Vitamīnu lomu veselībā apzināmies aizvien vairāk un domājam gan par veselīgu uzturu gan arī vitamīniem aptieku plauktā. “Mēs farmaceiti vienmēr uzklausām jautājumus par vajadzīgajiem vitamīniem un mikroelementiem, kas palīdzētu veselīgāk pārdzīvot ziemas periodu. Un tas ir pareizi. Termins “vitamīni” ir pazīstams visos vecumos, un mūsdienās tie ir ne tikai tablešu veidā, bet arī kā garšīgi krāsaini želejlācīši, ko labi pazīst arī mazie pacienti, un viņi zina, ka, atšķirībā no konfektēm, tie ir arī veselīgi. Vitamīnu klāts aptiekā ir ļoti plašs un, lai pacientam būtu vieglāk orientēties, kādus izvēlēties, un farmaceitiem ieteikt, ražotāji piedāvā jau gatavus vitamīnu kompleksus, kuriem ir izveidota vislabākā optimālā deva. Tie var būt gan pēc vecuma (bērniem, pusaudžiem, pieaugušajiem, senioriem), gan iedarbības (imunitātei, nervu sistēmas stiprināšanai, sirds veselībai, matu, nagu un ādas skaistumam), gan īpaši sievietēm (pirms grūtniecības plānošanas, grūtniecības laikā, mazuļa barošanas laikā). Arī vitamīnu forma mūsdienās ir ļoti dažāda – tabletes, kapsulas, šķīstošās tabletes, pilieni, pulveri, sīrupi, želejkonfektes. Tas, kādu vitamīna formu labāk izvēlēties, var palikt pacienta kompetencē, tam nav izšķiroša loma. Bet – kādus vitamīnus lietot, kādās devās un cik ilgi, tas gan būtu jāatstāj profesionāļu ziņā, un vislabāk to pastāstīs farmaceits vai ārsts,” stāsta “Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva.
Taču izrādās, pētījumi pierāda, ka par veselību varam parūpēties neierastākā veidā, proti, lasot! Linda Fevraļeva teic: “Mūsdienu drudžainajā pasaulē stresa, depresijas un trauksmes līmenis ir īpaši augsts. Var būt pagrūti atrast laiku sev un īpaši sarežģīti rast brīdi tādai brīvā laika nodarbei kā lasīšana. Tomēr, iepazīstot pētījumu rezultātus, top skaidrs, ka tieši lasīšanu ir vērts iekļaut savā ikdienā, jo tā var nest labumu arī jūsu veselībai.”
Lasīšana ir noderīga
Lasīšana var sniegt daudz priekšrocību veselībai. Lai gan šie ieguvumi galvenokārt palīdz smadzenēm, tie var dot labumu arī organismam kopumā. Kā gan tas iespējams? Izrādās, lasīšana samazina stresu un trauksmi. Un labi zināms, ka stress un trauksme ietekmē kopējo veselības stāvokli, turklāt tas īpaši aktuāli tieši šobrīd. Amerikas Psiholoģijas asociācijas veiktā aptaujā atklāts:
- 27% respondentu atzina, ka lielāko daļu dienu viņi jūtas tik saspringti, ka nespēj pilnvērtīgi darboties;
- starp nozīmīgākajiem stresa faktoriem tika minēta inflācija, vardarbība un noziedzība, politika un rasisma jautājumi;
- 76% sacīja, ka nenoteiktība par nākotni ir stresa avots;
- sievietes vecumā no 18 līdz 34 gadiem informēja par lielāku stresu nekā vecākas sievietes un vīrieši;
- 76% ziņoja, ka stress ietekmējis viņu fizisko veselību.
Lasīšana ir lielisks veids, kā mazināt stresu. Iepriekšējos gados Saseksas universitātes Mindlab International (2009. gadā) pētījums atklāja, ka lasīšana spēj samazināt stresa līmeni par 68%. Tā, izrādās, ir pat efektīvāka nekā citas nomierinošas aktivitātes, piemēram, pastaiga vai mūzikas klausīšanās. Kopumā atzīts, ka meditatīvas aktivitātes, kas liek koncentrēties uz vienu uzdevumu, var mazināt stresu. Lasīšanai piedevām ir papildu ieguvums, jo tas piesaista prātu un liek smadzenēm aktivizēt radošo domāšanu, lai lasīšanas laikā stāstu varētu arī iztēloties.
Lasot - pret demenci
Lasīšana arī palīdz cīņā ar psihisko spēju samazināšanos un demenci. Demence ir vispārējs termins psihiskai lejupslīdei, kas ietver grūtības domāt, atcerēties vai pieņemt lēmumus. Demence galvenokārt skar gados vecākus cilvēkus. Daudzi pētījumi apliecina saistību starp lasīšanu un smadzeņu veselību. Pētījumi liecina, ka aktivitātes, kas nodarbina smadzenes, tostarp lasīšana, var palīdzēt samazināt demences attīstības varbūtību. Jau 2010. gadā publicētajā pētījumā tika novērtēti 942 pieaugušie, lai noteiktu, vai viņu hobiji samazina demences risku. Pētījumā konstatēts, ka gandrīz 54% no tiem, kuriem nebija demences, pastāvīgi lasīja grāmatas, savukārt tikai aptuveni 39% no tiem, kuriem bija demence, bija pastāvīgi grāmatu lasītāji. Citā 2013. gadā publicētajā pētījumā tika novērtēta 1651 dalībnieka – vecāka par 55 gadiem – kognitīvā aktivitāte. Pētījumā atklājās, ka tiem, kuri visu mūžu nodarbojās ar garīgi stimulējošiem uzdevumiem, piemēram, lasīšanu un rakstīšanu, garīgās lejupslīdes temps bija daudz lēnāks pat tad, ja viņu smadzenēs bija manāmas bojājumu pazīmes.
Lasīšana ir terapeitiska
Pasaulē ir ārsti, kas iesaka lasīšanu kā daļu no psihiskās veselības terapijas. To sauc par biblioterapiju. Tā ir šāda: veselības speciālists izvēlas lasāmvielu – daiļliteratūru vai zinātnisko literatūru – un, lasot grāmatu, to kopā apspriežat. Tomēr jāņem vērā, ka biblioterapiju parasti izmanto kopā ar citiem terapijas veidiem, un tādēļ ir grūti precīzi novērtēt, cik tā ir efektīva, taču ir vērā ņemamas biblioterapijas priekšrocības, tā attīsta empātiju, uzlabo pašapziņu, pieaug līdzjūtības spēja, tiek veicinātas problēmu risināšanas prasmes. „Kā arī, protams, lasot attīstām savu intelektu un paplašinām redzesloku!” norāda farmaceite Linda Fevraļeva. Nav daudz datu, cik daudz vajadzētu izlasīt katru dienu, taču ir pētījums, kas par lasīšanas un stresa mērījumiem norādīja, ka tikai sešas lasīšanas minūtes dienā var samazināt stresa līmeni, pozitīvi ietekmējot veselību, bet vislabākos rezultātus sniedza vismaz stundu ilga lasīšana katru dienu. Un kopā ar rūpēm par sabalansētu uzturu un vērtīgo vitamīnu uzņemšanu tas var būt nozīmīgs solis ikviena veselībai.