Prast kompostu kontrolēt
Augsne elpo, uzņem un vada mitrumu, tajā darbojas baktērijas, sliekas, kas irdina, pārstrādā un pārveido augu atliekas barojošās vielās. Jo vairāk augsne tiek papildināta ar organiskas izcelsmes materiāliem, jo vairāk tas stimulē mikroorganismu darbību un vielu apriti.
Komposta kaudze ir vieta dārza tālākajā kaktā, kur nonāk dažādas augu atliekas un bioloģiski noārdāmie atkritumi no mājsaimniecības, izņemot dzīvnieku valsts produktus, eļļas u. tml. Taču labu kompostu pareizi izveidot ir jāmāk.
"Lai process neradītu nepatīkamus efektus, tā rezultāts būtu labas kvalitātes dārzkopībā un apzaļumošanā izmantojams materiāls, svarīgi prast kompostēt kontrolēti, kā arī reaģēt uz kompostā notiekošo," skaidro Zero Waste Latvija eksperte un vides inženiere Zane Gailīte.
Brūnie, zaļie un citi atkritumi
Svarīgi komposta kaudzi veidot norobežotā vietā, lai atkritumiem netiek klāt mājdzīvnieki, putni un grauzēji, it sevišķi, ja kompostējat mājsaimniecības atkritumus. Taču norobežojumam jābūt brīvam, lai gaiss varētu cirkulēt. Atkritumi kompostā jāliek kārtām, variējot zaļos ar brūnajiem. To ir diezgan ērti veidot, ja dārza atkritumiem tiek pievienoti arī mājsaimniecības atkritumi.
Zaļie atkritumi ir augļu un dārzeņu atgriezumi, svaigi pļauta zāle, avokado, citrusu mizas (taču jāraugās, lai tās būtu nelielos apjomos un saplucinātas, iejauktas pārējā masā vienmērīgi). Citrusos ir vielas, kuras samazina mikrobioloģisko aktivitāti, taču tieši tā ir vajadzīga, lai veidotos komposts. Pie zaļajiem atkritumiem pieskaitāma arī maize, taču jārēķinās, ka tā sāks vispirms pelēt un tikai tad sadalīties. Te kvalificējas arī tējas biezumi (bet ne tējas maisiņi), kafijas biezumi.
Brūnie atkritumi ir salmi, siens, skaidas, koku mizas, zari, cieti kāti, augu stumbri, biezas telpaugu lapas, neglancēts papīrs, tai skaitā avīzes, lapas no pierakstu kladēm un burtnīcām, neapstrādāts kartons, kartona olu kastītes, kafijas filtri (uz kuru iepakojuma rakstīts, ka tos var kompostēt), kokvilnas, linu, zīda, vilnas audumi, koku lapas (rudenī tās var sasmalcināt un sajaukt kopā ar nopļauto zāli), kūdra, tīri koku pelni.
Olu čaumalas augsnei sniedz dažādas noderīgas vielas, taču tās var izcelt kā atsevišķu kategoriju, jo tās ļoti ilgi sadalās – aptuveni divu, trīs gadu laikā –, tādēļ čaumalas pirms izmešanas kompostā vajadzētu sasmalcināt.
Kompostējamie maisiņi, bioplastmasa, mitrās salvetes – jāskatās, kādas ir norādes uz iepakojuma. Daļa šo materiālu sadalās ļoti ātri, taču iespējams, ka citi ir paredzēti industriālajai kompostēšanai, tādēļ drošāk tos kompostā nemest. Zane teic, ka tas pats attiecas arī uz salvetēm un virtuves dvieļiem, kā arī vates plāksnītēm un ausu kociņiem. Arī tiem, kas it kā ir no kokvilnas vai papīra, mēdz būt sintētisku šķiedru piemaisījumi.
Lēns, bet sistemātisks
Zaļos atkritumus vēlams vienmēr nosegt ar brūnajiem atkritumiem. Slāņus liek pamīšus, taču, jo smalkākas sastāvdaļas un jo vairāk izklaidus, jo labāk komposts sadalīsies.
Divreiz gadā komposta kaudze jāpārrok, jāpārcilā. Rudenī pēc komposta kaudzes pārrakšanas būtu vērts to nosegt ar vāku vai ģeotekstilu un atstāt nogatavoties, pirms tam papildinot, ja nepieciešams, ar vajadzīgās frakcijas materiāliem. Gatavs komposts izveidojas gada, pusotra laikā. Līga Eglīte teic, ka tad, kad komposta kaudze ir sakritusies par 50% un izveidojusies daudzmaz vienmērīga, irdena masa, komposts ir gatavs. Ja ziemas laikā pievienosiet saimniecības atkritumus, ziniet, ka aukstumā tie sadalīsies lēnāk, tāpēc veidojiet jaunu komposta kaudzi, lai ātrāk tiktu pie gatava komposta.