Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 7. novembris
Lotārs, Helma

Dāvis Sīmanis: Ir svarīgi sarunāties, lai viena cilvēka doma turpinās otrā

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Skaisle
S
es tā kā mēģinu atcerēties no tām filmām, kuras esmu redzējusi - kur ir līdzīga vizuālā estētika. Ienāca prātā Larsa fon Trīra Mēdeja. Vienīgā fon Trīra filma, kura man patīk. Bet - tā filmas perfektā noskaņa, viss pārdomāts lidz sīkākajai detaļai,lai būtu skaisti ... nezinu .... drusciņ tā kā par daudz. Intereses pēc būtu jānoskatās vēlreiz, jo iespaids var mainīties. Nezinu - varbūt,ka par daudz bija sāpju un ciešanu izskaistināšana.
Skaisle
S
es tā kā mēģinu atcerēties no tām filmām, kuras esmu redzējusi - kur ir līdzīga vizuālā estētika. Ienāca prātā Larsa fon Trīra Mēdeja. Vienīgā fon Trīra filma, kura man patīk. Bet - tā filmas perfektā noskaņa, viss pārdomāts lidz sīkākajai detaļai,lai būtu skaisti ... nezinu .... drusciņ tā kā par daudz. Intereses pēc būtu jānoskatās vēlreiz, jo iespaids var mainīties. Nezinu - varbūt,ka par daudz bija sāpju un ciešanu izskaistināšana.
Vēvēvē
V
Latvijā visu uz leju velk arī tas, ka tantes un onkas, kas vada no valsts piķīša dzīvojošus kantorus, uzdrošinās iecelt "ģēnijus" (neesošās reālās preses dēļ to viegli izdarīt), kurus tad izmantot kā ieganstu savas "lieliskās" darbības reklamēšanai un spiedienā par budžetiņu (politiķu kompleksainības, tumsības un stulbuma dēļ spiedienu var izdarīt brutāli) Ko dod kārtējais šāds "panākums"? Naudiņu, kas paliek ģimenē. VĒvĒvē
zilda
z
Citējot intervējamo autoru, viņa teiktais ironiskā kārtā attiecas uz paša sadarīto - "Nevajag piesārņot pasauli ar nevajadzīgām lietām. Tas ir tāpat kā ar garāžu, kuru tu iztīri, un pēc kāda laika tajā atkal ir uzradušās dažādas grabažas. Katru gadu pasaulē top gandrīz 20 000 pilnmetrāžas spēlfilmu, no kurām 95 procentu varētu mierīgi nebūt."
/
/
Nē, es neesmu gatava iecelt Dāvi Sīmani par autoritāti, balstoties tikai uz to, ka viņš skaisti sevi apbrīno un pavirši vispārina par seno Romu, un ka ir apguvis to runāšanas veidu, kas saucas "es domāju jūsu vietā, draugi ".
Lai veicas!
L
Uz pirmizrādi izpirktas visas biļetes, kinoteātros tukšs. Vācu aktierim patika filmēties, tā jau katrs teiks. Dienas fotogrāfijā režisors tiešskatā hipnotizē lasītāju - vai vēl kas filmu slavinošs palaists garām?
Skaisle
S
Nu reklāma jau tā 'kā nebūtu jānosoda, drīzāk slikti būtu ja tās nebūtu. Visu info jau mēs laižam caur sevi. Kaut kad oktobra vai novembra Pastaigā Sabīnes Košeļevas romāns tika reklamēts par tok izcilu literāro daiļdarbu, ka Šekspīrs varot iet atpūsties. Lūk, tas bija riebīgi, kaut gan - es patiešām aizbraucu uz bibliotēku un to grāmatu paņēmu izlasīt tieši šīs reklāmas dēļ. Tā kā -šīs filmas sakarā - manuprāt, reklāma ir korekta, autora izteikumi ir piesardzīgi un man pat šķiet, ka viņš gandrīz vai tā kā taisnojas. Es vēl tā padomāju - ka viss jau mainās. Kaut kad gribēju sevi izglītot vampiroloģijā - it kā vampīri nemetot ēnu un man kaut kāds dullums uznāca - un tādā sakarībā nonācu līdz K.T. Dreiera 1932.gada filmai Vampīrs. Un sava laika kritika to filmu "nolika" kā neveiksmi, bet 21.gs. kinospeči saka - laba filma - noskaņa, stila izturētība utt. Tā kā - es tā iedomājos - ka nākamajos 100 gados viss var mainīties un varbūt nākotnes cilvēksm negribēs ne dialogus , ne stāstus, ne izsekojamu sižetu , bet tieši tā - ka vells, neko lāgā saprast nevar, bet tas tas kaifs - katrs saprot ko un kā grib. Nu tā kaut kā. Jā un tie tiešskati man arī nepatīk. Bija ar Šipsi - sajūta tāda,ka viņi savas sejas grib pielikt pie manis. Vai , ka man dota ekskluzīva iespēja pielikt savu seju tik tuvu šī " vēstījuma" cilvēka sejai. Bet es to negribu, man patīk distance. Jā un lai taču veicas. Jo lielāka konkurence - jo tam jābūt lielākam dzinulim izturēt un uzvarēt
  • 4
  • 1
Draugs
D
"Piemēram, es vienmēr esmu baidījies nepamanīt, ka esmu sācis veidot kaut ko pilnīgi bezjēdzīgu. Tāpēc es gribētu, lai man tuvie cilvēki, kuru viedoklim es uzticos, tajā brīdī izolētu mani no turpmākās kino veidošanas ar vārdiem: vecais, tu esi sācis taisīt pilnīgu mēslu!" Tagad.
Alla Borisovna>Vārdam
A
Komēdija, man šķiet, būtu labāka izvēle kaut vai tāpēc, ka liekas būtu atbilstošāka režisora raksturam. Tāpat ar narācijas noliegšanu nekāda drāma nesanāk. Nu piemēram, nepietiek parādīt, ka kāds nēģeris nožņaudz savu sievu. Ir nepieciešams parādīt, kā ar veiklas uzkūdīšanas palīdzību viņš soli pa solim tiek novests līdz traki greizsirdīgai pārliecībai par sievas neuzticību. Tad tā ir drāma un saucas "Otello". Atgriežoties pie filmas, man piemēram būtu gribējies zināt, kāpēc tai sanatorijai bija konflikts ar to kaimiņos esošo čigānu taboru, kura locekļi klaiņāja pa mežu apkārt sanatorijai un kaut kādu iemeslu dēļ pēra P.Liepiņa tēloto varoni.
  • 1
  • 0
Skaisle
S
Jautājums - kādu komēdiju. Man jau šķiet, ka esam gaužām sašķelta sabiedrība. Ka tas sociālais noslāņojums ir tik krass, ka būtu jābūt diezgan izcilam, lai prastu parādīt gaumīgus jokus, kas derēs visiem.
  • 4
  • 0
lauku vecis
l
Nu nē, diez vai Sīmanim izdotos uztaisīt komēdiju, ja nu vienīgi melno.... Komēdiju speciālists mums ir Streičs.
  • 2
  • 1
Vārds
V
Īstenībā būtu tīri jauki, ja Sīmaņa kungs pamēģinātu uztaisīt kādu komēdiju. Ar viņa neuzticēšanos narācijai varētu sanākt kautkas viegls un gaisīgs kā Ilo hunga brīvdienas piemēram.
  • 2
  • 0
puko
p
tagad mums savs hitchoks. forsi. vajadzes noskatities. paldies.
Čuks un Geks
Č
Ar hitchoku nav pat paviršas līdzības.
  • 0
  • 0
Beta
B
Izcils mākslas darbs, ko seriālpublika mēģinās degradēt, bet īstai mākslai pūļa klaigas atlec kā skaidas. Meistars tas Sīmanis.
rex
r
Par ko tad ir tā māksla, hallo, atmosties! Es drīzāk to norakstītu uz debijas darba neveklību, pirmie kucēni jāslīcina vai kaut kā tā, tikai māksla nu gan tā nav.
  • 1
  • 0
Skaisle
S
Kāpēc nē. Domāju, ka ne pirmā reize , ne pēdējā, kad vieniem mākslas darbs ir izcils, citiem - nepieņemams. Tā ir bijis un tā būs. Cita lieta- cik tas ir reāli - kaut cik ar cieņu izturēties vienam pret otru. Zinātnē katra konkrētā zinātnieka vietu nozarē nosaka, pirmkārt, jau tas vai viņa pētījumu rezultātus atzīst citi zinātnieki, tad nākošais kritērijs - kāda ir citējamība - cik bieži viņš tiek pieminēts, uz viņa darbu atsaucas citi zinātnkieki. Man šķiet,ka ja runājam par vērtējumiem, tad lūk, šie kritēriji lielā mērā attiecināmi arī uz mākslas darbiem. Man atkal salīdzināšana ar literatūru - velku paralēles - savulaik LALIGABAS balvu saņēma Ulbergas Zaļā vārna. Paši literāti , kas to balvu arī piešķira - slavēja romānu putainām mutem, bavu iedeva - bet - tas darbs ir aizmirsts , neviena citāta, nekā no tā nav palicis pat pēc pāris gadiem, kur nu vel ,ja ņemam ilgāku laika posmu. Un es domāju,ka tieši satura nabadzības dēļ. Tā kā - var jau skatītāju un lasītāju noniecināt - un visādi apsaukāt - es jau teicu,ka tā būs, bet kā saka - laiks jau visu saliks pa plauktiņiem.
  • 5
  • 1
Guļbaļķis
G
Vispār - mani drusku izbrīna, ka šāda filma varēja saņemt finansējumu oficiālajā konkursā - tur taču ir jāiesniedz scenārijs. Te nudien ir iespaids, ka filmēšanas grupa vienkārši aizbraukusi uz kādu mēnesi uz vienu no Latvijas pamestajām pilīm - un ļāvudsies improvizācijai. Bet: mākslinieces darbs ir ļoti labs, kamera - lieliska, aktieri - labi. Tomēr filmas īsti nav.
Nups
N
Khem, jā, tāpat kā Reiniks raksta pats tekstus savām dziesmām. Bet gan dzejnieks, gan dramaturgs tomēr ir profesijas.
  • 3
  • 1
Vārds
V
Jā, dīvaini, ka visam citam resursi nav žēloti, bet scenārija nav. Varbūt vaina tajā, ka Sīmanis nesaprata, ka scenārists arī ir profesija un domāju, ka pats pratīs uzrakstīt scenāriju. Bet no latviešu režisoriem laikam tikai Nords ir uzrakstījis labu scenāriju savai filmai.
  • 3
  • 2
Alēns Resnais
A
rodas iespaids, ka galvenie anonīmo negativō komentāru kritiķi ir "jauniešu pieaugšanas stāstu" režisori un viņu atbalsta komandas
lauku vecis
l
Skaisle, Tu neesi neko zaudējusi neredzēdama šo manis pieminēto filmu....Tā nav sieviešu filma, kuru, lai cik paradoksāli , uzņēmusi sieviete...K.Bigelovas kontā ir arī manuprāt ļoti lieliska filma krievu zemūdenes "Kursk " piemiņai "K - 19"....To gan vari noskatīties ,,, Šobrīd nevarētu teikt, ka esmu amerikāņu filmu fans....Pirms gadiem 30 gan, kad Štatos rādīja visus Rokijus un Rembo... Taču vecās Eiropas kino arī tā ne visai iet pie sirds , izņemot britus.No vācu kino vispār nāk vēmiens..... Vakar pēcpusdienā meituks skatījas "Selfridžu" un tad , pa reizei iemetot skatu, nospriedu, ka , jā, šī jūgenda beigu laikmeta bilde ir izsmalcinātības paraugs ik detaļā vai tie būtu tērpi , interjers vai manieres.... Kurosava? Tas man ir neapgūts lauciņš, diemžēl...nevaru līdzi spriest.
  • 1
  • 0
Skaisle
S
zini - neesmu to filmu redzējusi . Labi, es neesmu tāda īsta komuniste, bet tāda ... nu vārdos vairāk, un man pati doma, ka amerikāņi iznīcināja Irāku un tagad piešķir oskarus filmām par Irāku - man tas īsti neiet pie sirds. Varbūt n oskatīšos , varbūt nē. Man vispār nepatīk ar duršanu un sišanu. Kopolas Apokalipsi neesmu redzējusi, Jēru klusēšanu skatījos tikai skraidot pa dzīvokli un prasot drauga, kas tur notiek - nepatīk šausmas. To pašu Gibsona Drošsirdi neesmu redzējusi - kā treilerī paksatījos,ka tur šausmīgi dur un šauj - nē - ne priekš manis. Tai pat laikā - nezinu - esmu noskatījusies pilnģi visas Kurosavas filmas. Un jutusies pārsteigta,kad cilvēki man saka - bet viņš taču nežēlīgs. Nezinu - varbūt ir tā,ka viņš - Kurosava prot estetizēt ? Piemēram, Kurosavas variants par Makbetu - galvas nociršana - rāda sievieti , rāda nu ļoti jau nu niknu samuruju ar cirtienam paceltu zobenu un tad treknu košu asiņu apšļakstītu sienu . Tāda kinomāksla man der. Lūk.
  • 3
  • 1
lauku vecis
l
Skaisle čau! Laikam starp mums nostrādāja telepātija....par "Danci'.... Vakar attinu atmiņā šo filmu un epizode ar istrebiķeļu rīcību īsti staļiniskas nelietības manierē uzplaiksnījās vispirms...Atceros, kad skatījos pirmo reizi pārņēma neizsakāms naids - jā, tādi jūs nelieši bijāt un tādi paši pie sava slepkavnieciskā saimnieka ,sortīrā močītāja , joprojām esat palikuši....tikai ar rafinētākām manierēm... Vakar mani pievilināja pie TV ar amerikāņu ,ne gluži grāvēju, bet drīzāk kara drāmu oskaroto "Sapieris...kur režisore Ketrina Bigelova.Neticami, ka sieviete var tā parādīt kara šausmas.....džihādistu neiedomājamo cietsirdību pret savējiem ...Nē, nu tad jāpārstāsta saturs... Bet atgriežoties pie latviesu kino ka tāda, tur tev taisnība...dialogu stīvums nenoslēpjams.Bet...tādi nu mēs esam, pat ja paklausās ļaužu intervijas radio - neviens negrib izklausīties nezinītis.....
  • 1
  • 0
Skaisle
S
Ar Krieva filmu kopīgais , manuprāt, ir tieši latviešu filmām raksturīgais dialogu stīvums, nedabiskums, nenoticamība. Es noteiki vainu liktu sliktā scenārijā. Toties Krieva filmā , manuprāt, daudz veiksmīgāka izvēle ir daba - koši zaļojoša - dzīvības sulu pilna daba, jauni cilvēki - pilni ar dzīvības alkām un tad - nāve - neizvēlīgā, absurdā nāve. Spilgtākā un , manuprāt, veiksmīgākā epizode ir tā, kurā krievu istrebiteļi noķer tos latviešu puišus - iedod šiem uzsmēķēt un tad viņus nošauj un viņu beigtie ķermeņi iekrīt dzīvības pilnajā zaļumā. Tas kontrasts - mani uzrunāja daudz daudz vairāk kā Sīmaņa izvēle filmēt vēlā rudenī. Kaut gan - kad sākās filma - mēģināju sev atbildēt jautājumu - vai ir vēls rudens, vai agrs pavasaris - dziedāja putni - un es sev teicu -ā tātad agrs pavasaris, bet izrādās - biju kļūdījusies. Mārtiņš Freimanis bija izcili atvērts, jauks cilvēks, kā aktieris - viens no atraisītākajiem , bet ka īpaši talantīgs - nu nezinu - man tāds iespaids neradās.
  • 4
  • 1
Skaisle
S
Veci labrītiņ, Kā reiz filmēts ir tradicionālā manierē. Filmas plus ir ļoti skaistā Latvijas daba rudenī. Tās rudens krāsu toņkārtas, nenāk prātā neviena tāda vieta filmā, kur nebūtu pārdomāts,lai kadra kompozīcija, krāsu salikums - nebūtu "pa smuko". Lasu,ka ļoti tiek slavēts filmas mākslinieces darbs. Un tad ir tā, ka ja nav cits, kam pievērst uzmanību, tad 'krīt acīs" visādas detaļas. Jau filmas laikā ievēroju, ka A.Cīrules māsiņa pamatā to vien dara,ka maigi un mīļi un pacietīgi strādā ar slimniekiem. Vienlaicīgi - piemēram, vieta, kur visi ēd no tīrības spīd un laistās, pat tiem pacientiem, kuri dauzās pa dubļaino apkārtni, drēbes ir svaigi mazgātas tīras . Vai piemēram, skatoties foto - domāju ārstam tāda seksīga tris dienu bārdiņa, bet ja skatās citas kara filmas - tad visur ir tā,ka "aizaugušu" seju par parastie karavīri nestaigāja. Pirms kaujām atrada laiku un vietu, kur sakopties. Tā kā - ir jau tai Šanelei patiesība, kad viņa saka - dievs ir detaļās. Man tā īsti neiet pie sirds Amerikāņu grāvējfilmas, vai ļoti daudzas oskarotās. Jo tur man šķiet viss atkal ir tik pārdomāts, tik sašštimmēts,ka arī atstāj tādu nomācošu iespaidu. Ir tas teiciens,ka arhitektūra ir akmenī sastingusi mūzika. Par kino saka, ka tās ir kustīgās runājošās gleznas - nu šai filmā man šķiet tas uzsvars likts uz vizuālo, to runājošo daļu tikpat labi varēja vispār paņemt nost - tad gan būtu avangards sanācis.
  • 4
  • 2
lauku vecis
l
Zini, Skaisle, neesmu pārliecināts, ka man der filmas , kas filmētas netradicionālā manierē...Tas vien, ja Matīsa rakstīja, ka nobeigums ir izsmalcināti sirreāls, uzdzen šermuļus....Ja reiz man nav pieņemams sirreālisms kā tāds, tad kur nu vēl kino... Kas attiecas uz "Danci par trim", es to tā vis nenobrāķētu.Protams mazliet samocīta tā milestības līnija, bet, kas attiecas uz vēsturisko fonu - cepuri nost. Voldemāra Kārkliņa romāns"Tikai mīlestība" , kas filmai pamatā ,ir loti saistošs un laikmetu izzinošs.... Bez tam cienu Arvīdu Krievu kā režisoru..Un vēl...tā ir ,šķiet, pēdējā Freimaņa kinoloma... Tencinu, ka ieskaiti mani teātra mīlētāju lokā,. Man vienmēr ir patikuši loģiski veidoti sižeti, kur atrodu izskaidrojumu vai apstiprinājumu kas un kāpēc ir noticis tieši tā. Starp citu, tikko veroties vaļā ļoti sievišķīga izstāde - E.Pauls Vīgneres kompozīcijas ar tekstīlijām .Es jau nu laikam nē, bet laimdotiņa noteikti apmeklēs....Un viņai ir laba gaume, kas nu ir tas ir.....
  • 2
  • 0
Vārds
V
Skaisle, kurus iepriekšējos labos darbus Tu piesauc? "Pēdējā tempļa hronikas" arī bija slapstīšanās pa poētisku miglu, lai tikai netiktu līdz neērtiem jautājumiem un personīgās nostājas paušanai.
  • 2
  • 1
Huans Renoirs
H
Tās "jauniešu pieaugšanas stāstu"filmas vismaz ir labi nostrādātas.
  • 0
  • 3
Skaisle
S
Vispār jau labāk vienmēr ir pašam redzēt un pašam spriest. Piemēram, bija savulaik filma - Dancis pa trim. Dzirdēju labas atsauksmes - esot laba filma, bet man tā bija totāla vilšānās. Ja būtu dzirdējusi pirms tam sliktas atsauksmes - iespējams tas emocionālais forns būtu bijis cits- un secinājumi arī citi - nav tik traki. Vispār jau filmu lielā mērā skatījos Sīmaņa dēļ. Un iespējams ,ka viņa dēļ arī tā mana vilšanās. Domāju,ka te būs tā, ka tieši autora dēļ - viņa iepriekšējo labo darbu dēļ - kritika viņu saudzēs - guldinās avangarda un absurda gultās un segs ar visādu domu un izdomu konstrukciju segām, jo galvenais tomēr ir izdarīts - mākslas darbs ir radīts. Tā - kā - nesaku - neskaties. Varbūt pat tieši otrādi - varbūt tev kā teātra mīlētājam tur kaut kas atklāsies, kas citiem nē.
  • 4
  • 2
lauku vecis
l
Skaisle, paldies ...Tikpat ka noskatījos filmu caur Tavu atstāstu.Tagad zinu, ka noteikti neskatīšos.... Ziemā ir tik daudz darāma , lasāma un skatāma pat neaizbraucot uz Rīgu.... Gribu izmantot šo vēl pieejamo 21.gs. iespēju dzīvot nesadraņkotā lauku vidē.... Tā kā, slēpes pie kājām un tici man, tas būs noderīgāk veselībai un skaistumam neka kluknēt kinītī....
  • 6
  • 0
Skaisle
S
Nevaru gan piekrist. Lūk, pēc pirmizrādes es ar lielu ziņkāri un zinātkāri gaidīju atsauksmes. Daira Āboliņa - kā visu skolotāju skolotāja gauži didaktiski saka - tā ir filma, pēc kuras ir jādomā. Tā ir tikai domājošiem cilvēkiem. Par spīti saviem nelabvēļiem - es sevi pieskaitu pie domājoša skatītāja. Lūk, virsraksts - Sīmanis sludina - ir svarīgi sarunāties. Es no filmas gaidīju vārdus - doma, jeb otrādi -domas - vārdus, par kuriem domāt, par kuriem sarunāties. Bet filmā pauzes un kadru saraustītība tieši sarunās ir pārsteidzoša - praktiski nav neviena paša elementāri normāla cilvēciska dialoga. Kaut vai pats sākums - ārsts paziņo,ka šeit - sanatorijā ir ieradies,lai pārbaudītu , vai tā vispār vēl eksistē. Tāds revizors - tiek mums skatītājiem pateikts, bet filmas gaitā izrādās, ka viņš nevis pārbauda ,kaut ko - bet pats uzņemas ārsta pienākumus. Filmā ir zēns, kuru kādā brīdī meklē - kas meklē, kāpēc meklē , kāpēc piesiets mežā - ziemā , kurš viņu piesēja - lūk , kur ir ko domāt un - man - noteikti neizdomāt. Protams, ka tas ir visā mākslā - atsauces uz klasiku - bet man prātā nāk ,kā savulaik skatījos Godāra filmas. Vienkārši daži dialogi bija tik saturīgi,ka tinu filmu atpakaļ, lai tos noklausītos vēl. jūtjūbī man patīk - tā - atrast un noklausīties kaut vai no filmas dzīvot,lai dzīvotu. Šajā filmā ir 21.gs. cilvēkam raksturīgais - nespēja savu "dziļo" domu noformulēt vārdos. Un kritiķu nespēja, to skaidri un gaiši pateikt. Jo - skaidrs, ka tūlīt tevi turēs aizdomās, par nespēju domāt dziļi dziļi un saprast dziļo dziļo domu. Vēl - lasīju, šķiet Matīsa to rakstīja - nobeigums ir tik īpašs, tik izsmalcināti sirreāls, vienas vienīgas nojausmas vai delikātums par slimnieku nošaušanu. Bet - man tas atkal "neiet kopā" - pa tumsu, kur īsti nevar saskatīt - tik redzēt asiņainus tuvplānus parāda P.Liepiņa varoņa nāvi. Es to vērtēju,kā tādu - nu lai tiek visiem - kam vajag šausmas un asinis tiešā runā - te tas ir, kam vajag aiz krūmiem - nu šiem skatītājiem arī lūdzu filma , ko piedāvā. Jā - filmā, manuprāt ir pārāk daudz pārāk tumšu kadru, kad atkal ir iespēja domāt - tumšs ekrāns un saspringta uztvere - kas tas ir, kas tur notiek ? Nedomāju, ka filmu vajag nospārdīt un noliegt pilnībā, bet šito veco joku, ka kritiķiem skauž, ka kritiķi neko nesaprot , jo ir vai nu puņķaini tīņi, vai mazizglītoti lumpeņi - to protams, aktīvi izmantos , to vēl bieži dzirdēsim un lasīsim... bet ir 21.gs. Kaut cik ieinteresēti skatītāji ir apguvuši pasaules kino vēsturi, seko līdzi kino jaunumiem visā pasaulē un tāpēc tādam skatītājam ir ar ,ko salīdzināt un nav tik viegli iestāstīt, ka aiz košā papīriņa ir īsta konfekte
  • 12
  • 1
Skaisle
S
vienā teikumā sakot - filma ir mēģinājums izstāstīt stāstu,kura nav. Protams, tas ir tikai mans vērtējums, bet man sanāca tā, ka nebija ar ko iet uz šo filmu un nolēmu uzaicināt tanti, kura vienmēr par tādiem gājieniem ir priecīga. No filmas gribēju iet prom, pāris reizes tantei pačukstēju, ka priekš manis pārāk smaga - bet tante nereaģēja, un es neidrošinājos viņai pateikt,ka gribu iet prom. Biju Arsenālā uz Pētera Sidara izstādi. Man tur tā ļoti intereanti sanāca, ka man ik pa laikam sanāca pie kāda darba satikties ar divām dāmiņām. Viena saka - vai, šite jau tā kā tās galaktikas, ko mums Ilgonis Bērsonis rādīja. Otra smīn un saka - tās ir ar fotošopu apstrādātas bildes ar vārnu kakām. Tā pirmā - nu ej tu, ko tu vari allažiņ kaut kādus absurdus sadomāt. Tā otra - nopietni, nopietni, viņš pats stāstīja, es taču tev teicu. Tā pirmā - es tev neticu, tu jau pati kā tie mākslinieki - melo tā,ka nevar saprast, kur patiesība, kur izdomājumi. Tad vēl tai izstādē bija tāds vīriņš , kurš pie katra darba piegāja un kaut ko ierunāja mazā mikrofoniņā. Citi fotogrāfēja, tas vīriņš - ierunāja. Es brīnījos. Man bija izstāde -perforrmance. Jā bet filma ... tā noteikti ir domāta pavisam nelielai auditorijai, kura novērtēs visas filmēšanas komandas darbu utt. , bet .... katra filma sākas ar scenāriju - manuprāt, tas ir pirmais vājais punkts - filmēt trako māju un karu un saukt necilvēki un vājprāts - nezinu - kaut kā par daudz banāli, stipri par daudz banāli. Stāsta nav, bet ir kaut kādi notikumi, kuru kopsakarība man palika neskaidra, ja nu vien telpas un laika kopība. Utt. , utjprj. - bet - nē - man šī filma bija smags pārbaudījums un laikam tik drīz uz latviešu filmām iet negribēšu. Starp citu - seanss šodien 15;00 bija tā pa īstam pustukšs. Jā un Dekoratīvās mākslas muzejā ir jāpāņu izstāde, kur ir viens otrs trauks ar pelnu glazūru un es tur nošpikoju vienu ideju, kuru iespējams realizēšu ...tā kā - jā .... ne mans kino, ne mana māksla. Es tomēr atļautos salīdzināt ar šodienas latviešu literatūru - kur arī nav stāsta, bet ir vārda mežģīņu skaistums, te tas pats - radīta noskaņa, rūpīgi pārdomāta kadru kompozōcija, kur tomēr pauzes bija par garām un par daudz ... ai nu labi - ejiet un skatieties...
Skaisle
S
kā ir Aločka, lūdzu atļauj šo familiāro uzrunu, man ļoti patīk... Visa tā info ,kas bija par šo filmu - Golfa straume zem ledus kalna - mani neuzrunāja. Tad vēl Rīgas Laikā bija - šķiet Tīrona intervija ar filmas režisoru Paškeviču -es to izlasīju - kā saka -pieņēmu zināšanai - bet tā arī neesmu mēģinājusi to filmu noskatīties. Man svešas idejas, tēma, izpildījums. Būs iespēja - noskatīšos, bet speciāli nemklēšu. Bet tā jau ir ar daudz ko - no vienas puses. Nemaz tik daudz mums tai kultūras dzīvē nav, no otras puses - katram visu nemaz nevajag. Ir jau kaut kāds seksīguma moments apziņā - par visu ir viedoklis - bet kādā brīdī tikpat seksīgi ir - nezinu un negribu zināt,
  • 2
  • 1
Alla Borisovna
A
Jā, dramaturģijas neesamība bija šai filmai raksturīga un padarīja to visai grūtu. Pustukšums zālē nozīmē vien to, ka filma ir droša kandidāte uz "Lielo Kristapu", ja kinoļaudis lems atkal uzticēt tā piešķiršanu žūrijai. Bija jau nostiprinājusies tradīcija piešķirt Lielo Kristapu kā mierinājuma balvu tai spēlfilmai, kas nav ne atradusi ceļu pie skatītāja, ne arī var lep[oties ar festivālu dzīvi. Piemērs - Golfa straume zem ledus kalna. Tiesa gan, Sīmanim visai stipri nāksies sacensties ar Pakalniņu, kuras filmai "Ausma" ir šīs pašas iezīmes - ne to kāds grib redzēt Latvijā, ne ārpus Latvijas.
  • 6
  • 1
Skaisle
S
Manai tantei ir 70 gadi. Viņa ir no tiem cilvēkiem, kuri pieklājības pēc apēdīs šķīvi ielikto,pat ja viņai negaršos. Ja viņai nepatīk, viņa nekad nekad to nesaka tiešā runā. Bet tikai - jāpadomā, var jau arī tā, vai kā citādi pieklājīgi. Varētu teikt apmēram tā, kā šodienas jaunie, kuri jau filmu ievietojuši absurda un avangarda kategorijās. Pie tam - abās uzreiz, kaut gan abas tā kā nav viens un tas pats, bet kā saka - drošs paliek nedrošs.
  • 3
  • 1
Vārds
V
Bet kā tantei patika filma? Spriežot pēc tava apraksta, viņa skatījās ieinteresēti.
  • 0
  • 0
Skaisle
S
patiesībā Sidaru pieminēju tāpēc, ka viņa izstādē mani visvairāk savaldzināja tas, kā viens cilvēks var redzēt psauli , un tā ir tā paralēle ar Sīmani - kā viņš redz kara pasauli. Es kara estētiku saprotu pa visam citādi - man tā ir milzīga netaisnība - bagāti , ļoti bagāti onkuļi , kuri tautai pamet lozungus , kā saimnikes sunim kaulus un kas tad notiek - kā drošībā un omulībā saimnieki bauda dzīvi , bet cilvēki mirst kā traki suņi, vai kā traku suņu upuri. Bet nu katram savs , protams
  • 9
  • 1
Fredis
F
Atkal kamerdarbs. Kad beidzot būs kas aktuāls? Varētu uzņemt par migrantu draudiem!
Alla Borisovna
A
Ļoti laba iecere. Celies un uzņem!
  • 3
  • 1
kaut kā neinteresē
k
kaudzē samesti vārdi, kas ir 'dzeja'/ izdomā pats. Recenzija bija pabaiga: pliki zari un kaut kas kustas/ domā nu. Gribētos jau tomēr arī otra cilvēka realizētas-pateiktas domas. Varbūt citādas kā manas, bet tur tā sāls.
Skaisle
S
Jā, vēl. Saprotama ir visu filmas autoru vēlme uzzināt skatītāju, jo īpaši gudru un zinošu skatītāju vērtējumu. Un te es gribu teikt, ka Rīgā jau nu vēl var atrast kinolektorijus un sevi visādi izglītot, bet ,ka kopumā - gudrs skatītājs ir jāaudzina. Atceros, kā savulaik Dita Rietuma šausminājās,ka esam neizglītoti skatītāji, ka viņa - kā kinokritiķe gribot sadarbību ar IZM - būtu interesanti uzzināt, vai šai ziņā ir kāds progress.
Skaisle
S
nevajag sākt veco joku un rakstīt manā vietā ar manu vārdu. Man absolūti nav problēma katru reizi rakstīt ar citu vārdu.
  • 3
  • 1
Skaisle
S
Vai, atkal biju piedzērusies. Piedddodiet!
  • 0
  • 3

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devusies ainavu arhitekte Gundega Lināre

Pirmdien, 4. novembrī, mūžībā devusies profesijas māte, vēstnese un skolotāja - ainavu arhitekte Gundega Lināre (18.07.1944.-04.11.2024.), ar dziļām skumjām vēsta Latvijas Ainavu arhitektu aso...

Kim? rezidences balvu iegūst Karlīna Mežecka

Kim? rezidences balvu 2025 ieguvusi jaunā māksliniece Karlīna Mežecka, kura 2025. gada rudenī dosies uz Ņujorku un pavadīs divus mēnešus prestižajā ISCP (Starptautisko darbnīcu un kuratoru pro...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja