Vēl joprojām reizi nedēļā Anita nāk uz redakciju, kur gatavo garīgā satura lappusi Patvērums. Viņas pašas dzīvē ticība Dievam ir ļoti svarīga.
Meitene ar mēslu dakšām
"Es biju lauku meitene, man visvairāk no visiem darbiem patika mēzt kūti. Nepatika darbi virtuvē, labāk es pa āru, ūdeni ar nēšiem sanesu, patika ravēt, skaldīt malku, siena vezumu kraut. Iemācījos arī sienu pļaut, sapļāvu ar izkapti sienu vienīgajai gotiņai." Zeme vēl joprojām Anitai ir tuva, kaut gan locīties mazdārziņā tuvinieki viņai vairs neļaujot. "Bet es pa kluso ielienu, man tā gribas ar zemīti darboties, man vajag zemi just, tas dod veselību," saka Anita, viņa turpina: "Mēs bijām trīs meitas. Es biju tāds savrups bērns. Neatkarīga, mīlēju vienatni. Ļoti mīlēju lasīt, bet vajadzēja arī lauku darbus darīt. Paps bija zootehniķis, mamma – mājsaimniece. Līdz skolai Rēzeknē bija trīs kilometri, katru rītu un vakaru kājām gājām. Skolā nepatika ķīmija un fizika, bet patika latviešu valoda un literatūra, ko mācīja skolotāja Anna Soma, patika arī ģeometrija. Bija pat sacensības ar skolas biedru Artūru, kurš ātrāk uzrakstīs kontroldarbu."
Ekonomiste par redaktori
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 28. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!