"Mēs viņu saucam par Gudro suni. Tā viņu iesauca jau izrakumu veikšanas laikā, jo kāds no iesaistītajiem speciālistiem norādīja uz diezgan lielo galvaskausu," izrādīdams aptuveni 1000 gadu vecu suņa skeletu no X–XI gs., kas atrodams Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) Arheoloģijas departamenta krājumā, stāsta šī krājuma glabātājs, zooarheologs Eduards Plankājs. Viņš strādā arī Latvijas Universitātes (LU) Latvijas vēstures institūtā, kur ir zinātniskais asistents un reizē arī Bioarheoloģisko materiālu krātuves krājuma glabātājs, bet savā topošajā doktora disertācijā pēta cilvēka un suņa līdzāspastāvēšanu Latvijas teritorijā no aizvēstures līdz pat viduslaikiem. Gudrais suns ir viens no viņa izpētes objektiem, kas ir salīdzinoši labi saglabājies. Šo skeletu atrada Turaidas Pūteļu kapulaukā 1896. gadā, kad tur notika paraugizrakumi par godu 10. Viskrievijas arheoloģijas kongresam Rīgā, uz kuru bija sabraucis viss tālaika Eiropas arheologu zieds. "Suņu kauli toreiz tika atrasti vēl 11 šī kapulauka uzkalniņos, un bija skaidrs, ka tie tur nav nejauši un ka suņiem ir bijusi būtiska loma vēlā dzelzs laikmeta lībiešu dzīvē," Eduards teic.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 26. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!