Nedienas ar tulznām
Mēdz pievilt ne tikai jauni apavi, bet arī vecie un ienēsātie, turklāt dažiem cilvēkiem pēdas ir īpaši jutīgas un ar tulznām nākas sadzīvot bieži. Lieki teikt, ka tad, ja uzberzta tulzna, kamēr tā sadzīst, komfortabli nav nevienos apavos. Nav patīkami arī, ja tulzna uzberzta plaukstā, piemēram, pārāk cītīgi darbojoties ar dārza instrumentiem.
Farmaceite Ieva Virza skaidro: “Tulzna ir ar šķidrumu – limfu – pildīts pūslis, kas traumēto vietu sargā no berzes un spiediena. Nevajadzētu kavēties, tiklīdz parādās pirmās tulznas pazīmes, jālieto kāds antibakteriāls līdzeklis, kas pārklāj ādu bojājuma apvidū, sargājot to no nevēlamiem mikrooranismiem. Noderēs piemēram, dekspantenolu, hialuronskābi saturošs antibakteriāls gels, ziede vai krēms, kas gan dezinficē, gan veicina audu reģenerāciju.”
Farmaceite uzsver, cik svarīgi ir tulznu pareizi apstrādāt – vispirms pēdu (vai plaukstu) nomazgāt ar ziepēm, tad – nosusināt un dezinficēt. Ādas epidermas slānim vajag atjaunoties un dzīt, un to nodrošina normāla mikroflora, tādēļ nebūtu vēlams pārcensties ar dezinfekciju. “Pirmo reizi tulznu var skalot ar līdzekli, kas satur, piemēram, poliheksanīdu, betadīnu, hlorapskābi. Ja nepieciešams, šo procedūru atkāro vairākas reizes dienā. Pārplīsušu tulznu attīra un apstrādā ar dezinfekcijas līdzekļiem, kas satur benzalkonija hlorīdu, hlorheksidīnu vai jodu (ūdens šķīdumā!).”
Ir pieejams diezgan plašs dažādu plāksteru klāsts, ko uzlīmēt tulznai. “Var izvelēties īpašos silikona prettulznu plāksterus, kas paredzēti pēdu apakšējai virsmai, papēžiem, pirkstiem. Tie ne tikai aizsargā, bet arī novērš sāpes un veicina dzīšanu, jo nepielīp pie tulznas. Šādus plāksterus var lietot arī profilaktiski, ja ir bažas, ka, piemēram, kādā pēdas daļā var veidoties tulzna.”
Farmaceite iesaka laikus papildināt mājas aptieciņu ar līdzekļiem tulznu apkopšanai un turēt pa rokai gan ūdensizturīgos, gan hipoalerģiskos vai gaisa caurlaidīgos, gan arī antibakteriālos plāksterus ar sudraba daļiņām un plēvi veidojošu aerosolu.
Zilumi un sāpes
Kuram gan nav gadījies nokrist un dabūt zilumu! Šādā gadījumā var palīdzēt līdzekļi ar atvēsinošu efektu – tie mazina tūsku un zemādas asiņošanas risku. Farmaceite norāda: “Var noderēt pretsāpju plāksteri, kas satur nesteroīdo pretiekaisuma līdzekli (diklofenaku vai ibuprofēnu) un ārstniecības augus.”
Vasarā var gadīties piedzīvot arī muskuļu sāpes, pārāk čakli strādājot mājā un dārzā. “Ja bijusi pārslodze, pret muskuļu sāpēm noder sildoši plāksteri vai siltas kompreses, mentolu saturošas ziedes, geli, kas satur dabīgas ēteriskās eļļas. Labi var palīdzēt piparu plāksteris vai kapsaicīnu saturošs krēms. Tiesa, tie nebūs piemēroti akūtu sāpju vai traumas gadījumā.
Jāņem vērā, ka, lietojot diklofenaku saturošas ziedes, svarīgi izvairīties no saules stariem, jo, mijiedarbībā ar medikamentu, var būt alerģiska reakcija. Saulainā laikā noteikti ir jāizvairās pakļaut tiešiem saules stariem ar pretsāpju vai sildošu līdzekli pārklāto ķermeņa zonu – saule var pastiprināt sildošo efektu un veicinātu ādas apdegumu,” skaidro farmaceite un atgādina, ka pēc krēma vai gela uzklāšanas ir noteikti jāmazgā rokas.
Nobrāzumi un citas sīkas brūces
Ierasts, ka brūces vai nobrāzumus apstrādā ar ūdeņraža peroksīdu vai spirtu, kas, protams, ir efektīvi līdzekļi pret infekciju ierosinātājiem, taču tie apdedzina brūces malas un dzīšana notiek lēnāk. Mājās vajadzētu būt līdzekļiem, kas nesatur ādu kairinošās vielas. Tāds būs, piemēram, furagīna ūdens šķīdums, oktenidīna dihidrohlorīda, fenoksietanola, benzalkonija hidrohlorīda, hlorheksidīna ūdens šķīdums. Vispirms nobrāzumu mazgā ar ūdeni un ziepēm, pēc tam – dezinficē. Tikai tad var uzklāt sausu pārsēju. “Jāņem vērā, ka jebkurš ādas bojājums ir bīstams asiņošanas un arī infekcijas attīstības dēļ, tāpēc noteikti jāizvēlas kāds piemērots līdzeklis un apstrāde jāveic ikvienai, pat nelielai brūcei vai nobrāzumam. Lielu nobrāzumu vispirms saudzīgi skalo, tad – uzklāj antiseptisku pārsēju. Asiņojošai vai sulojošai brūcei būs nepieciešams absorbējošs pārsējs.”
Apdegums
Apdeguma gadījumā cietusī vieta tūlīt ir jādzesē turot zem tekoša ūdens piecpadsmit, divdesmit minūtes vai aukstā akas ūdenī – aptuveni piecas minūtes. “Šī procedūra būs efektīva tikai pirmās pusstundas laikā pēc apdeguma iegūšanas,” norāda farmaceite.
Nelielu, virspusēju apdegumu pirmajā dienā apstrādā ar dezinficējošu šķidrumu un uzliek pārsēju. Nākamajā dienā ieteicams uzsmērēt sudrabu saturošu krēmu un uzlīmēt plāksteri. Virspusējās apdegums brūces parasti sadzīst divās nedēļās.
“Tūska, pulsējošas sāpes un apsārtums var liecināt par iekaisuma procesu, tādēļ svarīgi izmantot antibiotikas saturošu ziedi un, visticamāk, būs jādodas pie ārsta, “ saka farmaceite un atgādina, ka apdeguma tulznas nedrīkst pārdurt. Tās ir nepieciešamas, lai aizsargātu no inficēšanās. Ja tulzna pārplīst, jāuzliek ar sudrabu piesūcināts pārsējs.
Bites dzēliens
Ne vienmēr bites dzēliens izraisa vienīgi nelielas sāpes, apsārtumu un pietūkumu, kas drīz vien pāriet. Dažiem bites upuriem gan pietūkums, gan apsārtums ir visai liels un pat ar tendenci palielināties. Tā ir alerģiska reakcija, kas parasti izzūd piecu, desmit dienu laikā.
Farmaceite Ieva Virza skaidro: “Ja ir iedzēlusi bite, vispirms ir jācenšas uzmanīgi, nesaspiežot indes pūslīti, izvilkt dzeloni. Tad šī vieta jānomazgā un jāuzliek aukstu kompresi. Ja cietusi roka vai kāja, to vajadzētu pacelt un paturēt augstāk. Gadījumos, kad organisma reakcija uz bites dzēlienu ir spēcīga, ieteicams uz ādas uzklāt antihistamīnu saturošu ziedi, var lietot antihistamīna tabletes. Koduma vietu nedrīkst kasīt, jo tā tajā var iekļūt infekcija. Turklāt nevajadzētu likt pie koduma vietas arī vēsu zemi vai kādas augu lapas – veselībai drošāk būs uzticēties medikamentiem.”
Ieva Virza atgādina, ka farmaceits sniegs farmaceitisko aprūpi un padomu nelielu traumu kopšanai, taču vienmēr jāpatur prātā, ka ir situācijas, kurās nekavējoties ir jāvēršas pēc palīdzības pie ārsta.