Ja pieredzējušam taksistam nosauksiet adresi Grīnvalti, viņš noteiks: "Ā, pufaikciems." Neglaimojošs epitets mazciemam pielipis, jo namiņu puduris pēc Otrā pasaules kara būvēts padomju armijas virsnieku ģimeņu vajadzībām. Latvijas valstij atgūstot neatkarību, vairums armijnieku pameta Latviju, 14 ēkas tika nodotas privatizācijai. Gunārs un Gunta Šlosbergi bija pirmie, kas izsolē iegādājās pamesto īpašumu. "Sētā auga nātres līdz padusēm, durvis un logi bija pievākti siltumnīcu būvēšanai. Kamēr remontējām iekštelpas, viena krievvalodīga tante atnāca un izbēra gružus mūsu sētā. Jautāta, kāpēc, viņa teica, ka tā te visi darot. Padomju laikos šejieniešiem par velti bija arī elektrība. Vietējie sēdēja pie logiem, dzēra vai grauza saulespuķu sēklas un izbrīnīti vēroja, ka kopjam pagalmu un apkārtni," pirmo pavasari atceras Guntas kundze.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 20.maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!