Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Lai sals nenoposta dārzu

Pēdējais laiks kaļķot un piesegt stumbrus, mulčēt augsni.

Laika prognozes vēsta, ka tuvākajās nedēļās gaidāms pēdējos gados lielākais sals. Kamēr ziemas prieku cienītāji ir sajūsmā, ka beidzot varēs izslēpoties un izslidoties, dārzu īpašniekiem jādomā, kā pasargāt pret salu jutīgākos augus. Arī sniegs var radīt problēmas, gan nolaužot kokus un to zarus, gan veicinot situāciju, kad grauzēji var piekļūt mizai un nodarīt bojājumus.

Jāsargā saknes

Ziemu pieņemts uzskatīt par miera periodu dārzā, un tas sākas ar to laika posmu, kad rudenī nobirst lapas, un beidzas pavasarī, kad tās atkal saplaukst. Lielā mērā augus ietekmē laikapstākļi, taču augļu kokiem kopumā miera periods ir relatīvi ilgs – 135– 185 dienas. 

Sliktākais, kas var notikt ziemā – kad stipra sala, sevišķi kailsala, periodi mijas ar atkušņiem un ilgstošiem siltuma posmiem, kas bieži vien augiem liek pamosties nelaikā un briedināt pumpurus, kurus uznākušais sals var "nokost", tādējādi nopostot nākamajā veģetācijas sezonā gaidāmo ražu, skaidro agronoms Māris Narvils. Bīstamāki šie apstākļi ir vairāk uz pavasara pusi, kad augi tiešām ir gatavi saplaukt, ziemas kailsalā lielākus riskus sagādā sakņu izsalšana. Sakņu sistēmai miera perioda nav vispār, un līdz ar to kļūst pavisam skaidrs, kādēļ mulča apdobes zonā ir ļoti būtisks faktors sekmīgai augļu koku un ogulāju ziemošanai. Jāparūpējas arī par sakņu kaklu. Taču labākais, ko dārzkopis var darīt, ir sakņu kaklu neievīstīt mulčā vai notīt ar kādiem segumiem, pareizāk ir to atstāt brīvu un pie vajadzības nomīdīt sniegu, lai gaiss brīvi cirkulē. 

Pret salu un grauzējiem

Arī koka stumbrs var ciest no sala bojājumiem, it sevišķi jaunajiem augļu kociņiem. Ja augļu koka stumbrs cietīs spēcīgā salā, pastāv ļoti liela varbūtība, ka bojā aizies viss koks, tādēļ kociņus vērts kaļķot nevis pavasarī, bet tieši ziemā, pirms sala iestāšanās. Ziemcietību diezgan būtiski ietekmē augļu koku vecums. Jauniem augļu kokiem tā ir zema, tad pakāpeniski pieaug, sasniedzot briedumu 10–15 gados, kad tā ir maksimālā, un tad pakāpeniski sāk samazināties. Bet brieduma vecumā izturība pret salu ir atkarīga arī no balansa starp ražas lielumu, jauno dzinumu pieaugumu un lapu virsmu. Tādēļ pārbagātas ražas ieteicams normēt, jo īpaši tas ir būtiski plūmēm, saldajiem ķiršiem, persikiem, jo, augļu kokiem visus resursus atdodot ražas veidošanai, to vairs nepietiks ziemcietības nodrošināšanai.

Taču laikā, kad ziema jau iestājusies, dārzkopis var rīkoties, nodrošinot maksimālu aizsardzību jaunu augļu koku pasargāšanai, un tam noder arī to stumbru ietīšana siltumu uzturošā materiālā, un šim nolūkam var izmantot gan skuju koku zarus, gan kartonu, niedru segas, agrotīklu u. tml. Šāds tinums pasargās arī no grauzēju zobiem. Tiem var izlikt arī lamatas un ap koku nomīņāt sniegu, lai zem tā neskraidītu sīkie grauzēji un nepiekļūtu koku stumbram

Attiecībā uz sala jutību nozīme ir arī šķirņu izcelsmei. Tās augļu koku šķirnes, kas radītas Latvijā, Baltkrievijā, Igaunijā, daļā Lietuvas, spēj izturēt gan lielu salu, pat -25 līdz -35 grādus, gan atkušņiem bagātas ziemas. Savukārt Rietumeiropas šķirnes uz atkušņiem ziemā īpaši nereaģē, bet sals gan ātri rada bojājumus. Nozīme ir arī reģionam Latvijā, kur koki tiek stādīti. Ir zināms, ka Latvijas ziemeļaustrumu daļā ziemas ir bargākas, savukārt piejūrā un sevišķi Kurzemes dienvidu daļā tās ir mērenākas, tādēļ tur labāk izdodas izaudzēt siltumu mīlošākus augus. 

Var ciest ne tikai augļu koki

Dabiskos apstākļos augi ir spējīgi parūpēties par sevi un cits par citu, un aug un izdzīvo tikai tādi, kas ir piemēroti konkrētajiem apstākļiem. Mežā kokiem nokritušās lapas taču neviens nenovāc, un tās pasargā tos augus, kuri aug lapu koku pagājē, savukārt skuju koku audzēs ir pavisam citāda veģetācija. Taču dārzs ir mākslīgi veidota vide, tādēļ rūpes par augiem ir tieši dārzkopja rokās.

No sala jāsargā ne tikai augļu koki, bet arī citi pret aukstumu jutīgi augi. Šo augu virszemes daļas var piesegt ar skujkoku zariem vai niedrēm, agrotīklu – līdzīgiem materiāliem, kādi tiek izmantoti augļu koku stumbru siltināšanai, bet sakņu daļai noder mulča no sausām lapām, skaidām, mizām, salmiem – atkarībā no pieejamības un augu šķirnes. Mulču ideālā gadījumā nepieciešams klāt zaru vainaga apjoma zonā vai domājamā vainaga zonā, ja tas apgriezts vai nokaltis, tā jāliek vismaz 10 centimetru biezā kārtā.

Ja dārzu klāj bieza sniega sega, laiku pa laikam tā saudzīgi jānotrauc no koku un krūmu zariem, lai sniega smagums tos nenolauztu. Jāraugās, lai neveidojas smagas kupenas, kuras kūstot radīs bojājumus augiem un zālājam. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mini ekosistēma stikla traukā

Mazi un ne tik mazi augi stikla traukos – savrupas mini ekosistēmiņas, kuras, šķiet, dzīvo pašas savu dzīvi, kurā ļauts ielūkoties arī cilvēka acij un pietuvināti vērot augšanas procesus, – tādas...

Veselība

Vairāk Veselība


Dārza Diena

Vairāk Dārza Diena


Senioru Diena

Vairāk Senioru Diena


Dienas padomi

Vairāk Dienas padomi


Būve un interjers

Vairāk Būve un interjers


Cits

Vairāk Cits