šī procesa likumsakarīga virzīšanās uz priekšu arī būs drīzāk pozitīvs faktors, kaut gan, piemēram, zivju pārstrādē 2016. gada saražotās produkcijas vērtības summa vēl varētu būt zemāka par 2015. gada summu, jo šo nozari galvenais trieciens sasniedza drusku vēlāk,» konjunktūru ieskicē DNB eksperts. Tomēr, runājot par pārtikas nozari kopumā, P. Strautiņš teic, ka tās rādītājus labvēlīgi ietekmēs vietējā patēriņa pieaugums. «Cilvēki būs gatavi tērēt vairāk par labu pārtiku, kas var nozīmēt priekšroku svaigiem, veselīgiem, galvenokārt vietējās izcelsmes produktiem,» spriež DNB ekonomists, piebilstot, ka, pieaugot mājsaimniecību ieguldījumiem mājokļu remontā, būvēšanā un pirkšanā, būs pozitīva ietekme uz nemetālisko minerālu jeb būvmateriālu ražošanas nozari.
Runājot par ražošanas attīstību, viņš izsaka viedokli, ka atsevišķi investīciju projekti var radīt nozīmīgu ietekmi uz apakšnozarēm. Piemēram, Polipaks NT rūpnīcas «iedarbināšana» varētu nozīmīgi ietekmēt plastmasas produktu izlaidi. Tāpat nozīmīgi investīciju projekti pēc DNB eksperta domām bijuši poligrāfijā, kā arī auto detaļu ražošanā.
Labāk, nekā prognozēts
Stāstot par situāciju savā nozarē, Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs Guntis Strazds teic, ka situācija patlaban ir labāka, nekā tika prognozēts iepriekš. «Gada sākumā mēs rēķinājāmies ar to, ka ražošanas apjomu kritums nozarē var sasniegt kādus 6%. Taču gada deviņos mēnešos pret atbilstošu laika periodu pērn kritums bijis vien 2%. Arī gadu kopumā varētu noslēgt ar šo pašu 2% vai varbūt 3% kritumu,» spriež asociācijas vadītājs.
Ja runa ir par noietu ārvalstu tirgos, tad realizācija šā gada deviņos mēnešos sasniegusi 297 miljonus eiro salīdzinājumā ar 305 miljoniem pērn. G. Strazds stāsta, ka tekstila un apģērbu ražošanas nozares produkcijas izlaides kritums pamatā ir skaidrojams ar veļas ražošanas apjomu samazināšanos, kur saistībā ar norisēm Krievijā un Ukrainā ražošanas apjomi gada izteiksmē kritušies par 20%. Taču vienlaikus citās nozarēs ir vērojams arī visai iespaidīgs kāpums. Piemēram, sintētisko šķiedru ražošana gada laikā augusi par 38%, un pēc asociācijas vadītāja teiktā attiecībā uz vieglās rūpniecības nozares attīstību satraukumam nav nekāda pamata.
Arī veļas ražošanā pēc realizācijas krituma varētu būt visai straujš pieaugums, jo Latvijas uzņēmumu vieta Krievijā un Ukrainā nav aizņemta un tīri dabisku apsvērumu pēc pieprasījumam kaut kad būtu jāpieaug, turklāt samērā strauji. Tāpat uzņēmumi aizvien vairāk raugoties uz vietējo tirgu, kurā varētu kompensēt to, ko neizdodas realizēt ārvalstis. Vietējā tirgū realizētās produkcijas īpatsvars sasniedz 9%.
Paredzēts, ka šogad realizācija vietējā tirgū varētu pieaugt līdz 22-23 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 20 miljoniem eiro pērn, bet nākotnes kontekstā apjoms varētu augt vēl pusotras reizes.
Lētās izejvielas
Komentējot uz deflāciju orientēto procesu ietekmi ražošanas sektorā, G. Strazds stāsta, ka situācija nav viennozīmīga. Protams, uzņēmumi iegūstot uz to, ka ir iespējams tikt pie lētākas siltumenerģijas. Taču vienlaikus ir arī negatīvas iezīmes. «Naftas cenas krituma rezultātā ārvalstīs elektroenerģija kļūst lētāka, savukārt mums maksā tikpat, cik iepriekš,» stāsta tekstilnieku pārstāvis, vēršot uzmanību uz to, ka tas samazinot uzņēmumu konkurētspēju. Lai noturētos tirgū, uzņēmumiem nākas samazināt ražotāju cenas, līdz ar to krītas rentabilitāte, kas atstāj iespaidu uz iespējām veikt ražošanas modernizāciju.
Izejvielu cenu kritums ļāvis tikt pie lētākiem izejmateriāliem dažos apģērbu ražošanas nozares segmentos. G. Strazds teic, ka pagaidām situācija ir labvēlīga, taču, ja cenas kritums būs pārāk straujš, tad tāds arī būs tās «atlēciens», kas var likt strauji palielināties ražošanas izmaksām, kuras ir grūti iekļaut ražotāju cenās, līdz ar to tas atkal var negatīvi ietekmēt nozares uzņēmumu finansiālo situāciju. Vērtējot situāciju kopumā, asociācijas vadītājs izsaka pieļāvumu, ka tā varētu palikt apmēram šā gada līmenī. Tas neesot slikts rādītājs, jo kritums sevi varētu būt izsmēlis, turklāt arī konjunktūra varētu uzlaboties, tostarp saistībā ar Eiropas Centrālās bankas finanšu injekcijām.
Tikmēr izejvielu cenu kritums pasaulē skāris ne tikai naftas industriju, bet arī daudzas citas nozares, piemēram, metalurģiju, kā rezultātā cenas saglabājas zemas, piemēram, tēraudam. Tas pozitīvi ietekmējis tās nozares, kurās ir lieli tērauda ieguldījumi, piemēram, mašīnbūvi un metālapstrādi, atzīst Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdītājs Vilnis Rantiņš. Viņaprāt, nākamā gada sniegums būs saistīts ar to, kādas būs pasaules ekonomikas norises. Tas, ka izejvielu cenas tik ilgstoši krīt, zināmā mērā liecina, ka šīs norises ekonomikā nemaz nav tik labvēlīgas. Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas biedri eksportē apmēram trīs ceturtdaļas no saražotā, šīm precēm nonākot 113 pasaules valstīs, taču galvenokārt nozares uzņēmumu labklājību nosaka Eiropas tirgi. Komentējot situāciju tepat Latvijā, V. Rantiņš atzīst, ka negatīvu iespaidu uz uzņēmumu darbības rādītājiem var atstāt varbūtēja būvniecības apjomu samazināšanās, un bilst, ka būtiska problēma ir finansējuma lēnā pieejamība Eiropas Savienības projektu ietvaros. V. Rantiņš uzskata, ka nākamgad kopējais asociācijas uzņēmumu ražošanas apjoms varētu pieaugt, taču kāpums, visticamāk, nepārsniegšot 5%.