Tomātu stādi vienam aug siltumnīcā, bet citam – uz balkona, lodžijas vai pat palodzes. Bieži vien novērojams, ka tomātu stādu lapiņas ir sačokurojušās. Parasti pie vainas ir straujas temperatūras svārstības, taču šādā veidā augi var reaģēt arī uz iekaltēšanu vai barības vielu trūkumu, piemēram, ja ir pārāk cieši sastādīti cits citam līdzās.
[..] Viena no pazīmēm, kas signalizē par barības vielu trūkumu gurķiem un tomātiem, ir tieši lapu dzelte. Parasti pirmās sāk dzeltēt apakšējās lapas. Puves un vispār infekcijas parasti sākas no kādas konkrētas vietas – viena vai dažiem stādiem – un tad izplatās. Ja izmaiņas skar visus augus reizē un uzreiz, tad problēma visdrīzāk ir augšanas apstākļos. "Iespējams, tas tāpēc, ka nav ventilācijas, ir par daudz mitruma. Tomātus, gurķus, kas aug siltumnīcā, laistīt vēlams ar ūdeni, kura temperatūra ir tāda pati kā telpā, kurā tie aug. Jau laikus siltumnīcā jāatstāj lejkanna ar ūdeni, lai uzsilst. Un tomātam ūdeni nevajadzētu liet uz lapām. Tas arī var attīstīt dzelti un vēlāk puvi. Ja tomāts sāk ziedēt, jau pamazām vajag apgriezt apakšējās lapas, lai augam spēks aiziet ziedos un augļos," skaidro dārzkope.
Ja ar augšanas apstākļiem viss kārtībā, jāvērtē, kādas vielas varētu augam pietrūkt. Visbiežāk tieši tomātu stādiem trūkst kālija, dzelzs, magnija, fosfora un slāpekļa. Slāpekļa trūkuma gadījumā auga veģetatīvā daļa aug lēni, veidojas tievi stumbri, sīkas un bālas lapas, tās ir nevis spirgti, bet dzeltenīgi zaļas, un dzeltēt sāk apakšējās, vecākās lapas.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 6. jūnija, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!