Foto: Publicitātes foto

Latviešiem savs Kristofers Paolīni

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

5 komentāri

3. marts, 2013, 16:06

bulta

Biju izstādē - puika, kā jau puika. Mazliet neikdienišķs, bet kopumā nekā īpaša. Metāla grāviens gan bija reāls :) Sāku lasīt grāmatu un vismaz pagaidām neesmu nožēlojis nevienu iztērēto latu. Paolīni var iet pensijā! Nesalīdziniet nesalīdzināmo. ViVo un Paolīnī ir kā diena pret nakti par labu ViVo. Iesaku visiem, kam patīk laba fantāzija.

Atbildēt
1
0

20. februāris, 2013, 10:14

ak vai

Mana lielākā kļūda - iztērējos trim Paolīnī ''Eragona'' grāmatām pirms uzzināju, ka autors ir piecpadsmit(!) gadus vecs daunis-autists, kas ar dzīviem cilvēkiem nekontaktē. Vai latviešu atdarinātājs arī sevi par autistu uzskata.

Atbildēt
2
5

23. februāris, 2013, 12:10

ak vai

Tad jau vārējat stādīties priekšā, augsti elitārais Īgaini. Par radiņiem Amerikā nebrīnos, brīnos, ka tikāt uz audienci ar rakstnieku. Varējāt pastāstīt - Paolīnī joprojām mammas stērbelē turas un ģērbjas kā princis Čarmings, ko? Bet ja nopietni - grāmata, kuras autors nejēdz, ko raksta, ir krāpšana jebkurā gadījumā. Paolīnī radīja savu fantasy visumu 15 gadu vecumā, līdz tam nodzīvojis pilnīgā izolācijā no pasaules. Pat ja vēlāk kļuva pieaugušāks, izdomātā pasaule vairs nebija maināma. Jā autists un tāpēc daunis, jo jebkurš autists tāds ir. Jūs to nemanījāt, jo runājāt ar izreklamēto brīnumu par viņa ''kontroles tēmām'', kuru ietvaros jebkurš autists šķiet gara milzis. Īsi sakot - atzīstiet godīgi ka esat vai nu Ķīļu Bloka personiski, vai kāda no madāmas rokas personām. Un nomierinieties un nepiedēvējiet man jūsu bīdītā latviešu rakstnieka gānīšanu. Nelasīju un netaisos.

21. februāris, 2013, 9:10

serotonīns

Īganais, nebēdā, komentāru autoriem nav svarīga loģika. Svarīga ir iespēja izgāzt žulti. Vienalga, vai saprot, par ko, vai ne. Ak vai!:)

20. februāris, 2013, 23:49

Īganais

Tik tiešām: ak, vai... Tā vien šķiet, ka komentāra autoram ir psihiatra diploms, ja reiz spēj noteikt tik nopietnas diagnozes. Nezinu gan. Kad pagājušajā vasarā ciemojos pie radiem ASV, veiksmīgi sagadījās tikt uz K. Paolīnī tikšanos ar lasītājiem un apmēram piecas minūtes patērzēt ar nu jau 29 gadus veco rakstnieku. Ne daunisma, ne autisma pazīmes viņā nepamanīju. Komentāra autora zināšanai: tās ir ļoti uzskatāmas. Jo īpaši autisms. Un sevi par mironi gluži neatzīstu, tādēļ varu droši apgalvot, ka Paolīnī kontaktē ar dzīviem cilvēkiem. Bet tādi jau mēs esam. Ja kāds mēģina darīt to, kas lielai daļai nav pa zobam, tad viņš tūlīt pat ir jānoliek, lai citi nemēģina to pašu. Starp citu, "ak vai", kur šajā rakstā kaut ar vārdu ir minēts, ka jaunais rakstnieks atdarina Paolīnī? Lai šādu secinājumu izdarītu, vispirms ir jāizlasa grāmata. Ak, vai! Literatūrzinātnē ir tāds jēdziens "epigonisms". Tas nozīmē, ka viens autors iedvesmojas no cita autora darba, taču tā nav atdarināšana. Taņa Gotere bija nožēlojams atdarinājums. Buratīno ir atdarinājums (lai neteiktu - plaģiāts) no Pinokio. Personīgi es ļoti priecājos, ka mūsējie sāk aizpildīt Latvijas grāmatnīcu plauktu. Ražots Latvijā arī šajā nozarē ir labāks par ārzemju surogātiem, kuriem bieži vien saturs ir zem katras kritikas, un vienīgais iemesls tam, kādēļ to drazu tulko, ir viņu aģentu prasme pārdot. Lai Tev veicas, Visvaldi Voldemār!