Jau 22. reizi pavasarī, sākot ar tradicionālo atklāšanas koncertu dzelzceļa stacijā, no 7. līdz 24. aprīlim norisināsies Starptautiskais Baltijas Baleta festivāls, skatītājiem piedāvājot izrādes Rīgā, Rēzeknē, Preiļos un Ventspilī. Festivāla devīze joprojām ir No klasikas līdz avangardam, bet šā gada tēma ir mīlestība visu tās emociju plašajā spektrā – sākot no sevis apzināšanās dzimtas kokā līdz kaislīgai mīlestībai starp sievieti un vīrieti.
Festivālam veltītā ieskaņas izstāde Deja bez robežām, kurā būs skatāmas fotogrāfijas no visām programmas izrādēm, Galerijā Centrs, Rīdzenes ielā, tika atklāta jau pagājušonedēļ. "Tvert mirkli dejā ir viens no sarežģītākajiem procesiem fotomākslinieka darbā, un tieši to mēs centīsimies parādīt," saka Starptautiskā Baltijas Baleta festivāla prezidente Lita Beiris. Izstāde apskatāma līdz 2. aprīlim.
Šā gada festivāla īpašie viesi būs Pekinas Dejas teātris un Džordāno Čikāgas džeza dejas kompānija. Pekinas Dejas teātra avangarda baleta programma, kas 24. aprīlī būs skatāma Latvijas Nacionālajā operā, ir šā gada festivāla galvenā izrāde. Pekinas Dejas teātris ir dibināts 2008. gadā, un tas pārstāv moderno baleta žanru. Trupu vada ievērojamā horeogrāfe Vanga Juaņjuaņa. Dejas teātra programmā piedāvā trīs viencēlienus, tostarp pēc Oskara Vailda darba motīviem veidoto Lakstīgala un roze. Šo izrādi 23. aprīlī varēs redzēt arī Gorā Rēzeknē.
Otri goda viesi – 1963. gadā dibinātā Džordāno Čikāgas dejas kompānija – ir Amerikas oriģinālā džeza dejas kompānija, kas apbur ar spēcīgu dinamiku un inovatīvām džeza ekspresijām horeogrāfijā. Noskatīties viņu priekšnesumus varēs 9. aprīlī Preiļu novada kultūras centrā, 11. aprīlī Ventspils teātra namā Jūras vārti, 13. aprīlī Rīgas Kongresu namā, tāpat paredzēts, ka 10. aprīlī notiks Čikāgas deju kompānijas baletmeistara vadītā meistarklase dejotājiem un baleta māksliniekiem.
Starpžanru cienītājus 20. aprīlī iepriecinās Zviedrijas dejas filmu vakars kultūras klubā Film Noir. Bet uz festivāla lielākā pārsteiguma statusu pretendē itāliešu horeogrāfe Benedeta Capana, kura reiz piegājusi pie pārsteigtās Litas Beiris un atklājusi, ka meklē savas dzimtas saknes. Viņas vecmāmiņa esot kādreizējā Latvijas baleta soliste Mirdza Kalniņa – pirmā, kura Latvijā studējusi arī moderno baletu. Otrā pasaules kara laikā viņa ar mammu emigrēja uz Itāliju, kļuva par Romas Operas teātra baletdejotāju un apprecējās ar itālieti, Benedetas vectētiņu. 23. aprīlī Kultūras akadēmijas teātra mājā Zirgu pasts – mazmeitas veltījums savai vecmāmiņai – Saknes.
"Vai bieži pie mums notiek baleta pirmizrādes?" – ar retorisku jautājumu topošā jaundarba – muzikāli horeogrāfiskās fantāzijas Ugunī (pēc Blaumaņa) – nozīmīgumu iezīmē Lita Beiris. 11. maijā, atdodot godu Blaumanim un Rīgas Latviešu biedrības namam, šeit notiks pasaules pirmizrāde. Radošā grupa: komponists Juris Karlsons, horeogrāfi – Lita Beiris, Antons Freimans un Aleksandra Astreina, kostīmu un scenogrāfijas māksliniece Anita Znutiņa-Šēve. "Pārlasot Blaumaņa darbu un atmetot visus troļļus un mistiku, man šķita, ka Edgars ir tāds mūsu Pērs Gints," saka Antons Freimans.
Baleta prīma Margarita Demjanoka pasmejas, ka esot interesanti, bet grūti, jo katrs horeogrāfs no viņas prasot citu Kristīni. Biļetes drīzumā varēs iegādāties Biļešu paradīzes un Biļešu servisa tīklā. Pilna programma: www.ballet-festival.lv.