Intervija ar Arvi Vigulu. Kad ieslēdzas alkatība

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

7 komentāri

10. aprīlis, 2013, 18:25

Arnita

Ļoti laba intervija, paldies!

Atbildēt
3
0

10. aprīlis, 2013, 15:28

la

Latviešiem dzejnieku milzīgs bars! :)

Atbildēt
1
0

10. aprīlis, 2013, 14:04

kika

patik Vigula dzeja!

Atbildēt
1
1

10. aprīlis, 2013, 13:06

vohomurka

Vai tad i-netam nav savs arhīvs? Es kaut kā nedomāju, ka viss tajā esošais ies zūdībā. Tiek taču iegrāmatots... Vai es kļūdos? :) Pieļauju, ka to, protams, nedara bibliotēka, bet prāvu daļu no i-neta tekstiem nenoliedzami būtu vērts aizkūrēt uz to... Tā teikt vēl viens informācijas avots. Lai tik krājas! :))

Atbildēt
0
0

10. aprīlis, 2013, 11:54

vohomurka

Sveika, Skaisle! Interviju nelasīju, bet par tevis uzdoto jautājumu: manuprāt, bibliotēkai ir jāvāc visi iespieddarbi. Prptams, apšaubāma ir, piemēram, visvisādu reklāmu "vērtība", BET... Tā tomēr ir laika liecība - par formu, par saturu, par gaumi utt. Šodien taču mēs labprāt apskatām, piemēram, 20.gs. sākuma atklātnes, afišas, žurnālus un avīzes u.c. Un varam gara acīm uzburt kaut drusciņ reālāku priekšstatu par to laiku nekā tas būtu gūts no literatūras un kino vien... Abet grāmatas, grāmateles un brošūras jau obligāti ir vācamas! Tas nekas, ka tām var nebūt literāras un/vai mākslinieciskas vērtības, bet tās ir "dokumenti"! Iedomājies, piemēram, pēc gadiem 20 kāds ambiciozs, bet pamuļķīgs tips vareni lielīsies, cik šamais liels "mākslinieks", bet cilvēki varēs bibliotēkā pa tiešo iepazīt tā pūšļa produkciju - tizlus sacerējumus vai tizli darinātas grāmatas... Un, ja tā būtu publicistika, tad jau vispār, prieks, kur tu rodies! Šamais tips būs izstaigājis pa simtiem partiju, katrā stabulē pūzdams, bet cilvēkiem turpinās dzīt demagoģiju, cik viņš patiess, cik godīgs un īstens... Tāpēc es tev saku - bibliotēkai ir jāvāc viss! Tas ir kā āmen baznīcā! :))

Atbildēt
2
0

10. aprīlis, 2013, 12:04

Skaisle

Sveiks,vohomurka. Kā es saprotu, jebkuram iespiedarbam obligātais eksemplārs ir jānodod grāmatu palātai. Kā vēl es saprotu, tad tieši pateicoties tam, piemēram, vismaz pašas darbinieces savulaik tā dabūja izlasīt padlaikos aizliegtās, no pārdošanas izņemtās grāmatas. Būtu interesanti, ja teiksim, Baklāne nointervētu kādu grāmatu palātas pensionētu darbiniece par šīm tēmām - tur varētu būt ļoti aizraujošas ziņas. Tomēr konkrētā jautājuma sakarā jautājuma būtība jau ir par visiem publicējumiem internetā. Ko darīt, teiksim ar tiem blogotājiem - potenciālajiem Raiņiem un Aspazijām. Vai literatūra ir tikai uz papīra publicētā, vai arī internetā publicētais jau ir literatūra un ir bibliotēkāru "savācams" un iegrāmatojams? Ko Tu par to domā?

10. aprīlis, 2013, 11:05

Skaisle

Laba intervija. Divu profesionāļu saruna. Būtu interesanti kādreiz lasīt padziļinātu spriešanu par Baklānes jautājumu - Bibliotēkām šobrīd ir teorētiska problēma: tās vienmēr ir vākušas visu, kas tiek publicēts, bet tagad ir stipri paplašinājies jēdziens, ko nozīmē "publicēts", un kas vispār ir atrodams un pieejams. Ir pašizdevumi (autorizdevumi), ir viss, ko mēs varam vākt no interneta. Agrāk tādas problēmas nebija, viss bija institucionalizēts un skaidrs. Kā tev šķiet, vai nākotnē būs tik izteikta robežšķirtne starp rakstnieku un ne-rakstnieku?