Daudzajās grāmatās par skatuves mākslas personībām (Mirdzu Šmitheni, Elzu Radziņu, Kārli Sebri, Alfrēdu Jaunušanu u.c.) L. Dzene spēja uzburt aktieru un režisoru māksliniecisko daudzpusību un cilvēciskās kvalitātes. Savukārt 1992. gadā izdotajā grāmatā “Ar zelta lāpu rokā” tika apkopoti Lilijas Dzenes raksti par aktieriem, kuri Otrā pasaules kara laikā devās svešumā un padomju gados būtībā tika izsvītroti no latviešu teātra vēstures. Valmieras teātra direktore Evita Sniedze atzīmē: “Turklāt Lilija Dzene tajā laikā viena no retajām rakstniecēm spēja uzburt vēl kādu sajūtu – tik dziļas un skaistas atzīšanās mīlestībā teātrim, Latvijai, Piebalgai un savai dzimtai kā viņas grāmatā “Trīs aktieru dzīves. Savā laikā, savā dzimtā un arī teātrī” (1995) ir retumi latviešu literatūrā, ne tikai teātra zinātnē. Jo tajā ir poētisms un fantastiska profesionāla izteiksmes spēja, kas diemžēl neglābjami zudusi reizē ar viņu.”Sarīkojumā “Lilijai Dzenei 85” kopā ar Nacionālā teātra aktrisi Līgu Liepiņu, Valmieras teātra direktori Evitu Sniedzi, LTV redaktori un režisori Mārīti Balodi, Radioteātra redaktori Aldu Briedi, kultūras žurnālisti Rutu Rikši, L. Dzenes tuviniekiem un muzeja speciālistiem iezīmēsim atsevišķas izcilās personības Lilijas Dzenes bagātā mūža šķautnes un nozīmīgo devumu Latvijas kultūrā.
Sarīkojums Lilijai Dzenei 85
Latvijas Nacionālā teātra 95. jubilejas gadā Latvijas Kultūras akadēmijas E. Smiļģa Teātra muzejs vienā no cikla sarīkojumiem pieminēs un godās erudīto un spožo teātra zinātnieci, rakstnieci Liliju Dzeni (25.07.1929–3.10.2010), kuras vēl padomju okupācijas laikā sarakstītā monogrāfija “Drāmas teātris”(1979) ir izcils vēsturisks pētījums.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.