Taču, lai sagaidītu pavasari ar gatavību ķerties pie dobēm un vagām, ir svarīgi zemes gabalu un instrumentus atstāt pārziemošanai iespējami kārtīgus.
Agronoms Māris Narvils atgādina, kādi darbi veicami dārzā vēl oktobra nogalē.
Jārūpējas par mēslojumu savlaicīgi
Kad raža novākta un lauki atbrīvoti no nezālēm, lakstiem un citām augu atliekām, ir piemērots laiks zemē iestrādāt organisko mēslojumu, gatavojot to nākamā gada stādījumu uzņemšanai. Gaisa un augsnes temperatūras ir pietiekami zemas, lai nezustu vērtīgās vielas. Tuvojoties salam, tās arī neizskalosies ar lietiem, kaut gan šis rudens ir bijis ļoti sauss, bez lietus. Augsni nevajag frēzēt, bet gan uzart – lai izsalst kaitēkļi, kas ziemo tās virskārtā.
Kā mēslojums derēs kūtsmēsli, komposts, arī koku lapas – tās, ieraktas augsnē, satrūdēs, tā bagātinot to ar minerālvielām. "Lapas var ne tikai ieart vai ierakt zemē, bet arī klāt kā virskārtu vietās, kuras nepieciešams mulčēt. Lapas kā mulča ideāli noder augļkociņu un krūmu mulčēšanai, apklājot teritoriju, kur atrodas sakņu sistēma, bet ne pie paša stumbra, citādi tas var izsust laikā, kad uzkrīt sniegs un veidojas biezāka tā sega," iesaka Narvils.
Rudens ir arī īstais laiks, kad sākt gatavot kompostu, jo lielā daudzumā pieejams vērtīgs komposta veidošanas elements – lapas. Agronoms atgādina – sākot gatavot komposta kaudzi, lai tā pareizi trūdētu un funkcionētu visi elementi, tā jāliek kārtās, nevis jāmet visi augu valsts atkritumi kā pagadās. Viena kārta jāliek vielas, kas nodrošinās oglekli, lapas, mizas, zāle, pārtikas atkritumi (bet ne piena produkti un gaļas atliekas), kafijas biezumi un tā tālāk un atkal kārta lapu – un tā cita virs citas. Kompostā nedrīkst likt slimas, piemēram, kraupja saraibinātas koku, krūmu lapas. Tās jāsadedzina. Bet drīkst likt papīru, taču ne glancētus žurnālus.
Komposta kaudzes mēdz piesegt ar plēvi, bet M. Narvils rekomendē tās vietā izmantot koku lapas. Vienīgi jāvairās no ozolu lapu iekļaušanas kompostā, jo tās ilgi nesatrūd, satur miecvielas. Lai paātrinātu ķīmiskos procesus un izvairītos no pelējuma veidošanās, komposta kaudzei var pievienot biokompostētāju. Lai trūdēšanas procesā radušos šķidrumu izplūšana nenotiek pa visu dārzu, ap komposta kaudzi var izrakt nelielu grāvīti. Tā kā komposta kaudze nedrīkst pārkarst, kas var atgadīties trūdēšanas procesā, un lai tādējādi neaiziet bojā vērtīgi mikroorganismi, kaudzē jāatstāj gaisa atveres.
Gaidīt pavasari ar tīru kapli
"Izstaigājiet dārzu, pavērojiet, kā tas jūtas. Kociņiem un ogulājiem izgrieziet bojātos zarus, lai pavasarī mazāk darba. Augu atliekas jānovāc un jānogādā komposta kaudzē. Novāciet visus sietus, mietiņus, notīriet un novietojiet noliktavā – lai tie mitrumā uz lauka netrūd un nebojājas," atgādina Narvils. Jāsakopj arī darbarīki – jānotīra, jānomazgā, jāapstrādā ar eļļu vai pretrūsas līdzekli un jāglabā telpā, kur tiem netiek klāt mitrums un nav lielu gaisa temperatūras svārstību. Labi dārza instrumenti nav lēti, tāpēc vērts tos kopt! Grieznes var uzasināt jau rudenī. Izpētīt, kas savu laiku nokalpojis, ko vajadzēs iegādāties jaunu, ko salabot. Zāles pļāvējam nomainiet eļļu, saregulējiet atsperes un veiciet citu nepieciešamo apkopi.
Iztīriet siltumnīcu, izvāciet augu atliekas, nomazgājiet plēves, stiklus. Dezinfekcijai gan būs par vēlu, taču tīrību atstāt ir svarīgi.
Stādi un sargā no grauzējiem
Līdz brīdim, kad augsne sasalst, vēl var stādīt kailsakņu stādus, ogulājus, ābeles, bumbieres. Taču nevajag to darīt vēlāk kā novembra otrā nedēļa, jo jaunajiem augiem ir jāpierod, nedaudz jāapsakņojas. Tikai potes vieta jāatstāj centimetrus piecus virs zemes, bet, ja augsni mulčēsiet, tad visus 10 centimetrus. Var iegādāties arī ķiršu, plūmju, aprikožu stādus un tos pierakt, novietojot 45 grādus slīpi no vējiem pasargātā vietā citu pie cita ar galotnēm vienā virzienā, izrokot nelielu bedri un saknes apberot ar augsni un virs tās uzberot mulčas kārtu, piemēram, no tām pašām nobirušajām lapām, skaidām, koku mizām. Segšanai ar skujām un tamlīdzīgiem siltinošiem materiāliem gan vēl mazliet par agru.
"Jāatceras, ka saknes un augļu kociņu stumbri jāpasargā no grauzējiem, tāpēc pie pieraktajiem augļu kociņiem ieteicams novietot saindētu ēsmu. To var izvietot arī vairākās vietās dārzā pa trīs līdz četrām uz 600 kvadrātmetru platību. Plastmasas caurulītē ielieciet saindēto barību, vienu caurulītes galu noslēdziet. Grauzējs ielīdīs un tur arī paliks, neskādējot kokiem," iesaka agronoms. Lamatiņām, kurās ir ēsma, jābūt šaurām, lai kaķi, suņi netiek klāt.
Grauzēji bieži vien nodara postījumu jaunajiem kociņiem un krūmiem, kam ir maiga, sulīga miziņa, un tie var aiziet bojā. Dārzkopības preču veikalā iespējams iegādāties speciālas caurulītes un tīkliņus, ar ko aptīt koka stumbru 20–30 centimetru augstumā no zemes. Ja pāris gadu vecos stādījumus sargājat šādi, saindētās ēsmas izvietot vairs nav nepieciešams.