Kā redzam nezāles, tā raujam ārā! Taču, lai nebūtu tas vien jādara kā jāravē, ir dažas gudrības, kas jāņem vērā, lai cīņa ar nezālēm būtu efektīva. Nezāļu attīstība sākas ļoti ātri, parasti 5–7 dienu laikā pēc pēdējās augsnes apstrādes jau ir jāsāk rīkoties. Šajā laika posmā nezāļu sēklas paspējušas sadīgt, izveidojušās dīgļsaknes un virs augsnes parādījušās dīgļlapiņas.
Neapšaubāmi rezultātu var ietekmēt meteoroloģiskie apstākļi. Ideāli, ja ieplānotajiem ravēšanas darbiem sakrīt šādi faktori: ir dilstošs mēness, spīd saule, ir neliels vējš un daļēji mākoņains laiks. Tādos apstākļos rušinot dobes un ravējot, ar asu kapli nošķeļot nezāļu mazās, baltās saknītes, tās momentā zaudē daudz ūdens un pilnībā izžūst. Pieļaujami apstākļi ir tad, ja ir apmākusies diena un pūš vējš, kas palīdzēs izžāvēt nezāles.
Šo darbu nevajadzētu veikt, ja augsne ir smilts vai ļoti viegla mālsmilts un pūš spēcīgs vējš. Tad jebkura augsnes izkustināšana var būt par iemeslu vēja erozijai. Ja nezālēm atvērušās dīgļlapas, darbu var darīt spēcīgākā vējā, jo sakņu sistēma tām jau ir tik spēcīga, ka spēs noturēt augsnes virskārtu un to neaizpūtīs pa gaisu.
Ravēt nevajadzētu arī, ja laika prognoze tajā pašā dienā vai naktī ar augstu varbūtību sola nokrišņus. Tas palielina iespēju, ka kādas nezāles vairāk spēs izdzīvot, jo tiks aplaistītas.
Pēc lietus jāskatās, kādā stāvoklī ir augsnes virskārta, jo augsne nedrīkst lipt pie kapļa, nevajadzētu arī stumt augsnes virskārtu, tā apberot augu rindas. Sevišķi raksturīgi tāda situācija veidosies, ja laukā būs daudz vārpatas. Ja augsne par slapju, nāksies nogaidīt.