Kur radāt idejas pievērsties komposta veidošanai?
Bērnībā piedalījos latviešu gaidu un guntiņu pasākumos Amerikā. Vasaras pavadījām Mičiganas mežos, latviešu nometnē Garezers. Tur iemantoju dziļu mīlestību pret dabu. Vēlāk jau studēju dabas resursu un vides zinātni, pēc absolvēšanas pēdējos desmit gadus apguvu ilgtspējīgas lauksaimniecības praksi. Interesi par šīm tēmām nereti mēdz saistīt ar manām latvietes saknēm: mammas tēvs bija agronoms un mani senči bijuši lauksaimnieki.
Kompostēšana sevī ietver kā ekoloģiskus, tā praktiskus ieguvumus. Augstas kvalitātes auglīga augsne ir svarīga, it īpaši ilgtspējīgai lauksaimniecībai un veselīga ēdiena audzēšanai. Ja augsne nav atbilstoši apsaimniekota, to var apdraudēt erozija. Pasaulē trešdaļa aramzemes izzudusi tieši erozijas dēļ. Process turpinās. Turpretī komposts uzlabo augsnes bioloģiskās, ķīmiskās un fizikālās īpašības, lai tā var stiprināt augus, filtrēt gruntsūdeņu piesārņojumu, sargāt ūdenstilpes no eitrofikācijas.
Amerikā milzīgs apjoms ēdiena pārpalikumu nokļūst izgāztuvēs. Līdz pat 40% labības, kas tiek audzēta Amerikā, nonāk atkritumos, turklāt vairāk nekā 50% no sadzīves atkritumiem ir kompostējami. Pārstāvu organizāciju Vietējās pašpietiekamības institūts (Institute for Local Self-Reliance), kas atbalsta organisko atkritumu kompostēšanu, lai iegūto kompostu izmantotu tālāk lauksaimniecībā, dārzkopībā, ceļmalu apsaimniekošanā un citos zaļajos infrastruktūras projektos. Ja komposts tiek ražots piemājas dārziņos vai kopienās, tas novērš transportēšanas radītās emisijas un nodrošina vietējās augsnes uzlabošanos. Turklāt kompostēšana kopienās veic arī sociālo funkciju: saved kopā kaimiņus, lai strādātu kopīgam, pozitīvam mērķim.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena trešdienas, 13. jūnija, numurā!Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!