Pasaulē ik gadu tiek saražoti aptuveni 13 miljardi T kreklu. Visvairāk tos patērē ASV, Ķīnā un Lielbritānijā. Katra T krekla ražošana prasa dabas resursus un ietekmē vidi. Tās ir izejvielas, lai tiktu pie vajadzīgajiem audumiem, dizains, kas nosaka, cik ilgs būs T krekla mūžs, šūšana otrpus zemeslodei un transports, lai tos nogādātu mums. Tāpat resursus prasa mūsu patēriņu kultūra un T krekla kopšanas paradumi, kā arī T krekla dzīve pēc tam, kad to vairs nevēlamies vai nevaram valkāt.
IZEJVIELU IZMANTOŠANA
Tipisks T krekls satur kokvilnu (95 %) un elastānu (5 %) – šķiedru, kurai pateicoties T krekls staipās.
Kokvilna
- Lai iegūtu kokvilnu (dabisku šķiedru), kas aug uz lauka, nepieciešams ļoti daudz ūdens (2700 l). Lai no augiem atvairītu slimības, tiek izmantoti pesticīdi (7–16 %) un herbicīdi.
- Intensīva kokvilnas audzēšana noplicina augsni, un tiek radīts piesārņojums, laukus apstrādājot ar tehniku.
Elastāns
- Elastāns ir sintētiska šķiedra, kas top ķīmijas laboratorijā. Tās ražošanā tiek izlietots daudz mazāk ūdens, bet izmantots daudz vairāk ķīmisko vielu.
- Elastāna izejviela ir naftas produkts – plastmasa, tāpēc tas nav atjaunojams. Turklāt sintētisko materiālu mazgāšana atstāj notekūdeņos mikroplastmasu, kas vēlāk nonāk mūsu upēs un jūrās.
APĢĒRBU DIZAINS
T krekls radies 19. gadsimta beigās kā apakšveļa zem uniformas, ko jūras flotes karavīriem sāka ražot ASV armija. Nosaukums “T krekls” dzima jau 1920. gadā, bet joprojām to lietoja kā apakšveļu. Par pilnvērtīgu apģērbu T krekls kļuva 1950. gadā Holivudas filmu iespaidā. Tā bija sava veida industrijas sacelšanās – ar filmu varoņu palīdzību iznest gaismā apģērbu, kas līdz šim tika uzskatīts par apakšveļu. Jau pusgadsimtu T kreklam ir arī vieta sava vēstījuma paušanai, ko veicinājusi apdrukas industrija. Taču T krekla dizains var samazināt tā dzīves ilgumu: jo modīgāks T krekls, jo lielāka iespēja, ka tas netiks ilgi valkāts. Tāpat T krekla dizains nosaka, cik viegli tas būs pārstrādājams jaunos produktos vai materiālos.
RAŽOŠANAS PROCESS
Kad ir pieņemts lēmums par T krekla audumu un dizainu, tas tiek piegriezts, sašūts, apdrukāts, kā arī sagatavots pārdošanai. Vairums T kreklu mūsdienās tiek ražoti Āzijas valstīs, it īpaši Ķīnā. No 100 pasaulē saražotajiem T krekliem tikai četri top Eiropā. Eiropas tekstila un apģērbu industrijā arī strādā daudz mazāk cilvēku nekā Āzijā. Proporcionāli: Eiropā – 1,7 miljoni, Āzijā – 43 miljoni. Zemāki vides aizsardzības standarti Āzijas valstīs pieļauj ražošanu, mazāk rūpējoties par dabas resursiem un piesārņojumu, kā arī mazāk domājot par šuvēju darba apstākļiem.
PATĒRIŅŠ
Apģērbu patēriņš pēdējo 15 gadu laikā ir palielinājies vairākas reizes, bet to lietošanas ilgums samazinājies uz pusi. Lietoto apģērbu izmantošana ļauj pagarināt apģērba dzīves ilgumu un mazina vajadzību ražot jaunus produktus. Taču T kreklam bieži vien nav laba kvalitāte, un iespēja atrast jaunu saimnieku samazinās.
KOPŠANA
Videi kaitē arī neapdomāti apģērbu kopšanas paradumi – pārāk bieža mazgāšana, pārāk augsta ūdens temperatūra, pustukša veļas mašīna ar dabai nedraudzīgu veļas pulveri, veļas žāvētāja izmantošana un nevajadzīga gludināšana. Turklāt sintētisko šķiedru T kreklu mazgāšana ūdenī atstāj mikroplastmasas daļiņas, kas piesārņo upes, jūras un okeānus.
PĒCPATĒRIŅŠ
Kas notiek ar T kreklu, kad to vairs nevēlamies vai nevaram valkāt? To vai nu izmet atkritumos, vai arī meklē jaunu pielietojumu. Diemžēl trešdaļa globālās tekstila industrijas produktu nonāk atkritumu poligonos vai tiek sadedzināti. Daļa tiek pārstrādāti mazāk vērtīgos produktos – tīrīšanas lupatās vai matraču pildījumā. Daļa apģērbu ir pārprodukcija, ko neizdodas pārdot, un uzņēmumi tos iznīcina. Tikai niecīga daļa apģērbu tiek pārveidoti jaunās drēbēs. T kreklu pārstrāde ir izaicinājums, jo tiem ir vairākas šķiedras, piemēram, kokvilna un elastāns. Taču, ja apģērbu izmet sadzīves atkritumos, pārstrāde nav iespējama.
Kā tu vari saudzēt dabu?
- Pērc mazāk un ieguldi kvalitātē, meklē apģērbus ar ekomarķējumiem vai vides marķējumiem.
- Kop savu apģērbu, saudzējot vidi.
- Kad pienāk laiks, meklē apģērbam jaunu saimnieku – apmainies, ziedo vai pārdod to.
- Neizmet apģērbu atkritumos, bet nodod to pārstrādei jaunos materiālos vai produktos.
Izmantota informācija no materiāla, kas tapis projekta “Mode un vide – kā tas skar mani” ietvaros, kuru veidojusi biedrība “Zaļā brīvība” ar Latvijas vides aizsardzības fonda un “Latvijas Zaļā punkta” atbalstu.
Projektu atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par saturu atbild žurnāls UNA.