Autores pašportrets ar dažādu formu un krāsu izteiksmi kļūst par mainīgu emociju atspoguļotāju. Portreta žanrs, īpaši pašportrets un cilvēka attēlojums, vispār tekstilmākslā parādās salīdzinoši retāk. Iespējams, darbā ar pašportretu izpaužas sava daļa narcisisma, bet reizē tajā iespējama pilnīga visatļautība un brīvība tajās apzinātajās un neapzinātajās robežās, ko autors pats sev nosaka, un pašportrets ir arī ne tikai ļoti personīgu, bet arī reizē visiem kopīgu un pazīstamu emociju atspoguļotājs.
Vairākos darbos autore izmanto oriģinālus senos logu rāmjus no Viļņas, citos redzami fragmenti un veidotas vizuālas references no Ogres kūrorta vasarnīcu logiem. Logu rāmjos veidotais filcējums ir kā mīksta putekļu vitrāža, kas attēlo gan pašu autori, gan viņas iespaidus. Loga rāmji ir gan kā fiziska stingra struktūra, kas burtiski ietver un notur plāno tekstilu, gan kā atsauces un pieturvietu norādītāji uz dažādām reālām vietām. Līdzās logu rāmjiem ir darbi, kas papildina un sniedz noskaņu fragmentus no caur logiem redzamajiem stāstiem.