Kirila Serebreņņikova filmā Vasara par Viktoru Coju un Maiku Naumenko ir aina, kurā grupas Zoopark koncertā vīri pelēkos uzvalkos dusmīgi spraucas starp krēslu rindām, lai apsēdinātu vietā rokmūzikas pārņemtos jauniešus, kas, piecēlušies kājās, dzied līdzi un aplaudē. Astoņdesmito gadu sākumā Ļeņingradā un visā Padomju Savienībā tāda bija kārtība, un Jura Podnieka slavenā 1986. gada dokumentālā filma Vai viegli būt jaunam? patiesībā varēja kalpot arī par ērtu ideoloģisku ieroci varas rokās, jo parāda, pie kā var novest jauniešu trakošana rokkoncertā – pie vilciena izdemolēšanas pēc Pērkona Ogres koncerta. Visticamākais, tāpēc arī filma tolaik tika atļauta, jo tā parādīja Rietumos dzimušās kultūras – un tāda ir rokmūzika – nekontrolējamo ietekmi vēl uz nenobriedušo, ar Ļeņina idejām baroto jauniešu psihi.
Nevienam prātā nenāca, ka pie šādiem pulcēšanās un arī pārvietošanās ierobežojumiem mums nāksies atgriezties – iemesls ir cits, bet šī vasara ir pavadīta bez ierastajiem lielajiem festivāliem, koncertiem, eksotisku zemju apciemojumiem, ja neskaitām tos, kuri tur jau bija Covid-19 uzliesmojuma sākumā, iestrēga un ilgi netika mājās. Pamazām ierobežojumi atkāpjas, bet tie tiek grozīti vai ik dienu, un daudzi cilvēki diskutē, kāpēc, piemēram, lielveikalos tos drīkst ievērot mazāk, bet kultūras pasākumi tiek pakļauti daudz stingrākai kontrolei, liedzot mūziķiem darīt savu darbu un pelnīt iztikas līdzekļus.
Epidemiologi brīdina, ka kora dziedāšana vispār esot īpaši labvēlīga infekcijas izplatībai, un rokkoncertos cilvēki taču arī dzied vai kliedz līdzi. Augusta pirmās nedēļas nogalē Valsts policija sāka administratīvā pārkāpuma procesus par iespējamiem Covid-19 ierobežošanas pasākumu pārkāpumiem festivālos Zobens un lemess Bauskā un Waterfest Baldonē. Kā viens no pierādījumiem par šiem pārkāpumiem tika minēti pašu apmeklētāju sociālajos tīklos izvietotie foto un video materiāli. Pats esmu bijis mazākos koncertos Hanzas peronā, Trīs māsās un Aleponijā, kur starp sēdvietām bija pietiekama distance, līdz ar to arī fiziski iespējamais apmeklētāju skaits ir ierobežots. Atkal ir jāmācās baudīt mūziku miera stāvoklī kā piesietam pie krēsla? Turklāt, ja gadītos tāda situācija kā sākumā pieminētajā filmā Vasara, kārtības sargātāji starp retajām krēslu rindām varētu daudz ātrāk piekļūt jebkuram nepaklausīgajam un atsēdināt viņu atpakaļ vietā.
No vasaras vidus uz 25. septembri pārceltais festivāls Kartupeļpalma Salaspilī arī būs ar sēdvietām, un astoņdesmitos gadus pieredzējusī grupa Dzeltenie pastnieki varēs atgriezties kā tajos laikos, Pienvedēja piedzīvojumi ir spēlējuši sēdkoncertus Mūzikas akadēmijas studentu klubā, lietuviešu meiteņu trio shishi šī būs jauna pieredze, savukārt igauņu balss improvizatores eleOnoras un Aleksandra Aleksandrova priekšnesums patiešām vislabāk baudāms sēžot. Kā laika mašīna.