Pārmērīga aizraušanās ar cukura patēriņu rada problēmas veselībā, un ne pa jokam. To papildina arī mazkustīgs dzīvesveids un pārāk liels tauku patēriņš, jo cilvēku ikdienas ēdienkartē ir par daudz rafinētu produktu, bet par maz dārzeņu un augļu. "Un problēma aug – pusei Latvijas iedzīvotāju ir liekais svars. Aptaukošanās ir aptuveni 10% vīriešu, ap 16–17% sieviešu, un "velties" sāk arī bērni. Pētījumi rāda, ka 25% pirmklasnieku Rīgā (laukos – nedaudz mazāk) ir ar lielākām vai mazākām svara problēmām," līdzīgi citiem uztura speciālistiem trauksmi ceļ dietologs Andis Brēmanis un piebilst, ka liekais svars līdzi ved arī sirds un asinsvadu slimības, otrā tipa diabētu un citas nopietnas kaites.
Tomēr cilvēka vēlme pēc saldas garšas nekur nepazūd. Ja saldu kārojas, bet no kalorijām bagātā cukura gribas izvairīties, ir pieejamas alternatīvas – dabīgi vai mākslīgi saldinātāji. Tiesa, arī ar tiem jāzina mērs, jo, pārsniedzot vēlamās dozas, veselībai var kaitēt it viss.
Kopš cilvēks ir atklājis cukuru un iemācījies to izdalīt tīrā veidā, neviens aizvietotājs smeķa ziņā īsti nespēj konkurēt ar tā garšu un pēcgaršu.
Ja kādreiz cukurs bija dārga manta, tāpēc to lietoja maz un prātīgi, tagad cukurs ir lēts un pārtikā tiek izmantots pa labi un pa kreisi, teic A. Brēmanis. Mūsdienās viena lieta ir cukurs, ko ēdienam pieberam paši, otra – produktos ražošanas procesā iestrādātais. Tieši otrajā variantā kopumā apēdam vairāk cukura, nekā paši pamanām – ar kečupu, brokastu pārslām, jogurtu utt. "Cukurs ir absolūti dabīga viela, kas mūsu ķermenim zināmā mērā ir pat vajadzīga – glikoze kā enerģijas avots. Bet slikti, ja šo vielu pārtērējam un tai nav izlietojuma. Šodien cilvēkiem fiziskā slodze ir neliela – visi sēž, brauc, spaida pultis, ar lāpstu vai izkapti vairs nestrādā. To, ko uzņem, bet neizlieto, organisms saglabā. Cukuru ogļhidrātu veidā daudz saglabāt nevar, taču to var pārsintezēt tauciņos un saglabāt ķermenī ļoti daudz. Un tālāk jau seko problēmas ar diabētu, ar asinsvadiem, holesterīna paaugstināšanos, infarktiem, insultiem utt.," procesu ķēdīti skaidro dietologs.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 17. maija, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!