Tālāk jau bija rakstīts vāciski: "Kora koncerts no Latvijas". To izlasīju skaļā balsī, uz ko noreaģēja sieviete, kura izkāra plakātus. Viņa paraudzījās uz mani teica: "Ja?" Es lasīju vēlreiz vāciski rakstīto teikumu un piebildu, ka esmu no Latvijas. Tad šī sieviete man pastāstīja, ka koris no Oberncelles (Obernzell; tas ir ciems pie Donavas, 18 kilometrus tālu no manis) dziedās latviešu valodā. Viņu kora vadītājs ik pa laikam vēlas iepazīt citu tautu kultūru. Šoreiz tēma bija Baltijas valstis. Sākumā gribējuši ņemt Igauniju, bet kad dzirdējis latviešu dziesmas, tad viņu iedvesmojusi skanīgā valoda. Sieviete piekodināja, ka man noteikti jāierodas uz koncertu, lai spētu novērtēt viņu veikumu.Es Latvijā neesmu bijusi piecus gadus, un tagad Latvija ir atnākusi pie manis! Paņēmu savas trīs meitiņas (septiņi, seši un trīs gadi) un devos uz latviešu koru dziesmu koncertu Donavas piekrastē bavāriešu izpildījumā. Tas bija kaut kas vienreizējs! Pils dārzs bija jauki iekārtots, laiks jauks. Pie ieejas bija izlikts plakāts ar nelielu ieskatu par Latviju – iedzīvotāju skaits, teritorijas platība un īss vēsturisks ieskats, ka arī dziesmas ir kultūras un dzīves sastāvdaļa. Bija īsi aprakstīts arī par Dziesmu svētkiem, kuros kaut reizi kā korists vai skatītājs piedalījies gandrīz katrs latvietis. Tad atskanēja pirmā dziesma latviešu valodā. Man sariesās asaras acīs. Man bija sajūta, ka esmu Latvijā un dzirdu sen pazīstamas kora dziesmas. Katra dziesma publikai tika iztulkota un paskaidrota tās tēma. Koncertu bija palīdzējusi sagatavot kāda latviešu studente no Pasavas (Passau). Daļu dziesmas tika tulkotas, lasītas tautas dziesmas latviešu valodā. Tika pastāstīta Latvijas vēsture, lai saprastu, kāpēc daļa dziesmu ir melanholiskas. Kad vakars kļuva tumšāks, tika rādīti diapozitīvi ar Latvijas skatiem. Starpbrīdī varēja pamieloties ar latviešu rupjmaizi, kam virsū sīpolloki vai šprotu pastēte, vafeļu torti un šokolādes konfektēm.
Dziesmu Pūt, vējiņi! dziedāja divas reizes. Publika bija stāvā sajūsmā! Arī es dziedāju līdzi. Manām meitenēm arī ļoti patika.
Pēc koncerta piegāju pie kora vadītāja un pateicos par jauko ceļojumu uz Latviju. Viņi bija satraukušies, vai pareizi izdziedājuši vārdus latviešu valodā, bija ļoti ieinteresēti par mūsu zemi. Kā noslēguma dziesma tika dziedāta Guli, guli, mazais šmuli!, kuru kora vadītājs caur Google bija iztulkojis kā Guli, guli, mazais cūka!. Visa publika šo teikumu dziedāja līdzi visas dziesmas garumā. Tagad arī manas meitas iemieg ar šo dziesmu...
* Ilze Grilhesle (Ilze Grillhösl) nāk no Bauskas, Latvijā strādājusi Vācijas vēstniecībā. Jau deviņus gadus dzīvo Vācijā, strādā ģimenes uzņēmumā nelielā Bavārijas ciematā Vegšeidē (Wegscheid) pie pašas Austrijas robežas. Audzina trīs meitas, kuras arī zina latviešu dziesmas un ar lepnumu stāsta draudzenēm, ka "mamma ir latviete, bet viņas - puslatvietes".