Noslēgusies kārtējā akcija Meklējam sirdsmāsiņu, kuru Rietumu Bankas Labdarības fonds rīko kopā ar izdevniecību Dienas mediji. Fonda valdes priekšsēdētāja Inga Šīna Dienai norāda – lai arī sabiedrības uzskati par medicīnas māsas profesiju mainās uz labo pusi, ir jāpanāk, lai jauniem cilvēkiem, kuri izvēlas savu dzīves ceļu, būtu skaidrs, ka tas ir respektējams, prestižs un stabils darbs.
Celt profesijas prestižu
Šīna atzīst, ka pirms 10 gadiem, kad Rietumu Bankas Labdarības fonds sāka organizēt šo akciju, bija acīmredzami, ka medicīnas māsu darbs sabiedrībā netiek atbilstoši novērtēts un viņu profesijas prestižu ir nepieciešams celt. "Ko mēs iesāktu slimnīcā, ja nebūtu māsiņu? Normālu atveseļošanos bez viņu palīdzības nemaz nevar iedomāties. Īpaši uzskatāmi to var redzēt, kad slimnīcā nokļūst bērns – viņam ir vajadzīga ne tikai ārsta palīdzība, bet arī māsiņu aprūpe, sirsnība, uzmundrinošie vārdi. Tas viss patiešām ļoti palīdz, un man pašai kā triju bērnu mātei tas ir labi zināms. Tāpēc arī šo konkursu mēs sākām, godinot un apbalvojot tieši bērnu sirdsmāsiņas," stāsta fonda valdes priekšsēdētāja.
Viņa gan piebilst, ka tas pats lielā mērā attiecas arī uz pieaugušajiem, jo ikviens var nokļūt situācijā, kad ir praktiski bezpalīdzīgs un atkarīgs no apkārtējo rūpēm. "Tāpēc mūsu konkurss ir kļuvis daudz plašāks un tajā iesaistās arī māsiņas, kuras strādā ar pieaugušiem pacientiem, kā arī operāciju nodaļu un reanimācijas māsiņas," saka Šīna.
Par māsas profesiju svarīgi būtu vairāk stāstīt arī medijos, pievēršoties gan māsu ikdienai, gan izaugsmes iespējām, gan citiem aktuāliem jautājumiem, uzsver Šīna.
"Pašlaik mūsu mediji pārsvarā atspoguļo dažādas problēmas un asas situācijas, bet maz pievēršas ikdienas cilvēku dzīvei. Esmu pārliecināta, ka šādiem rakstiem un pārraidēm noteikti atrastos vieta, par to liecina dažu citu Eiropas valstu mediju politika," viņa saka.
Būtiskais atalgojums
Runājot par atbalstu šai profesijai no valsts puses, Šīna uzskata, ka situācija vēl ir tālu no ideālās. "Jaunajai valdībai noteikti vajadzētu nopietni pievērsties māsu atalgojuma jautājumam, jo nav normāli, ka mūsu augsti kvalificētās māsiņas ir spiestas pamest dzimteni un meklēt darbu ārzemēs, lai nodrošinātu sev cienīgu dzīvi," viņa saka.
Taču viņa atzīst, ka pat tad, kad ir kļuvis labāk, situācijai ir jāseko līdzi, jo atrisināto problēmu vietā neizbēgami parādās jaunas. "Skatoties tālāk uz priekšu un runājot nedaudz filozofiski, es domāju, ka tāds brīdis, kad mēs varētu mierīgi nopūsties un teikt, ka viss, visas problēmas ir atrisinātas, nepienāks nekad," atzīst Šīna.
Fonda vadītāja min, ka izvēlēties šo darbu medicīnas māsas lielā mērā mudina cilvēkmīlestība un vēlēšanās palīdzēt, darīt savā dzīvē ko labu un cēlu, jo, pēc viņas vārdiem, "ne jau tikai ar naudu viss ir mērāms". Šīna gan nenoliedz, ka svarīgs, protams, ir arī finansiālais jautājums. "Tāpēc arī mēs, rīkojot šo konkursu, ik gadu apbalvojam labākās māsiņas ar naudas prēmiju – šogad tie ir 1000 eiro, ieskaitot nodokļus, katrai no viņām," skaidro Šīna un uzsver –
medicīnas māsu grūtais darbs ir jānovērtē gan no morālā, gan materiālā aspekta.
"Prieks redzēt, ka pēdējo gadu laikā daudz kas ir mainījies uz labo pusi, bet šis darbs ir jāturpina," pārliecināta Rietumu Bankas Labdarības fonda vadītāja.
Viņa arī atzīmē – lai kādi būtu laiki, vienmēr ir cilvēki, kuri izvēlas šo darbu, jo tā ir viņu sirdslieta, tas viņiem patīk un sniedz gandarījumu. "Bet, pieņemot lēmumu par nākamo profesiju, svarīgi ir pēc iespējas labāk zināt tās nianses un saprast, vai atalgojums būs pietiekams cienīgai dzīvei. Tās ir divas lietas, kurām vajadzētu pievērsties," atzīst Šīna un atkārtoti uzsver, ka atalgojuma jautājums ir būtisks. "Māsu darbs ir kvalificēts, un tam ir jābūt attiecīgi novērtētam," viņa saka.
Cienīt citu darbu
Šīna stāsta, ka tām māsām un ārstiem, ar kuriem viņa ir saskārusies savā dzīvē, pārsvarā bijusi raksturīga ļoti liela pacietība. Viņa norāda, ka tā faktiski ir profesionāla rakstura īpašība. "Kaut gan ar pacientiem, bez šaubām, nav viegli," viņa nenoliedz.
Šīna atzīst, ka gribētu mudināt cilvēkus novērtēt ārstu un māsu darbu, būt no savas puses laipniem un pateicīgiem, tomēr esot jābūt reālistiem – ne vienmēr cilvēks, nokļūstot slimnīcā, ir tādā stāvoklī, ka var sevi kontrolēt. Tāpat būtu jāņem vērā satraukums un arī rakstura īpašības. "Medicīnas darbinieki to visu labi zina," piebilst Šīna.
Tomēr viņa arī pauž, ka, neraugoties uz situāciju, ikvienam jācenšas cienīt citam citu un novērtēt citu cilvēku darbu. "Es teiktu, ka tas ir plašāks savstarpējās cieņas un iecietības jautājums visā mūsu sabiedrībā, un ceru, ka te līmenis ar laiku kļūs augstāks," uzsver Šīna.
Rietumu Bankas Labdarības fonda vadītāja stāsta, ka viņas pašas pieredze, sakaroties ar medicīnas māsām, bijusi ļoti pozitīva. "Domāju, no manas puses nebūtu korekti šajā intervijā minēt noteiktus vārdus, bet, izmantojot iespēju, gribu no sirds pateikties visām māsiņām, kuras palīdzēja atveseļoties maniem bērniem, ģimenes locekļiem. Liels paldies katrai no jums par jūsu rūpēm, veltīto laiku un sirsnību! Esmu pilnīgi pārliecināta, ka bez jūsu palīdzības atveseļošanās process būtu daudz grūtāks un ilgāks," uzsver Šīna.
Akciju cer turpināt
Šogad akcijā Meklējam sirdsmāsiņu saņemti 3437 pieteikumi, un I. Šīna atzīst, ka šis skaits ir iespaidīgs. "Tas mani ļoti iepriecina, jo šāda augsta iesaistīšanās liecina, ka māsiņas cenšas darīt savu darbu ļoti labi un viņām rūp to cilvēku kaites un raizes, kuri nokļūst slimnīcā. No otras puses, tas parāda, ka arī pacienti un viņu tuvinieki nav vienaldzīgi un novērtē visas tās pūles, kuras māsiņas ikdienā pieliek, pildot savus pienākumus, kas nebūt nav viegli," viņa stāsta.
I. Šīna norāda, ka viņas vadītais fonds uzskata – šī akcija ir vajadzīga un patiešām palīdz mainīt sabiedrības izpratni par svarīgo māsu darbu. "Tāpēc no savas puses mēs darīsim visu, lai to turpinātu," viņa uzsver.
I. Šīna akcentē arī Valsts prezidenta atbalsta lielo nozīmi akcijā. "Vēlos pateikties akcijas patronesei Ivetai Vējonei un Valsts prezidenta kungam par viņu atbalstu šajā konkursā. Tas liecina, ka sirdsmāsiņu darbs ir novērtēts pašā augstākajā valsts līmenī. Novēlu, lai iespējami drīz pienāktu brīdis, kad māsas, darot savu darbu, justos gan morāli, gan materiāli novērtētas," saka I. Šīna.
Akcija Meklējam sirdsmāsiņu šogad notika jau piekto reizi, un arī šogad pašreizējie un agrākie pacienti, kā arī viņu tuvinieki tika aicināti novērtēt medicīnas māsu darbu. Akcijā varēja pieteikt visu triju klīnisko universitātes slimnīcu – Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas – visu nodaļu māsas. Pēc pieteikumu apkopošanas tika noskaidrotas 20 sirdsmāsiņas – piecas no Bērnu slimnīcas, piecas no Stradiņa slimnīcas un desmit no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas. Viņas visas svinīgi tika apbalvotas Rīgas pilī, un katra no sirdsmāsiņām saņēma naudas prēmiju 1000 eiro apmērā (ieskaitot nodokli) no Rietumu Bankas Labdarības fonda.
Jāatgādina, ka 2008. un 2012. gadā tika noskaidrotas Bērnu slimnīcas sirsnīgākās māsas, 2009. un 2014. gadā – Latvijas reģionālo slimnīcu labākās bērnu māsas. 2015. gadā īpaša vērība tika veltīta Stradiņa slimnīcas māsām. Akcijas mērķis ir izcelt medicīnas māsu īpašo profesiju, izteikt pateicību par pašaizliedzību un atgādināt sabiedrībai par nozīmīgo darbu, ko viņas ikdienā veic.
Muļķības!
nu nu