Veselības ministrs Daniels Pavļuts pirmdien nāca klajā ar atklāsmi, kas Dienai un jebkuram politikas notikumu vērotājam, kurš draudzējas ar matemātiku kaut septītās klases līmenī, bija pašsaprotama jau pirms pāris mēnešiem.
Tikai nedēļa palikusi līdz brīdim, kad stāsies spēkā valdības iecerētās izmaiņas sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmā, kuras gan premjers Krišjānis Kariņš, gan finanšu ministrs Jānis Reirs turpina slavēt kā sociālā taisnīguma paraugu. Šķiet arī, ka vārgās balsis valdošajā koalīcijā, kas laiku pa laikam iepīkstas, ka "reforma" jāatliek, ir tikai nodeva "pozitīva" tēla uzturēšanai velētāju acīs.
Simboliski, ka tieši vakar – sēru dienā, kad tiek pieminēta Latvijas okupācija, – Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tika nolasīta prokuratūras apsūdzība publicistam Lato Lapsam pēc diviem Krimināllikuma pantiem – par neslavas celšanu un vajāšanu.
Pagājušo otrdien Valsts prezidents Egils Levits sniedza lielu konceptuālu interviju LTV raidījumā 1:1, kurā pauda savu attieksmi gan pret pašvaldību vēlēšanām, gan pret valdības darbu, kā arī ieskicēja savu politisko lomu. Vairums intervijas atreferētāju pievērsa uzmanību valdības darba vērtējumam, kas īsumā bija: "Valdība darbojās klupdama un krizdama, bet klupdama un krizdama pareizā virzienā!" Labi, pieņemsim!
Zīmīgākā pašvaldību vēlēšanu tendence, kas pārspēj pārsteigumus partiju ietekmes sadalījumā, šoreiz ir ļoti zemais balsotāju skaits. Nobalsoja tikai katrs trešais no balsstiesīgajiem. Kritums pret iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām tajās pašās teritorijās – par 13 procentu punktiem.
Par gaidāmo nodokļu sloga pieaugumu mazajam biznesam Rolanda Pētersona saruna ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu Aigaru Rostovski.
Situācijas eskalācija Rietumu attiecībās ar Lukašenko režīmu kļūst aizvien nopietnāka. Ja tā turpināsies, Latvijai jau drīzākajā laikā būs jāsastopas ar jauniem būtiskiem izaicinājumiem gan iekšējai, gan ārējai drošībai. Pēdējās dienās Lietuva jau piedzīvo to, ka tās robeža ar Baltkrieviju pārvēršas nevis par noslēgtu cietoksni, kāds būtu labvēlīgāks scenārijs, bet gan par Lukašenko provokāciju vietu.
Krišjāņa Kariņa valdības dubls numur divi, no vienas puses, nav īpašs pārsteigums. Visa politiskā loģika nepārprotami vilka uz to, ka bezcerīgi apdrupušajam koalīcijas pastarītim KPV LV vietas barā vairs nav. Balsu Saeimā valdībai ir gana, tāpat nekāda labuma, izņemot KPV LV ministru un deputātu pastāvīgi radītās galvassāpes, premjeram nebija. Tad jau valdības stiprināšanai bija vērts lieko balastu izmest pār bortu, lai nedaudz remdinātu pārējo bara locekļu apetīti. Varbūt vismaz uz brīdi būs miers!
Par impulsīviem izlēcieniem, stratēģijas trūkumu un problēmas sarežģītību Baltkrievijas jautājumā Rolanda Pētersona saruna ar Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieci Eviju Djatkoviču.
Pēdējā laikā vērojamas tiesībsargājošo institūciju aktivitātes, kuras optimisti varētu traktēt kā pirmos asnus ceļā uz sistēmas pašattīrīšanos un tiesiskuma apziņas celšanos valstī. Augsta līmeņa Valsts policijas (VP) amatpersonu kratīšanas un aizturēšanas, ko veicis gan VP Iekšējās drošības birojs, gan Valsts drošības dienests. Ģenerālprokuratūras ierosinātais kriminālprocess par valsts amatpersonu nolaidību vakcīnu iepirkumā. Ģenerālprokurora Jura Stukāna neierasti atklātie publiskie izteikumi par KNAB darba kvalitāti, gadiem ilgi novilcinot operatīvo materiālu izmantošanu kriminālprocesa uzsākšanai t. s. būvnieku karteļa lietā, tā būtiski ietekmējot izmeklēšanas rezultātus.
Baltkrievu nacionālais karogs ir skaists – balts ar sarkanu svītru vidū, kas apliecina slāvisko pēctecību, apvienojumā ar jātnieku zirgā, kas pacēlis zobenu un tur vairogu ar dubultkrustu (Pohonia, lietuviešu Vītis), kas liecina par baltkrievu kā etnosa veidošanās apziņu katoliskajā Eiropā Lietuvas lielkņazistes sastāvā, ne Maskavijā. Es ļoti vēlētos, lai Lukašenko režīms tiktu gāzts un šis karogs plīvotu virs Minskas.
Par prokuratūras ierosināto krimināllietu pret publicistu Lato Lapsu, vārda brīvību un kolaborācijas jēdzienu Rolanda Pētersona saruna ar zvērinātu advokāti Jeļenu Kvjatkovsku.
Pēdējo divu mēnešu laikā KNAB "pietiekamu pierādījumu" trūkuma dēļ izbeidzis trīs skandalozus kriminālprocesus – pret ABLV bankas vadību par iespējamu kukuļošanu, pret Latvijas Bankas bijušo prezidentu Ilmāru Rimšēviču par ABLV ļaunprātīgu apmelošanu, kā arī t.s "būvnieku karteļa" lietu, kurā virkne vadošu būvfirmu vadītāju tika apsūdzēti karteļa izveidē un amatpersonu kukuļošanā valsts un pašvaldību būvniecības pasūtījumos.
Mēnešiem ejot, līdzās vakcīnu (ne) iepirkumam atklājas aizvien jauni brīnumi, kas Veselības ministrijā (VM) pārmantoti no "jautrajiem" ministres Ilzes Viņķeles laikiem, kad juridiski korekta lēmumu pieņemšana ar skaidru katras amatpersonas atbildību tika aizstāta ar neformālām "ekspertu sanāksmēm" pie kafijas. Turklāt šķiet, ka Viņķeles "liberālā" pieeja nekur nav zudusi, lai gan nomainījies gan ministrs, gan ministrijas valsts sekretāre, bet tiek godam turpināta.
Par Veselības ministrijas ieceri ierobežot aptieku atrašanās vietas, kā arī farmācijas nozares nākotnes vīziju Rolanda Pētersona saruna ar Aptieku īpašnieku asociācijas izpilddirektori Kristīni Jučkoviču.
Par specdienestu darba specifiku, Krievijas un Ķīnas, kā arī terorisma draudu līmeni valsts drošībai Rolanda Pētersona saruna ar VDD priekšnieku Normundu Mežvietu.
Sākotnēji tā vairāk bija neziņa par to, kas sagaida, bailes par iespēju saslimt, bailes par savu un tuvinieku veselību, bet šobrīd prevalē nomāktība. To var arī saukt par hronisku nogurumu, nomāktību, dažkārt par izmisumu, kas saistīts ar ierastā ritma zudumu. (..) Nav kur uzpildīt iztukšotās baterijas, un nav iespējas mazināt iekšējo spriedzi, izejot no mājām un satiekoties ar citiem cilvēkiem. Tas rezultējas ar to, ka pieaug vardarbība gan pieaugušo starpā, gan pret bērniem.
Trešdien valdība nāca klajā ar kārtējo Veselības ministrijas (VM) rosināto lēmumu par ministrijas amatpersonu disciplināro sodīšanu saistībā ar rīcību Covid-19 vakcīnu iepirkuma organizēšanā. Šoreiz sodāmais grēkāzis bija Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens, kurš tika pazemināts amatā uz trim gadiem.
Sāga ap AB/LV bankas planetāra mēroga naudas atmazgāšanu, vai arī gluži pretēji – Latvijas amatpersonu apzinātu šīs bankas nogremdēšanu –, ir ieguvusi jaunu pavērsienu, kas izriet no KNAB lēmuma pamatojuma par kriminālprocesa izbeigšanu pret bijušo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču nonākšanas atklātībā. Izmeklēšana pret Rimšēviču notika par kukuļa pieprasīšanu un AB/LV mērķtiecīgu iznīcināšanu pēc tā atteikuma, sniedzot nepatiesas ziņas ASV iestādēm. Lai gan KNAB nolēma lietu izbeigt pierādījumu trūkuma dēļ (vienlaikus atzīstot, ka paša Rimšēviča liecības nav ticamas), lēmumā aprakstītajā lietas izmeklēšanas gaitā parādās interesantas nianses.
Pēdējās dienas ziņu virsrakstos būtiska tēma ir Jāņa Vitenberga politiskās piederības maiņa un kārtējais cirks viņa "dzimtajā" partijā KPV LV, kas kopš dzimšanas 2016. gadā ir paspējusi nomainīt trīs priekšsēdētājus, lielāko daļu valdes sastāva, nosaukumu, kā arī ieslīgt bezgalīgos juridiskos strīdos par to, kurš no partijas atvasinājumiem ir patiesais.
Valdība, Veselības ministrija (VM) un tās eksperti, varbūt pat labu gribot, pēdējā laikā kārtējo reizi ir nākuši klajā ar klaji pretrunīgiem, nekonsekventiem vai pat nedaudz ciniskiem vēstījumiem, tā riskējot atkal nokaitināt ievērojamu daļu sabiedrības. Diemžēl šoreiz jucekli vēl lielāku padarīja "tūrisma vasaru" sološie Eiropas Komisijas (EK) ierosinājumi, kurus Latvijas valdībai kaut kā nācās integrēt vietējā komunikācijā.
Par Terehovas muitas darbinieku masveida aizturēšanu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības kūtrumu muitas darba sakārtošanā Rolanda Pētersona saruna ar finanšu ministru Jāni Reiru (JV).
Par Saeimas izmeklēšanas komisijas Covid-19 apkarošanas izvērtēšanas mērķiem, amatpersonu atbildību un haosu Rolanda Pētersona saruna ar Saeimas deputātu Viktoru Valaini (ZZS).
Par Latvijas iedzīvotāju datorprasmēm, valsts plāniem digitalizācijas jomā, kā arī mākslīgo intelektu Rolanda Pētersona saruna ar Microsoft vadītāju Baltijas valstīs Renāti Strazdiņu.
Valdība lems par līdzekļu piešķiršanu ar Covid-19 krīzi saistīto kompensāciju izmaksai, "Valdība lems par atsevišķu ierobežojumu mīkstināšanu", "Valsts prezidents pauž atbalstu valdības lēmumam pārkārtot Covid-19 drošības pasākumus" – šādi virsraksti ikdienas pārplūdina Latvijas informatīvo telpu.
Par postmodernā neomarksisma galējībām, cilvēka cieņu un brīvību, kā arī Kristus augšāmcelšanās brīnumu Rolanda Pētersona saruna ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu.
Politikas vērotājiem nevar palikt nepamanīta pēdējā laika sarosīšanās Latvijas politikas pīļu dīķī. Gada sākumā jaunas partijas Likums un taisnīgums dibināšanu pieteica pēc dažu domām odiozais nu jau bijušās KPV/LV partijas (tagad – Par cilvēcīgu Latviju) līdzdibinātājs Aldis Gobzems, kura politiskā izturēšanās vairāk atgādina pat ne Saeimas opozīcijas (kuras loceklis viņš aizvien ir), bet "ārpussistēmas" politikas stilu. Kas, starp citu, nu jau gadiem ir "modes kliedziens" pasaulē, sākot ar to pašu Donaldu Trampu.