Dažādos valsts novados klimats atšķiras – citur sauss, bet dažus desmitus kilometru tālāk slapjš laiks, lietains. Tas jārespektē. Sausā dārzā iestādītie jaunie augi jāuzmana un regulāri jāaplej, bet nekur jaunos stādus nepievieno pavisam tuvu esošajiem – lai gaiss piekļūst visiem, lai dzinumi var elpot.
Vēsas mēneša beigas
Meteorologi prognozē, ka septembrī ik pa laikam līs, tad atkal spīdēs saule, tad būs mākoņi un tā tālāk… Kā parasti. Ap 25. datumu dienas kļūšot tikai 12–15 grādu siltas, naktīs tikai daži grādi virs nulles.
Dabā notiekošais vairs nesakrīt ar paredzamajiem turpmākajiem notikumiem, bet šī nav pirmā reize, jo pirms daudziem gadiem tā jau bija, saka dabas zīmju vērotājs ziemeļaustrumos Vilis Bukšs. Nākamais gads jau vairs nebūšot tik dīvains, viņš saka – visi procesi ieies vecajās sliedēs. Šī ziema nebūšot barga, īpaši sniegaina tā arī neesot gaidāma, rudens vilkšoties diezgan ilgi.
Arī dabas zīmju zinātāja rendeniece Ieva (Kurzemes vidū) pēc sausās vasaras vēro skudru pūžņu augstumu, ozolos zīles u. c. sēklas kokos, un viņai šķiet, ka rudenim nevajadzētu būt īpaši slapjam.
Nav jāsteidzas, bet var...
Augļu kokus un ogulājus parasti stāda no septembra, daži pat oktobrī. Gan Inese Drudze no Dārzkopības institūta, gan stādaudzētāju, z/s Liepas praktiķe Zaiga Apse nosauc 15. septembri – tad sāk, ja laiks dienā ir vairs tikai 15 grādu silts. Tas attiecas uz kailsakņu stādiem. Podos un tamlīdzīgi audzētus konteinerstādus var dēstīt kaut visu sezonu. Tikai jāskatās, vai tie podā jūtas labi, – saknes nav saspiestas, salocītas. Kailsakņi ir lētāki. Tas attiecas arī uz košumkrūmiem un ziemcietēm.
Labākais krūmogulāju stādīšanas laiks ir rudens – septembra otrā puse, oktobris. Rudenī stādītiem augiem jāpaspēj līdz salam iesakņoties, ieaugt, jo šajā gadalaikā parasti pietiek mitruma un stādi labi ieaug. Krūmogulāju stādīšana nav sarežģīta, taču, lai tie veiksmīgi augtu, jāievēro dažas nianses. Konteinerstādus var periodiski apliet un atstāt podos karstajos vasaras mēnešos. Kad iestājies stabils rudens, stādus izstāda. Augļu kociņus un ogulājus parasti stāda visu septembri, daži drosminieki pat oktobra beigās, ja tas ir silts, sauss un jauks.
Ar zemeņu stādīšanu, ja vēl nepaguvāt, gan jāpasteidzas. Tām jāpagūst iesakņoties kārtīgi, pirms iestājas salnas. Turklāt esošās dobes jāsakopj – jāizravē, jāapgriež stīgas.
Īstais laiks avenēm
Rudens ir īstais laiks, kad stādīt avenes. Izpētiet dēstus un izvēlieties šķirnes, kuras ražo atšķirīgos periodos – no vasaras līdz pat oktobrim. Tieši rudens avenēm raksturīgas lielas, sulīgas un saldas ogas. Lieliski našķi laikā, kad saldās vasaras ogas lielākoties jau beigušās. Avenes ir vidēji siltuma un gaismas prasīgas, tām nepieciešams pietiekams augsnes mitrums un barības vielas, tās var stādīt pie žoga vai atsevišķā laukumā. Tikai ņemiet vērā, ka tām ir tendence vairoties un izplatīties, tāpēc, ja negribat, ka avenes ceļo pa visu dārzu, zemē pie sakņu daļas ierociet norobežojumu, piemēram, kādu dēli, to nostiprinot vismaz 30–50 centimetru dziļi. No viena rudens aveņu krūma iespējams ievākt pat 1–2 kilogramus ogu, tāpēc ģimenei patēriņam svaigā veidā pietiks ar 5–10 krūmiem, kurus stāda aptuveni 30–50 centimetru attālumā citu no cita. Stādus ievieto bedrē tā, lai pumpurs pie dzinuma pamatnes atrastos 2–3 centimetrus zem augsnes virskārtas līmeņa. Meklējiet šķirnes pie stādu audzētājiem – rudens avenēm ir gan ierastas sarkanas ogas, gan dzeltenas, gan tumšas – kazenēm līdzīgas. Izmēģiniet dažādas.
Viengadīgo dzinumu skaits aveņu krūmos atkarīgs no šķirnes. Pēc šīs pazīmes aveņu šķirnes dala trīs grupās: šķirnēs, kas veido daudz dzinumu (25–30), šķirnēs, kas veido vidēji daudz dzinumu (15–20), un šķirnēs, kas veido maz dzinumu (5–10). Varat pirkt jaunus stādus, bet varat arī pavairot jau esošās šķirnes, ja tās pašas nesaaug gana strauji. Pavairošanu veic ar sakņu spraudeņiem. Šajā nolūkā rudenī, kad augi beidz augt, vismaz 30–40 cm attālumā no mātesauga izrok saknes, sagriež tās 10–20 cm garos zīmuļa diametra gabalos un līdz pavasarim uzglabā mitrās smiltīs pagrabā. Pavasarī tos izstāda labi mēslotā augsnē.
Rudenī nezied?
Nacionālā botāniskā dārza dārzkopības speciāliste Marija Semerova atgādina: ziemcietes, kas zied rudenī, stādiet pavasarī. Tagad iedēstiet pavasara sīpolpuķes vai dienlilijas, lauztās sirdis, margrietiņas. Jautājiet stādaudzētājam – viņiem jāzina, kas ir kas.
Ja augus iestādīs ātrāk, nevis vēlāk, tiem būs labāk – mierīgi iesakņosies jaunajā vietā. Un saimniekiem miers un prieks – labs, kas padarīts.
Jāņem vērā!
- Vieglās augsnēs stāda 10–12 cm dziļi, bet smagās augsnēs līdz 6–8 cm dziļāk, nekā stādi auguši kokaudzētavā.
- Ja ražu vāks ar rokām, augus stāda viena metra attālumā citu no cita; ļoti spēcīgi augošām šķirnēm un ērkšķogām jābūt līdz 1,5 metra attālumam; starp rindām jāatstāj vismaz 2,5 metri, lai varētu viegli kopt rindstarpas.
- Pēc stādīšanas krūmi obligāti jāapgriež: rudenī stādītie – agri pavasarī, pavasarī stādītie – tūlīt pēc stādīšanas.
- Upenēm un jāņogām virs augsnes atstāj 3–4 pumpurus, ērkšķogām atstāj 5–7 pumpurus. Apgriežot veidojas spēcīgāki krūmi.
- Par mēslošanu jāparūpējas ne tikai tad, kad gaidām ziedus un augļus, bet arī sagatavojot dārzu ziemai. Varat izmantot kompostu, kas nogatavojies vasarā.
- Kompostu varat turpināt veidot arī rudenī no nokritušajām lapām.
- No kokiem un augsnes jānovāc nokritušie augļi, lai tajos neuzkrājas kaitēkļi un slimības, kas pēcāk pavasarī izplatīsies dārzā. Kaitēkļu un slimību bojātos augļus un lapas gan nelieciet kompostā, bet sadedziniet.
- Mulčējiet! Kailsalā mulčas kārta var pasargāt jutīgāko augu saknes no sala. Ja irdenu un sausu mulču konusa veidā uzber pie stumbra jauniem un tikko stādītiem kociņiem, tos iespējams pasargāt no sala bojājumiem.