Atbildīgi par uzdoto
Digitālais aģents – skan mazliet noslēpumaini, moderni un gribas vilkt paralēles ar aģentiem no seriāliem. Ņina Priede pasmaida, bet nenoliedz, ka viņa, protams, arī zinot, kas ir aģents 007. Bet šajā gadījumā digitālais aģents, darbojoties projektā Dari digitāli, iepazīstina ar portālu Latvija.lv un plašajām iespējām, kā katrs var sazināties ar valsti. Kopš Ņina Priede ir pensijā, viņa sākusi darboties RASĀ. ''2015. gadā mani uzaicināja toreizējā Lattelecom projektā Pieslēdzies, Latvija!.
Uzskatu, ka mans uzdevums ir seniorus ne tikai apmācīt, bet vispirms jau iedrošināt.
Nodarbību mērķis ir gan palīdzēt apgūt portālu Latvija.lv, gan izskaidrot, pamudināt apgūt citas modernās tehnoloģijas. Atnāk kundzes, kuras nopirkušas vai kurām uzdāvināti viedie telefoni, bet tik vien prot kā zvanīt un saņemt zvanus. Tad nu kopā tos pētām un apmaināmies ar pieredzi,'' stāsta Ņina un piebilst:
''Mūsdienās tas ir ārkārtīgi nepieciešams – sekot visiem jauninājumiem līdzi, jo tehnoloģijas attīstās tik strauji, ka nedrīkst atpalikt. Tagad dators kļūst aizvien nepieciešamāks, pat risinot sadzīves jautājumus, piemēram, iesniedzot informāciju par ūdens rādītājiem, pierakstoties pie ārsta.''
Senioru interese par apmācību ir ļoti liela. Zvana arī bērni un piesaka savus vecākus. Bieži vien vecākiem tiek uzdāvināts dators, lai viņi būtu neatkarīgāki, bet jaunajiem pietrūkst laika un pacietības ierādīt – kas un kā jādara. Ja bērni mācās un strādā ārpus Latvijas, tad ļoti gribas sazināties skaipā. Bet vecvecāki tiek apmācīti izmantot tikai vienu opciju un pārējais paliek kā tumša bilde. ''Kursos solīti pa solim apgūstam citas iemaņas. No sākuma uz datorklasi atnāk noraidoši – kam to vajag?! Negribas internetbanku, ir pat ar mieru sēdēt garās rindās dažādās iestādēs! Bet, kad iedrošinu un paši jau sākt izprast datoru, kļūst interesanti, seniori atplaukst un ir lepni.'' Ņina neliedz padomu arī, apgūstot viedo telefonu – piemēram, ziņu sūtīšanu WhatsApp.
Laimīgas nejaušības
Kā liels pluss Ņinas prasmei mācīt datorprasmes ir viņas profesija. ''Man ir bijusi ļoti laimīga darba dzīve. Pastāstīšu, kā izvēlējos profesiju,'' viņa iesāk. ''Mamma bija skolotāja, tētis – inženieris, abiem bija pa divām augstskolas izglītībām, tā ka es nevarēju nemācīties. Par skolotāju negribēju, jo nācās iet skolā, kur mamma strādāja, un tas nebija viegli. Kad klase bastoja, man vienmēr tika visvairāk. Toreiz bija laikraksts Padomju Jaunatne, kur pavasarī publicēja mācību iestāžu sarakstu. To gan skaidri zināju, ka gribu mācīties Latvijas Valsts universitātē, jo tur bija mācījusies mamma un viņai bija ļoti daudz draudzeņu no studiju laikiem, kopā viņas gāja pie vecajiem skolotājiem un mani arī ņēma līdzi. Zināju, ka universitātē ir lieliska studentu dzīve.''.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 31. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
no problem