Līdz ar to māksliniece vēlas panākt sapņa gaistošo iespaidu, atmiņu trausluma sajūtu. Visu gleznu tapšanas pamatā ir mākslinieces interese par cilvēku, par to, kā katrs mācās dzīvot un sadzīvot šajā pasaulē, rast mieru un prieku. Mākslinieces interese ir pavisam savtīga, tie ir viņas meklējumi, uz kuriem viņa cenšas rast atbildes, vērojot citus. Pārdomas atspoguļojas gleznās, tik dziļi personiskas, bet pazīstamas ikvienam. Runa ir par mūsu pirmatnīgumu, lai cik viszinoši un spēcīgi mēs izliktos, visa pamatā ir un paliek pamatvērtības, sajūtas, kas dara mūs laimīgus. Skaļi protesti, nebeidzama un bezvērtīga spriešana un apspriešana ir tikai izvairīšanās no domas par būtisko, slēpšanās, bailes kļūt patiesam un atklātam pret sevi. Līva Graudiņa savas sajūtas vizualizē šķietami sadzīviskās ainās un tēlos, tomēr, interpretēti sajūtu līmenī, tie piešķir realitātei tēlainību.Pati māksliniece par saviem darbiem atzīst: “Tāpat kā sapnī un atmiņās, mēs redzam tikai būtisko, lietu robežas izgaist, izplūst, tāpat manās gleznās ir jāatklājas tikai atslēgas frāzēm, svarīgākajiem elementiem, atmetot raibumu, sīkumainību, liekvārdību. Galvenais ir sajūta, nevis sižets. Stāstu katrs veido savu, es dodu mirkļa uzplaiksnījumu, enerģiju, kas koncentrējas vienā notvertajā mirklī. Tālākais ir atkarīgs no skatītāja, vai viņš būs atvērts enerģijas apmaiņai un sajutīs gleznā manu vēstījumu”.
Līva Graudiņa. Sajūtu atmiņa
Līva Graudiņa darba procesā izmanto fotogrāfijas, kas ir aktuāla tendence mūsdienu glezniecībā, tomēr katra mākslinieka interpretācija ir unikāla. Fotogrāfija ir fiksēts mirklis, viens kadrs. Tikai mākslinieka atmiņās tas atdzīvojas, mirklis pārvēršas notikumā un apaug ar stāstiem. Taču atmiņa tik smalki glabā tikai svarīgāko, viss liekais pamazām izzūd.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.