Iepriekšējā vakarā sarkanvīna etiķī ieber krietnu sauju rozīņu un atstāj, lai tās mirktu līdz rītam. Nākamajā dienā apvāra lapu kāpostus, pēc tam tos apcep sīpolu, sviesta un eļļas maisījumā, pievieno izmērcētās rozīnes, ķiploka daivu, paprikas pulveri un kurkumu. Pasniedz ar vārītām zaļajām lēcām un ciedru riekstiem. Pārslaka ar mazliet olīveļļas.
Secinājums: gan teorētiski, gan praktiski rozīnes sader ar nesaldām lietām. Tās klasiski labi draudzējas ar spinātiem, rīsiem (piemēram, kopā ar apgrauzdētām mandelēm un karamelizētiem sīpoliem) un vistu (tur rozīnes var malt). Tadžinās tās ir gandrīz neatņemama sastāvdaļa, ar zivi tās nestrīdas un burtiski neatraujamas ir no ciedru riekstiem. Pēc manas eksperimentālās pieredzes, lai balansētu rozīņu saldumu, vienmēr vajag piešprici citrona sulas/etiķa vai vismaz kaut kā kaperveidīga.
Bet sākotnējai iedvesmai nav ko skatīties tālāk par Tuvo Austrumu virtuvēm vai manu līdzšinējo gastronomisko favorītu – Londonā dzīvojošo izraēlieti Jotamui Otolengi (silti iesaku viņa receptes visiem, kuriem apnicis, ka zem veģetāra ēdiena grāmatās un žurnālos parasti apslēpti tikai mīklu un siera izstrādājumi).
Vēl tikai ieteikšu dažus knifus, kā gatavot rozīnes.
1. Izmantojot rozīnes mīklas izstrādājumos, tās vajag viegli iemaisīt receptē paredzētajā nelielā miltu daudzumā. Šis triks neļaus rozīnēm noslīkt mīklā, tās izlīdzināsies pa visu mīklu.
2. Rozīnes vieglāk sakapāt, ja naža asmeni sakarsē. Ja grib to paveikt ar virtuves kombainu vai blenderi, rozīnes pirms tam ir jāsasaldē.
3. Pirms lietošanas ēdienos rozīnes vēlams izmērcēt. To var darīt vienkārši ūdenī, bet tiklab arī apelsīnu sulā vai rumā. Sāļajiem ēdieniem rozīnes mērcē vīnetiķī.
Tomēr, lai vai cik eksperimentēju, desertos rozīnes man patīk vislabāk. Tur tās iederas nevainojami. Lūk, vienkārša ideja, kur izmantot rozīnes! Ja vēlaties, daļu rozīņu var aizstāt ar jebkuriem citiem žāvētiem augļiem, kā arī lielogu dzērvenēm (mērcēšana tad atkrīt).
Sastāvdaļas.
- Aptuveni sauja rozīņu,
- paliela šļuka brendija vai ruma,
- aptuveni 100 ml skābā krējuma,
- 1 citrona miza,
- sarīvēta, ½ tējk. malta kanēļa,
- 3 ēdamk. tumšā cukura,
- 5–6 palieli, stingri un skābeni āboli.
Pagatavošana.
1. Rozīnes aplej ar brendiju un notur nakti. Nākamajā dienā skābajā krējumā iemaisa cukuru, citrona mizu, kanēli un rozīnes (var pievienot brendiju, bet jāskatās, lai šķidruma nebūtu par daudz).
2. Izgrebj ābolus un viduci piepilda ar rozīņu un krējuma maisījumu.
3. Saliek ābolus karstumizturīgā traukā un pārkaisa krējuma augšu ar vēl mazliet cukura.
4. Cep iepriekš līdz 150–160 grādiem sakarsētā plītī stundu, līdz āboli mīksti, bet ne sapļukuši.
5. Pasniedz siltus ar saldējumu vai putukrējumu.