Sākumā mēs lielās platībās tīrumos sējām vārdus un novācām teikumus. Ar burtiem tik viegli negāja, tos audzējām siltumnīcās, un turpat arī šā garīgā, taču arī fiziskā darba strādnieki agrā pavasarī tos lipināja vārdos. Mūsu siltumnīcas atšķirībā no tām, kurās audzēja ko citu, varēja pazīt no uzraksta virs ieejas: IESĀKUMĀ BIJA VĀRDS.
Pēc tam sapratām, ka process gan notiek, taču atstāti novārtā paši pamati, un tāpēc nopietni ķērāmies pie skaņām. Nu jau labu laiku dzimtenes mežos, dārzos un parkos šalc mūsu stādītie līdzskaņi, pagalmos dobēs aug divskaņi, bet dzīvokļos uz palodzēm – mūsu kooperatīva ieteiktie patskaņi.
Tiktāl beletristika. Taču vārdi, kas reizē ir arī apzīmējumi, jēdzieni, īpašvārdi un tamlīdzīgi, patiešām nedod man mieru ne dienu, ne nakti. Man patīk tie vārdi latviešu valodā, kurus izrunājot es arī saprotu, ko tie nozīmē. Piemēram, viens no skaistākajiem latviešu valodas vārdiem ir "pulkstenis". Pasaki to un skaidri zini, ko tas nozīmē un izsaka. "Daudz stenēt" – lūk, ko tas nozīmē. Pulkstenis tad arī sten – katru sekundi.
Mums ir arī skaisti jaunvārdi, piemēram, "dators". Lai slava tam aizjūras latvietim, kurš, kā man stāstīja, to izdomājis. Patiešām, mehānisms, kas pilns ar datiem, – starptautiski plaši lietojamā "kompjūters" vietā.
Tostarp ir vārdi, kuri vienkārši ir jāiemācās un jāpieņem tādi, kā ir, jo tie maz ko izsaka par to, ko tie apzīmē. Tāpat svešvārdi. Mani jau krietnu laiku dzen izmisumā vārds "loģistika". Es par šī vārda un jēdziena nozīmi uzzināju pārāk vēlu, jo man pat prātā nevarēja ienākt, ka tas varētu apzīmēt "izejvielu, resursu, ražošanas, gatavās produkcijas, pakalpojumu un informācijas plānošanas, izpildes un kontroles procesu no tās radīšanas vietas līdz patērētājam, ar mērķi samazināt izmaksas un pilnīgi apmierināt patērētāja vajadzības". Es, protams, domāju, ka tam jābūt kaut kam, kas ir līdzīgs loģikai. Izrādās, ka vārda sakne, kaut gan abos gadījumos sengrieķu valodā saistījusies ar domāšanu, tomēr nav traucējusi jau Senajā Romā ar vārdu "loģistika" apzīmēt pārtikas sadales noteikumus. Bizantijā IX gadsimtā loģistika tika definēta kā armijas nodrošinājuma pārvietošana un vadība. Bet Napoleons, izmantojot loģistiku, pārvietoja savu karaspēku ātrāk un taktiski veiksmīgāk, kas deva lielu efektu cīņās. Un mēs to esam pieņēmuši kā pašu par sevi saprotamu lietu, lai gan no valodas viedokļa tas man šķiet pilnīgi aplami.
No pavisam citas operas. Man ne visai patīk uzvārdi ar deminutīviem, tie "-iņi". Taču reiz man kāds intelektā visnotaļ spēcīgs cilvēks teica, ka latviešu īstākais uzvārds esot "Kalniņš", turpretī uzvārds "Kalns" esot maldināšana, jo Latvijā nemaz īstu kalnu neesot, tikai kalniņi.