Ar gleznu Cilvēks, kas ieiet istabā (1927), kas ir viens no pazīstamākajiem vietējā klasiskā modernisma paraugiem, Strunke ir ierakstīts Latvijas Kultūras kanonā. Latviešu grāmatu grafikas klasikā mākslinieks devis ieguldījumu kā daudzu augstvērtīgu un stilistiski atšķirīgu izdevumu ilustrāciju un vāku autors.
Valmiera pieder pie būtiskām agrīnām pieturvietām Niklāva Strunkes dzīves gājumā. Dzimis un kā karavīra dēls pirmos dzīves gadus pavadījis tēva dienesta vietā – Polijas pilsētiņā Gostiņinā, uz viņa dzimteni – Vaidavas ciema Palmēniem – Niklāvs atceļoja 1903. gadā, bet vēlāk Valmierā mācījās Liepiņa proģimnāzijā kopā ar Valmieras puikām – Pāvilu Rozīti, Jāni Kārkliņu, Linardu Laicenu. Te vienpadsmit gadu vecumā, pamudinot pievērsties mākslai, notika liktenīga sastapšanās ar mākslinieku Teodoru Ūderu, te viņš apguva latviešu valodu un sāka apzināties savu latvietību. Strunkes mākslinieciskā rokraksta pārvērtības noteica izglītošanās Pēterburgā un Rīgā, laikabiedru meklējumi, ceļojumos uz Vāciju un Itāliju gūtie eiropeiskie iespaidi un emigrācijā Zviedrijā pavadītie gadi, taču par nemainīgām vērtībām viņš arvien turpinājis uzskatīt savu nacionālo pašapziņu un piederību Latvijas kultūrai un tautai.