Gaļu un gaļas produktus ikdienas uzturā lieto 36% iedzīvotāju, visvairāk vīrieši – 47%, bet no aptaujātajiem apstiprinoši atbildēja 27% sievietes. No 18-39 gadu vecumam gaļa un tās produkti Latvijā tiek lietoti nedaudz mazāk – 33% respondentu apstiprinājuši, ka ēd ikdienā gaļu un tās produktus. Procentuāli līdzīgs aptaujāto skaits – 35% šādu atbildi apstiprinājuši arī vecākajā grupā no 60-74 gadiem. Savukārt 40-59 gadus veco aptaujāto grupā gaļu un tās produktus kā ikdienas uztura produktu minējuši 40% respondentu. Pierīgā gaļu ikdienā ēd 31% aptaujāto, nedaudz vairāk Kurzemē un Vidzemē – 34%, Rīgā 38%, bet visvairāk Zemgalē – 40% un Latgalē – 41%.
Dažādus augļus un dārzeņus ikdienas uzturā lieto 31% respondentu, vairāk sievietes – 39%, un 21% vīriešu. Vismazākā augļu un dārzeņu popularitāte ir gados jauno iedzīvotāju vidū – 23% šīs grupas respondentu atbildējuši apstiprinoši. Savukārt 60-74 gadus veco iedzīvotāju ikdienas ēdienkartē augļu un dārzeņu salīdzinājumā ar citām vecuma grupām ir visvairāk – 35%. Tāpat augstākā šīs produktu grupas popularitāte ir Pierīgas iedzīvotāju vidū – no šajā reģionā aptaujātajiem gandrīz puse – 40% apstiprinājusi, ka ikdienas ēdienkartē visvairāk iekļauj tieši augļus un dārzeņus.
Vien 15% aptaujāto ikdienas uzturā kā populārāko produktu grupu atzinuši graudaugu produktus un tikpat arī pienu un piena produktus. Graudaugu popularitāte vislielākā ir jaunāko iedzīvotāju vidū, un 18-29 gadus veco iedzīvotāju grupā to apstiprinājuši 24% no aptaujātajiem. Vecumā no 40-74 gadiem iedzīvotājiem graudaugu produktu ikdienas ēdienkartē ir uz pusi mazāk. Ja 22% Vidzemes iedzīvotāju aptaujā sacījuši, ka ikdienas uzturā visvairāk lieto graudaugu produktus, tad Rīgā šādi atbildējuši tikai 13%.
Arī piena un tā produktu popularitāte lielākā ir tieši gados jaunāko iedzīvotāju vidū – to apstiprinājuši 19% 18-29 gadus veco iedzīvotāju grupā aptaujāto. Visvairāk – 17% tos ikdienas uzturā lieto Rīgā, Kurzemē un Vidzemē – 17%, piemēram, Pierīgā – 11%.
“Uzturs ir nozīmīgs veselībai! To lieti atcerēties arī svētku laikā! Tam ir jābūt daudzveidīgam un sabalansētam. Var būt dažādi iemesli, kādēļ vieni vai otri produkti var būt kādas vecuma grupas populārākā izvēle, tas atkarīgs arī no pieejamības, vai konkrētos produktus var atļauties regulāri iegādāties u. tml. Piemēram, aptaujā kā atsevišķa produktu grupa nav izdalītas zivis, bet, ja tikai 4% respondentu ir minējuši, ka ikdienas uzturā iekļauj arī citus produktus, tas nozīmē, ka zivju viņu uzturā faktiski nav! Tāpat redzam, ka jaunāko iedzīvotāju ēdienkartē salīdzinoši lielāks īpatsvars nekā citās vecuma grupās ir graudaugu produktiem, kas varētu būt saistīts arī ar to, ka jaunie cilvēki biežāk izvēlas apēst sviestmaizes, burgerus, picas u. tml. Aptauja veikta rudenī, kad pašmāju dārzeņi un augļi ir ienākušies, vieglāk iegādājami. Ziemas nogalē vai pavasarī tās rezultāts varētu būt atšķirīgs. Liela nozīme ir produktu kvalitātei, īpaši, ja tie ir rūpnieciski apstrādāti, taču arī mājās ne vienmēr tiek gatavots veselīgi. Piemēram, pašlaik ir tendence arī izvēlei – neēst gaļu, bet, ja pārējais uzturs nebūs sabalansēts, dārzeņi regulāri tiks cepti eļļā, nežēlojot sāli, visticamāk, tas nebūs par labu veselībai,” saka „Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva.
Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja „Mēness aptieka” sadarbībā ar pētījumu aģentūru „Norstat” 2022. gada oktobrī veikta visā Latvijā, aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondenti snieguši atbildes, izvēloties vairākus atbilžu variantus. Vēl 4% no respondentiem atbildējuši, ka ikdienas uzturā visvairāk lieto kādu citu produktu grupu, nevis iepriekšminētās.