Nelielā, ar energoresursiem bagātā Persijas līča valsts Katara pēdējās nedēļās regulāri parādās pasaules mediju ziņu lentēs. Neierasti lielā uzmanība karalistei saistīta ar vairāku reģiona valstu pret to vērsto diplomātisko demaršu un ekonomisko blokādi. Kaimiņi Kataru apsūdz terorisma finansēšanā un situācijas destabilizēšanā reģionā, ko Doha noliedz.
Kataras un atsevišķu kaimiņvalstu attiecības jau gadiem ir saspīlētas, taču šoreiz domstarpības ir eskalējušās līdz nepieredzētam līmenim. Arī no Savienotajām Valstīm, kurām Katara ir nozīmīgs atbalsta punkts cīņā pret terorismu, izskanējuši pretrunīgi paziņojumi saistībā ar notiekošo reģionā. Tikmēr diplomātisko krīzi savas ietekmes audzēšanai reģionā cenšas izmantot Irāna un Turcija.
Izolē Kataru
5. jūnijā virkne arābu valstu – Saūda Arābija, Bahreina, Apvienotie Arābu Emirāti (AAE), Ēģipte un Jemena – paziņoja, ka sarauj diplomātiskās attiecības ar Kataru. Vēlāk tām pievienojās arī Lībija, Maldīvija, Komoras, Mauritānija, Eritreja un Senegāla. Saūda Arābija, AAE un Bahreina Kataras pilsoņiem deva divas nedēļas laika, lai pamestu šo valstu teritoriju. Tāpat tās aizliegušas saviem pilsoņiem ieceļot Katarā. Saūda Arābija, AAE un Bahreina arī spēra bezprecedenta soli – pārtrauca sauszemes, gaisa un ūdens transporta sakarus ar Kataru, būtībā izolējot šo valsti.
Kaimiņi apsūdz Kataru teroristisko grupējumu Islāma valsts (IV) un Al Qaeda, kā arī islāmistu kustības Islāma brālība un šiītu nemiernieku Saūda Arābijā un Bahreinā finansēšanā. Tām arī nav pieņemamas Dohas labās attiecības ar šiītu pārvaldīto Irānu, kas ir sunnītu kontrolētās Saūda Arābijas sīvākā konkurente par ietekmi reģionā. Saūda Arābija un Irāna atbalsta pretējos spēkus militārajos konfliktos Sīrijā un Jemenā.
Arābu valstu vēršanās pret Dohu notika pēc tam, kad maija beigās Kataras valdības kontrolētā ziņu aģentūra Qatar News Agency savā interneta vietnē citēja karalistes valdnieku šeihu Tamīmu bin Hamādu el Tānī, kurš it kā esot slavējis Irānu un Izraēlu un kritizējis ASV prezidentu Donaldu Trampu. Aģentūra šo informāciju vēlāk izdzēsa, bet Kataras valdība paziņoja, ka tā bijusi viltus ziņa, ko esot ievietojuši Krievijas hakeri, lai sētu nesaskaņas starp ASV un Kataru. Arī ASV Federālā izmeklēšanas biroja uz Kataru nosūtītie izmeklētāji esot apstiprinājuši krievu hakeru vainu, vēstīja telekanāls CNN. Krievija šīs apsūdzības ir noliegusi.
Tāpat tiek ziņots, ka Kataras kaimiņvalstis sadusmojis Dohas lēmums aprīlī samaksāt aptuveni miljardu dolāru (890 miljoni eiro) lielu izpirkuma maksu par 2015. gadā Irākā nolaupītiem 26 katariešiem, kuru vidū bijuši arī vairāki karaliskās ģimenes locekļi. Katariešus esot nolaupījis Irānas atblstītais Irākas šiītu kaujinieku grupējums Kataib Hezbollah, bet sarunās par viņu atbrīvošanu bijuši iesaistīti Irānas izlūkdienesti, Libānā bāzētais radikālais grupējums Hezbollah un Al Qaeda atzars Sīrijā Tahrir al Sham. Kataras solis vairākās reģiona valstīs ticis iztulkots kā kārtējais pierādījums Dohas atbalstam radikālajiem spēkiem.
Doha nepiekāpšoties
Analītiķi ir pārliecināti, ka iniciatore sankcijām pret Kataru bija Saūda Arābija. Dohas un Rijādas attiecības ir saspīlētas jau kopš 2011. gada, kad norisinājās tā dēvētais Arābu pavasaris, kura laikā virkni reģiona valstu pārņēma plaši iedzīvotāju protesti pret tur ilgstoši valdošajiem autoritārajiem režīmiem. Katara to laikā pieslējās Musulmaņu brālībai, kas Saūda Arābijā un citās arābu zemēs ir aizliegta un pasludināta par teroristisku organizāciju. Katara un Saūda Arābija atklātā konfrontācijā nonāca 2013. gadā, kad tās Ēģiptē atbalstīja pretējās puses pēc militārā apvērsuma, kurā tika gāzts valsts vēsturē pirmais demokrātiski ievēlētais prezidents – Musulmaņu brālības pārstāvis Mohammeds Mursi.
2014. gadā Saūda Arābija, Bahreina un AAE atsauca savus sūtņus no Kataras, protestējot pret Dohas iejaukšanos to iekšējās lietās. Tām īpaši netīkams ir Dohas finansētais telekanāls Al Jazeera, kas regulāri ir kritizējis Kataras kaimiņvalstis par cilvēktiesību pārkāpumiem, tajā pašā laikā ignorējot līdzīgas problēmas Katarā. Toreiz diplomātiskais skandāls tika nogludināts, jo Katara apsolīja pildīt vairākas tai izvirzītās prasības, piemēram, izraidīt no savas teritorijas AAE valdības pretiniekus un slēgt Al Jazeera redakciju Ēģiptē. Taču kopš tā laika nav mazinājusies Kataras kaimiņu neapmierinātība ar Dohas ārpolitisko kursu un simpātijām pret radikālām organizācijām.
Neraugoties uz to, ka Katara piedalījās ASV vadītajā starptautiskajā koalīcijā pret IV kaujiniekiem Irākā, Bagdāde regulāri apsūdz Dohu šī teroristiskā grupējuma finansēšanā.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 22. jūnija numurā!