Laika ziņas
Šodien
Migla
Otrdiena, 16. aprīlis
Mintauts, Alfs, Bernadeta

Meža ogas piemājas dārziņā

Lielogu mellenes, dzērvenes, kazenes tirgus stendos un veikalu plauktos nav tikai lielaudzētāju kaprīze, lai iegūtu bagātāku ražu. Augu selekcionāri ir izveidojuši šķirnes, kas īpaši piemērotas dārziem, - tām ir lielākas ogas, specifiskāka, tā teikt - deserta garša.

Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne stāsta, ka jau vairākus gadus dārzos arvien populārākas kļūst daudzas kultūras, ko var dēvēt par netradicionālām. Mellenes, lācenes, brūklenes, dzērvenes - meža ogas. No tām vispopulārākās esot lielogu jeb krūmmellenes.

Skaistais kopā ar praktisko 

"Mūsdienu cilvēkam dārza kopšana, ogu audzēšana jau lielākoties nav tāpēc, lai iegūtu lielu ražu un savārītu zaptes ziemai, bet gan vaļasprieks, vēlme būt dabā. No darba brīvajā laikā paganīties pa dārzu un uzēst ko gardu, paša rokām audzētu. Turklāt nevienam nav laika katru dienu stundām rušināties, cilvēki prasa viegli kopjamas šķirnes, kas nav cimperlīgas ne pret augšanas apstākļiem, ne klimatu un nav bieži jālaista, jāmēslo, turklāt dekoratīvi izskatās un ir viegli kombinējamas ar pārējiem dārza iemītniekiem," ievērojusi Rožukalne.

Meža ogu krūmus var droši stādīt pat puķu dobē - tie ir gana estētiski un samērā nelieli, tādējādi nav jāuztraucas, ka nomāks pārējos dobes iemītniekus, noēnojot tos.

"Es iesaku kombinēt estētisko un praktisko dārzu, piemēram, stādot remontantās zemenes, kas zied ar spilgti rozā ziediem. Tādas ir Serenat, Pink Panda, tagad ir jaunums - Toscana, ar lielām ogām. No estētiskā viedokļa populāras ir augstcelmu formas. Upeni, jāņogu var stādīt uz celma - ļoti skaisti izskatās. Nevajag veidot dārzā speciālu stūri, kur aug krūmi un dobes ar ēdamlietām, bet gan labāk ogas ielikt starp ziediem," stāsta dārzkopības speciāliste. Runājot par zemenēm, viņa skaidro, ka remontantās zemenes atšķirībā no tradicionālajām vasaras zemenēm zied un ražo vairākas reizes līdz pat rudens salnām, tā būtiski pagarinot ogu vākšanas laiku. Stādīšanas gadā ogas ienākas aptuveni pēc diviem mēnešiem, un ražošanas kulminācija tām ir vasaras beigās. Nākamajā gadā tās sāk ražot vienlaikus ar agrīnāko šķirņu zemenēm, veidojot divus ražas viļņus - vasaras sākumā un beigās.

"Ļoti dekoratīvs dārzā ir persiks. Latvijas persiks šopavasar ir ļoti pieprasīts, jo cilvēki ir novērtējuši tā divkāršo funkciju, - pavasarī no ziediem veidojas skaisti rozā mākonītis un augustā savukārt nobriest augļi," stāsta Rožukalne.

Līdzīgus apstākļus dabiskajiem 

Visas meža ogu māsas ir skābo augšņu mīļotājas, tām patīk, ja pH līmenis ir 4,5-4,8, tādēļ pirms stādīšanas jāiestrādā augsne ar skābo kūdru, nedaudz pievienojot mēslojumu. Visvairāk ir no augstajām krūmmellenēm (Vaccinium corymbosum) izveidoto šķirņu, kas izaug vairāk nekā metra augstumā. Latvijā pašlaik ievesti vairāki desmiti šķirņu un arī selekcionēta vietējā.

Maijs ir piemērots laiks to stādīšanai, taču, kamēr ieaug, nedrīkst stādus iekaltēt. Par to sevišķi jāatceras periodos, kad uznāk karstuma viļņi - kā patlaban. Mellenēm patīk saulainas un siltas vietas, bet raža izdodas laba arī ēnainos dārzos. No viena krūma sezonā pēc pieciem sešiem gadiem, kad tas ieaudzis, var novākt pat 10 litru ražas. Ieteicams blakus stādīt vairākas šķirnes, lai ziedi labāk apputeksnētos. Šo darbu paveic kukaiņi - kamenes, bites.

No lāceņu dzimtas Latvijā savvaļā sastopamas gan lācenes, gan tā sauktās kaulenes. Kaulenes parasti aug ēnainos skujkoku un jauktajos mežos, savukārt lācenes - augsto jeb sūnu purvu malās. Arī lācenes mīl skābu augsni, un selekcionētās šķirnes var augt dārzā kā melleņu kaimiņienes, taču atšķirībā no tām ir gaismu prasīgs augs, tāpēc jāstāda ne tuvāk par 20-40 centimetriem, lai netraucē cita citai, kaut arī krūms izaug ne augstākas par 20 cm. Lācenēm patīk arī mulčēta augsne. Lai iegūtu labu ražu, jāaudzē vairākas šķirnes, kas var cita citu apputeksnēt.

Dzērvenes ne purvā, ne dārzā nav prasīga kultūra, tās var audzēt pat 10-15 cm plānā kūdras slānītī. Pareizi stādītas un koptas, tās var dot pat piecus litrus ogu no kvadrātmetra. Labākais laiks dzērveņu stādīšanai ir pavasarī un vasaras sākumā - līdz jūnija vidum. Kultūras šķirnes izaug pārdesmit centimetru augstas, uz kvadrātmetru ieteicams stādīt 5-7 stādus. Tās labi sadzīvo ar kaimiņiem dārzā, taču ir entuziasti, kas mēdz ierīkot speciālas dzērveņu dobes jeb purviņus, ja dārza teritorija un laiks, kas nepieciešams kopšanai, atļauj. Dzērvenes ir ložņājošas, tās veido stīgas. Jo biezāks stādījums, jo ātrāk dzinumi nosedz augsni, tajā ir mazāk nezāļu, turklāt augi sāk ātrāk ražot.

Minimālisma vietā entuziasms 

Vija Rožukalne ievērojusi, ka pirms dažiem gadiem piemājas dārzos valdošais minimālisms atkāpjas un cilvēki vairāk domā par ekoloģiju, sāk iespējas piemērot savām vajadzībām. "Agrāk minimālisma stilā veidotie dārzi, manuprāt, bija garlaicīgi, kaut ērti aizņemtam cilvēkam. Zāliens, kādi mūžzaļie augi, no ziediem pārsvarā ziemcieši… Pēdējā laikā pieprasīta ir lielāka augu dažādība, ne tikai dekoratīvie augi, arī ēdamie, dažādi ogulāji. Daudzi vēlas stādīt ērkšķogas, upenes. Nāk cilvēki un meklē kādu noteiktu ērkšķogu šķirni, kas viņiem palikusi atmiņā no bērnības. Kļūstot populārākai ēdiena gatavošanai mājās, cilvēki izvēlas arī paši izaudzēt lietas, ko likt desertos, no kā vārīt ievārījumus. Kaut arī stādu tirdzniecībā milzu izrāviens apjoma ziņā nav noticis, jūtu, ka interese par rosīšanos dārzā pieaug. It sevišķi tad, kad cilvēki nodibina ģimeni, kļūst par vecākiem," ievērojusi dārzkopības speciāliste.

Viņa atgādina, ka, audzējot dārzā ēdamas kultūras, jānoskaidro, kas vajadzīgs augsnei, kurā šie stādi tiks dēstīti, kāds mēslojums nepieciešams. Cilvēki Latvijā ļoti aizraujas ar ražas iegūšanu un bailēm no kaitēkļiem, tādēļ visai intensīvi lieto ķīmiskus preparātus, taču paši pēcāk to visu arī apēd. Un nav jēgas bērnam par prieku audzēt ogas, ja tās ir tikpat pilnas ar ķīmiju kā lielveikalā pieejamās, labāk mēslot augsni ar biohumusu, uzlabot ar ekoloģiskiem līdzekļiem, piemēram, veidot kompostu.

Dabiska barība 

Kompostu var veidot dārza stūrī, metot nezāles, lapas, zāli un citas organiskas lietas, kas iegūtas, šķirojot atkritumus ikdienā. Piemēram, dārzeņu mizas, atgriezumus, arī ēdienu atliekas. Ilgstoši veidojot šādu komposta kaudzi, tajā savairojas vērtīgi mikroorganismi, iedzīvojas sliekas, kuras pārstrādā attiecīgās vielas, iegūstot mēslošanas vajadzībām nepieciešamo vielu - humusu. Starp citu, to var iegūt, sliekas audzējot speciāli un piebarojot, piemēram, ar kafijas un tējas biezumiem. Šo metodi sauc par vermikompostēšanu, un komposta kaudzi var papildināt visu gadu, ne tikai dārza darbu sezonā. Tā kā arī mežā, kur aug mellenes, lācenes, dzērvenes, barības vielas augsnei sniedz dabiskie trūdēšanas procesi, šiem augiem komposts patiks.

Komposta kaudzi var ierīkot atsevišķā tvertnē vai citādi radoši norobežot, ja bail, ka trūdēšanas procesā izdalīsies kādi nepatīkami aromāti. Komposts ir gatavs dārza mēslošanai aptuveni gadu vai divus pēc kaudzes ierīkošanas, uz un pie tās var stādīt ķirbjus, tikai nedrīkst aizmirst par to laistīšanu, jo komposts ir barības vielām bagāts, bet arī sausinošs.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Veselība

Vairāk Veselība


Dārza Diena

Vairāk Dārza Diena


Senioru Diena

Vairāk Senioru Diena


Dienas padomi

Vairāk Dienas padomi


Būve un interjers

Vairāk Būve un interjers


Cits

Vairāk Cits