Bojātās jāapgriež
Bioloģiskajā saimniecībā Upmaļi zemenes aug vagās un tiek mulčētas ar salmiem. Saimniece Māra Bergmane smejas, ka šāda metode der slinkajiem audzētājiem, kam netīk ravēt. Mulčas kārta tomēr ir praktiska arī tāpēc, ka palīdz saglabāt mitrumu un ogas nav dubļainas. Vecākos stādījumus, kas jau pāris gadu ražojuši, pēc tam, kad ogas noēstas, vienkārši nopļaujot, lai nopļautu stīgas un pie reizes ierobežotu slimības. Tad svarīgi šīs lapas no dobēm uzreiz savākt kopā ar veco mulču. Tomēr jāraugās, kādi ir zemeņu stādi. Ja tie ir veselīgi, lapas ir spēcīgas, zaļas, griezt nevajag, taču, ja tās ir sabrūnējušas, sačokurojušās, plankumainas, apgrauztas vai kā citādi izteikti bojātas, no lapām jāatbrīvojas, pretējā gadījumā kaitēkļi zemeņu ceros paliks un arī nākamajā gadā darīs savus postošos darbus.
Šogad vasara no augiem ir prasījusi daudz spēka un nav lutinājusi ar veldzi, iespējams, tie ir panīkuši arī sausuma dēļ. Zemeņu stādiem piemīt sekla sakņu sistēma, tādēļ augi ir jutīgi pret sausumu. Karstums augiem ir liels stress, taču arī jaunu lapu ataudzēšana pēc veco apgriešanas no dēsta prasīs daudz spēka un, iespējams, nākamgad raža būs mazāka.
Patlaban ir pēdējais brīdis lapu apgriešanu veikt, lai līdz aukstuma iestāšanās brīdim jeb pirmajām nopietnajām salnām jaunās lapas ir izaugušas un zemeņu stāds kļuvis pietiekami spēcīgs, lai pārziemotu. Uz ziemu stādu noteikti nevajag atstāt kailu!
Laiks izgriezt stīgas!
Lapas apgriež, atstājot pāris centimetru virs augšanas pumpura, kurā slēpjas jaunās lapiņas. Jāuzmanās, lai tās netraumētu. Neatkarīgi no tā, griežat vai negriežat zemeņu lapas, jānogriež ir vecie kātiņi, uz kuriem bijušas ogas, kā arī jāizgriež stīgas. Jo ilgāk gaidīsiet ar stīgu izgriešanu, jo lielākus džungļus tās izveidos, jaunie ceri iesakņosies, izveidojot īstu jucekli, turklāt jāatceras, ka arī stīgas ar aizmetņiem atņem augam spēku, kas savukārt var atstāt iespaidu uz nākamā gada ražu! Ja aizmetņi ir lieli un spēcīgi, var izgriezt jaunus dēstus un izveidot vēl kādu zemeņu dobīti. Iestādot kailsakņu stādus vasarā, pietiekami lielu ražu var iegūt jau nākamajā gadā. Lai zemenes pagūtu iesakņoties līdz salnām, tās jāstāda ne vēlāk kā septembra sākumā. Un, lai zemeņu stāds iesakņotos, tam nepieciešamas vidēji 3–6 nedēļas. Labs laiks jaunu zemeņu stādīšanai ir tad, kad temperatūra nav augstāka par 20–25 grādiem, un jāņem vērā, ka pēc iestādīšanas tās regulāri jālaista. Augu augšanas aktīvais periods beidzas, kad diennakts vidējā temperatūra noslīd zem 10 grādiem. Zemenēm ziedpumpuri veidojas augustā, septembrī. Beidzoties veģetācijas periodam, ziedpumpuru veidošanās apstājas, tādēļ – jo vēlāk iestādām, jo mazāka raža būs nākamajā gadā.