Lai audzētu sabiedrības izpratni un iesaistītu šajā sporta veidā interesentus, kas vēlas to pamēģināt, Latvijas Triatlona federācija (LTF) šopavasar uzsākusi projektu Tavs pirmais triatlons. Tieši tāpat kā cilvēki, kuri līdz šim ir bijuši "uz jūs" ar skriešanu, dažu mēnešu laikā var sagatavoties, lai pirmo reizi mūžā noskrietu 5 km distanci Rīgas maratonā, jebkurš var satrenēties, lai savu sportisko sasniegumu sarakstā ierakstītu arī pirmās triatlona sacensības, norāda projekta īstenotāji.
Iespēja pamēģināt
Projekta ideja ir radniecīga Rīgas maratona iniciatīvai Tavs pirmais maratons. To, ka kaut ko līdzīgu varētu izveidot arī triatlonā, LTF valdei ierosināja Āris Kundziņš, kurš nu ir starp projekta Tavs pirmais triatlons galvenajiem virzītājiem, stāsta federācijas izpilddirektors Jānis Ozoliņš. "Daudzi potenciālie triatlonisti par triatlonu ir dzirdējuši, bet viens varbūt nemāk peldēt, cits nav braucis ar riteni vai skrējis, vai arī visu to māk, bet baidās salikt kopā. Nospriedām, ka jābūt iespējai, kur viņiem to pamēģināt," Ozoliņš saka.
Ideja guva atbalstu gan LTF valdē, gan arī no iespējamo dalībnieku puses. Projektam pieteicās 121 interesents, turklāt ar ļoti dažādu fizisko sagatavotību – ir tādi, kas sportot sākuši nesen, ir arī tādi, kam ir samērā liela sportošanas pieredze. "Visiem piedāvājām adaptācijas mēnesi – trīs nodarbības, izejot cauri visām triatlona disciplīnām. Vērojām, kuri no dalībniekiem ir motivētākie," stāsta triatlona trenere un vēl viena no projekta īstenotājiem Liene Blumbeka.
Nu adaptācijas mēnesis, kura laikā projektā nostabilizējās 50 entuziasti, ir noslēdzies, un ir tapis skaidrs, ar kuriem 15 dalībniekiem treneri turpmāk strādās padziļināti, palīdzot sagatavoties startam Rīgas triatlonā 12. augustā. Šāds piecpadsmitnieks jau no paša sākuma bija projekta mērķis, un viņiem tiks veidoti individuāli treniņu plāni, taču paralēli arī visi pārējie projekta dalībnieki varēs turpināt piedalīties kopīgās nodarbībās. Tajā skaitā tādās, kur apgūs triatlonā specifisko – peldēšanu atklātos ūdeņos, uzvedību mix zonās utt.
"Mix jeb pārejas zonas ir disciplīnu maiņas zonas distancē – kad pēc peldēšanas sportisti sēžas uz velosipēdiem, no velosipēdiem pāriet uz skriešanu," paskaidro Igors Siminaitis, kurš arī ir triatlona treneris un projekta realizētājs. Šajās zonās ir daudz nianšu, kas jāpārzina – tas saistās gan ar noteikumu ievērošanu, gan ar sportista ātrumu un sniegumu. Kā ātrāk novilkt hidru? Kur likt peldbrilles un peldcepuri, ko pēc noteikumiem nedrīkst vienkārši nomest zemē? Kā labāk uzlēkt un nolēkt no riteņa, kā pareizi vadīt velosipēdu, lai nenogāztos, nesaskrāpētos pret zobratiem? Kā ātrāk uzvilkt botas, turklāt savas, nevis konkurenta? Arī iesācējiem šo lietu savlaicīga apguve dod pārliecību distancē un palīdz mix zonās neapjukt un pārvarēt stresu.
Trenējies tu pats
Treniņi, ko Tavs pirmais triatlons dalībnieki veic kopā ar projekta treneriem, gan nebūt nav vienīgie – viņiem paralēli jātrenējas arī pašiem. "Mūsu mērķis projektā ir iemācīt un nokontrolēt, bet ne uztrenēt līdz dalībai triatlonā. Trenējies tu pats," norāda Siminaitis.
Arī Blumbeka uzsver: "Triatlons ir individuāls sporta veids. Tev pašam jāmācās sevi saprast, vadīt un ieklausīties, kas ar tevi notiek. Mēs, treneri, iesaistāmies dalībnieku treniņu procesā un veidojam koptreniņus tehnikas izkopšanai, savukārt visu, kas saistās ar slodzēm, projektā regulē pats sportists."
Bet, protams, ikvienam, kas vēlas, ir iespēja sadarboties ar kādu no treneriem privātā kārtā vai piesaistīties kādam triatlona klubam, teic Ozoliņš un piebilst, ka tas arī ir ieteicamākais ceļš, kā trenēties, ja cilvēks ar triatlonu vēlas nodarboties regulāri. Tas nav fiziski viegls sporta veids, un pāršaut pār strīpu var ātri – kaut vai aiz lielas centības. Tāpēc ir jābūt cilvēkam, kas procesu redz no malas, spēj atbildēt uz neskaidrajiem jautājumiem, izprot pedagoģiskos, fiziskos, psiholoģiskos un sociālos aspektus, kā arī iedod taktiku, lai triatlonists spētu vispār nonākt līdz finišam. Informāciju par treniņu metodēm smelties YouTube vai profesionālu sportistu treniņu plānos nav prātīgi, jo katram cilvēkam ir savs, atšķirīgs dzīvesstils, režīms, fiziskā bāze utt.
Galvenais – pakāpeniski!
Triatlons ir visai demokrātisks, un arī projektā ir plašs dalībnieku fiziskās sagatavotības, viņu sportisko ambīciju un arī vecuma diapazons – no 18 līdz pat 52 gadiem. "Mums nav plāna atlasīt stiprākos, bet gan izveidot maksimāli dažādu komandu, jo gribam parādīt, ka arī cilvēku, kas, piemēram, nepeld, noteiktā laikā var sagatavot triatlona distancei," saka Ozoliņš un turpina: "Triatlonu bieži asociē ar garu gabalu peldēšanu, daudzu kilometru braukšanu un maratona skriešanu. Taču ar projektu gribam parādīt, ka arī distances ir ļoti dažādas."
Piemēram, Olimpiskajā distancē jāpeld 1,5 km, ar riteni jābrauc 40 km un jāskrien 10 km, Ironman distancē šie attālumi ir gari (attiecīgi 3,86 km/ 180,25 km/ 42,2 km), taču projekts Tavs pirmais triatlons koncentrējas uz Supersprinta un Sprinta distanci, kas ir īsāka – 750 m/ 20 km/ 5 km.
Ikvienas triatlona sacensības veltītas vienai konkrētai pamatdistancei, bet Tautas klases dalībnieki vienmēr mēro pusi no tās, distances garums atšķiras arī dažādām vecuma grupām. Jo distance garāka, jo ilgāk tai jātrenējas.
"Triatlons ir ne tikai peldēt, braukt ar velosipēdu un skriet, tas ir arī dzīvesveids, bet galvenais, lai tu no tā gūsti baudu un prieku," teic Siminaitis. Blumbeka piekrīt, taču akcentē, ka triatlona iesācējam jābūt ļoti uzmanīgam, jo viņam vēl nav izstrādājusies sajūta, kas signalizē, kurā brīdī slodzes ir par daudz. Daudziem liekas, ka labs treniņš ir tad, ja, atnācis mājās, nokrīti bezspēkā. Bet tā nevajadzētu būt, izturības sporta veidos slodze jāaudzē ļoti pakāpeniski un samērīgi, citādi var iedzīvoties traumās vai sabeigt sirdi.
Traumas un kaitējums veselībai triatlonā var gadīties gan ārēju faktoru ietekmē (piemēram, distancē sadursmēs vai seguma dēļ), gan paša vainas vai pārslodzes dēļ. "Ja nezini, kā pareizi skriet, var dabūt ceļu, gūžu un citu locītavu traumas. Nezini, kā pareizi peldēt – draud t. s. peldētāja plecs, brasista celis utt. Nezini, kā pareizi braukt ar riteni – satrenē sev nepareizu stāju, vīriešiem nepareizi izvietots sēdeklis var nozīmēt impotenci. Un tā var turpināt, tāpēc trenera faktors ir tik būtisks," saka Siminaitis.
Kad ar triatlonu nebūtu vēlams nodarboties vispār? Blumbeka teic – ja ir epilepsija vai sirdskaites. Tomēr Siminaitis norāda, ka zem centrālā triatlona koncepta "peld+brauc+skrien" ir vēl seši pakārtoti sporta veidi un ikviens var sev piemeklēt tādu disciplīnu kombināciju, kas būtu viņam pa spēkam. Piemēram, ziemas triatlonā var slēpot, braukt ar velosipēdu un skriet, ir arī duatlons, kur skrien-brauc-skrien, ir pat paralimpiskais triatlons cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Patīk daudzpusība
Projekta treneri teic, ka daļai sabiedrības izpratne par triatlonu ir laba, bet daļa dzīvo mītu varā, jo par to spriež tikai pēc Ironman sacensībām – sak, ja neesi dzelzsvīrs, var pat nemēģināt. "Taču vari to nedarīt kā profesionāls sportists, bet gan vienkārši baudīt procesu – ka tie ir vairāki sporta veidi vienā," iedrošina Ozoliņš. Tieši šī daudzpusība viņu pašu triatlonā, kurā viņš ienāca no orientēšanās sporta un skriešanas, piesaistīja visvairāk. Agrāk triatlonā trenējies profesionāli, tagad Ozoliņš to dara savam priekam, bet viņam aizvien patīk sajūta, ka triatlons sniedz brīvākas iespējas variēt konkrētajā treniņā darāmo – vakar skrēju, šodien peldu. Grūtais moments distancē ir izturība, arī psiholoģiskā. Līdz finišam jāvar tikt tikai paša spēkiem, tāpēc tos jāprot sadalīt, lai pietiktu visām trim disciplīnām.
Arī Siminaitis teic, ka sacensībās ir jābūt gatavam mentāli izturēt tik ilgu laiku, kādā jāiekļaujas ar konkrētās distances pieveikšanu: Olimpiskajā distancē tas jāvar izdarīt piecu stundu ietvaros, Ironman tās ir 17 stundas, Pusgarajā distancē – 8–9. "Katram sevi jāizvērtē, vai viņš ir tam gatavs."
Siminaitis ar domu par triatlonu auga jau kopš bērnības, jo tētis bija riteņbraucējs un arī viens no Latvijas pirmo triatlonistu padomdevējiem. Sākumā Igors nodarbojās ar peldēšanu, taču, pamēģinājis triatlonu, pie tā arī palika – baseina celiņi vairs nepatika, turklāt gribējās vairāk kustēties.
Arī Blumbekai allaž paticis būt kustībā. Skolas laikā viņa aizrāvās ar dažādiem sporta veidiem, pamatā saistītiem ar skriešanu, tētis bija vieglatlēts. Kad triatlonā nonāca brālēns, to izmēģināja arī Liene. "Triatlonā man patika tas, ka vari apgūt dažādus sporta veidus. Un tad tev nekad nekļūs garlaicīgi. Sanāk mainīt dažāda veida slodzes, mēģināt tās sapludināt, radināt ķermeni pie šīm slodžu maiņām. Bet ir jāiemācās sarunāties ar sevi – gan treniņu, gan trases laikā," viņa saka. Patīk arī tas, ka triatlons notiek dabā, svaigā gaisā.
Starp citu, pēdējos gados arvien populārāks kļūst krosa triatlons, kur peldēts tiek ezerā, bet skriets un braukts – pa mežu, nevis šoseju. Nākotnē to varētu iekļaut olimpiādes programmā – tieši tāpat kā triatlonu 2000. gadā. Līdz olimpiādei, protams, ir mērķis aizvest arī kādu triatlonistu no Latvijas, tāpēc LTF cenšas šo sporta veidu popularizēt. Nesen nodibināta jauniešu treniņgrupa Valmierā, tāda top arī Rīgā, tāpat plānots aktivizēties citos novados. Cilvēku atsaucība projektā Tavs pirmais triatlons iedvesmo, atzīst Ozoliņš.