Tikai dažus gadus atpakaļ Latvija, līdzīgi kā visa pasaule, piedzīvoja globālo Covid-19 pandēmiju un skarbi izjuta tās sekas. Tās smagumu lielā mērā uz saviem pleciem iznesa privātās veselības un farmaceitiskās aprūpes nodrošinātāji – medikamentu apgādes uzņēmumi, aptiekas, medicīnas iestādes un laboratorijas.
“Ir pagājuši tikai daži gadi un Latvijas veselības un farmaceitiskās aprūpes sistēma ir nonākusi smagā krīzē, un arī šajā reizē aptiekām ir jāsakopo visi spēki un resursi, jo īpaši reģionos, lai palīdzētu cilvēkiem, un vienlaikus jādomā, kā pašām izdzīvot, lai nenāktos slēgt aptiekas. Kamēr Veselības ministrs turpina izmantot universālas frāzes, ka drīz viss būs labāk, lētāk un ātrāk, praktiskā realitāte krietni atšķiras no medijos, sarunās un preses konferencēs solītās debesmannas un iedvesmojošiem saukļiem no ārzemju komandējumiem, jo Latvijā valsts nodrošinātās veselības aprūpes sabrukums turpinās,” uzsver “Latvijas aptiekas” valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis.
“Latvijas aptieka” vadītāja ieskatā viena no dramatiskākajām ziņām ir Latvijas Slimnīcu biedrības 25. novembrī izplatītā informācija, ka Nacionālais veselības dienests ir brīdinājis ārstniecības iestādes, ka tām netiks nodrošināta samaksa par šogad nodrošinātajiem stacionārajiem pakalpojumiem[1]. Tas nozīmē, ka slimnīcas ierobežos pacientu plūsmu.
“Tāpat arī mēnešiem garās rindas pie speciālistiem ir Latvijas veselības aprūpes problēma jau gadu gadiem. Cilvēks tiešām sevi var saukt par “laimes krekliņā dzimušu”, ja pie valsts apmaksāta speciālista vai uz izmeklējumu tiek mēneša laikā. Lielākoties rindā ir jāgaida pusgads, gads un reizēm pat krietni ilgāks laiks. Un šo situāciju nevar glābt vai mēģināt “pietušēt” ar reformām zāļu apgādes sistēmā. Kontekstā ar pēdējo, īpaši nepatīkami ir tas, ka ministrs publiskajā komunikācijā izsaka nepamatotus draudus nozares uzņēmumiem, ja medikamenti aptiekās nebūs pieejami, lai gan ir skaidrs, ka zāļu pieejamību var pasliktināt tieši valdības pieņemtie lēmumi, jo aptiekas un zāļu apgādes uzņēmumi ir darījuši un turpinās darīt visu, kas ir to spēkos, lai cilvēkiem nepieciešamie medikamenti būtu pieejami,” uzsver A. Ērglis.
Ņemot vērā, ka mūsu valstī ir reģioni, kur cilvēkiem līdz tuvākajai ambulancei vai ģimenes ārstam ir jāmēro desmitiem kilometru, turklāt pielāgojoties sabiedriskā transporta kursēšanas maršrutam un laikam, aptieka daudziem cilvēkiem jau tagad ir palicis kā vienīgais veselības aprūpes punkts tuvākajā apkaimē.
“Jau tagad tajās strādājošie farmaceiti nereti ir spiesti pildīt ārsta funkciju. Viņi konsultē par medikamentu lietošanu, sniedz ieteikumus simptomu mazināšanai, kā arī izmēra asinsspiedienu vai nosaka cukura līmeni asinīs. Īsāk sakot, dara visu, kas vien ir viņu spēkos un nereti pat vairāk, uzklausot, palīdzot un nomierinot klientus. Taču šāda situācija nav ilgtspējīga. Farmaceits ir farmaceits, viņam nav jābūt ģimenes ārstam, kardiologam vai psihoterapeitam. Vēlme kārtējo reizi pārlikt atbildību un krīzes smagumu uz privātajiem veselības un farmaceitiskās aprūpes sistēmas dalībniekiem, tostarp, aptiekām, ir tuvredzīga, un ved mūs visus tikai vēl dziļākā haosā,” brīdina A. Ērglis.
Situāciju vēl vairāk pasliktina tas, ka no 1.janvāra zāļu mazumtirdzniecības nozari sagaida reforma, kuras dēļ, visticamāk, arī aptieku un medikamentu pieejamība reģionos samazināsies. “Latvijas aptiekas” vadītāja ieskatā ministra virzītā reforma nozīmēs arī to, ka zāļu piegāde uz reģioniem notiks retāk un zāļu apgādes uzņēmumi vairs nevarēs tik operatīvi nodrošināt visu pieprasījumu izpildīšanu.
Lai gan 2025. gada 1. janvāris jau ir pavisam drīz, vēl joprojām nav atrisināts jautājums par pievienotās vērtības nodokļa likmes piemērošanu farmaceitiskās aprūpes pakalpojumam. Ja grozījumus Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai" pieņems piedāvātajā redakcijā, tas jau nākamajā gadā radīs tiešus un nenovēršamus papildus izdevumus negūtā priekšnodokļa apmērā visām aptiekām Latvijā vairāku miljonu eiro apmērā un nekādā veidā neveicinās farmaceitiskās aprūpes pieejamību.