Filmas par mūziķu dzīvesgājumu ir modē: rokgrupai Queen veltītā Bohēmista rapsodija/ Bohemian Rhapsody (2018) arī Latvijā ir kļuvusi par vienu no veiksmīgākajām pēdējā laika filmām, kas pārkāpusi 100 000 skatītāju robežu. Tas Latvijas kontekstā ir izcils rādītājs. Uz karstām pēdām Bohēmista rapsodijai seko tematiski līdzīgs darbs – britu popmūzikas leģendai Eltonam Džonam veltītais Rocketman, kurā sera Eltona Džona lomā iemiesojies aktieris Tārons Edžertons. Maijā filma Rocketman tika demonstrēta Kannu kinofestivāla ārpuskonkursa programmā, izpelnoties stāvovācijas un nekritiski jūsmīgas preses atsauksmes. Protams, šis bija īpašs notikums, jo uz pirmizrādi bija ieradušies ne tikai aktieri un filmas režisors Deksters Flečers, bet arī Eltons Džons visā savā krāšņumā.
Viņš draudzīgi pozēja kopā ar Eltona lomas atveidotāju filmā Tāronu Edžertonu, demonstrēdams absolūtu atbalstu filmai, kas stāsta par viņa spožo un vētraino dzīvi, viņa karjeras reibinošo uzvaru brīžiem un kritieniem atkarību un neirožu bezdibenī. Mūziķis ir viens no Rocketman producentiem – tātad cilvēks, kurš vistiešākajā veidā ir bijis iesaistīts darba tapšanā un kuram ir bijusi iespēja kontrolēt, kāda versija par Eltona Džona dzīvi tiks piedāvāta globālajai auditorijai.
Jāatzīst, ka Rocketman neaizraujas ar komplimentārismu, neignorē Eltona Džona rakstura un pieredzes ēnas puses. Šajā aspektā – visu cieņu Eltonam Džonam, kurš ir spējis pietiekami vēsi un atturīgi paskatīties uz savu dzīves gājumu, uzticot sevi spēlēt harismātiskajam un enerģiskajam britu aktierim Tāronam Edžertonam. Ar to aktierim izsniegtais uzticības kredīts nav izsmelts: klasiskās mūziķa dziesmas, kuras skan filmā, ar viņa akceptu izpilda Tārons Edžertons. Šis koncepts filmu būtiski atšķir no jau pieminētās Bohēmista rapsodijas, kurā skanēja Queen oriģinālieraksti. Abas filmas saista arī režisors Deksters Flečers, kurš tika uzaicināts pabeigt Bohēmista rapsodiju jau pēc tās režisora Braiena Singera atstādināšanas filmas tapšanas fināla posmā.
Iespējams, Eltona Džona cienītāju loks Latvija ir šaurāks nekā Queen, tomēr Rocketman, manuprāt, ir veiksmīgāka un radošāka filma nekā Bohēmista rapsodija. Līdzās Tāronam Edžertonam, kurš ir filmas lielā veiksme un enerģētiskais centrs, nozīmīga loma ir britu aktierim Džeimijam Bellam, kurš tēlo Eltona Džona ilggadējo domubiedru – dziesmu tekstu autoru Bērniju Topinu. Krāšņa kā lilija Eltona Džona mātes lomā uzplaukst amerikāņu aktrise Braisa Dalasa Hovarda. Protams, šī lilija plaukst disfunkcionālā ģimenē, un bērnības traumas – kā nu bez tām – ir viens no Eltona Džona radošās darbības pamatdzinuļiem. Starp citu, pašlaik Eltons Džons sniedz savas atvadu turnejas Farewell Yellow Brick Road koncertus.
Jūsu uzmanībai piedāvājam sarunu ar filmas galveno lomu tēlotājiem – Tāronu Edžertonu (Eltons Džons) un Džeimiju Bellu (Bērnijs Topins). Raksta tapšanā izmantoti studijas sniegtie materiāli.
Rocketman ir unikāla filma, kas piedāvā daudzveidīgu muzikālo pieredzi. Kā jūs raksturotu šo darbu – ar ko tas ir īpašs?
Tārons Edžertons. Mēs to bijām iecerējuši nevis kā tradicionālu, stīvu biogrāfisku darbu, bet gan kā filmu, kurā ir vieta fantāzijas elementiem. Filma sākas ar epizodi, kurā Eltons ierodas rehabilitācijas klīnikā. Man tas šķita aizraujoši – ieraudzīt pasaulslavenu cilvēku tik jūtīgā, intīmā situācijā ir neparasti. Filmā Eltons atskatās uz savu dzīvi, atrodoties klīnikā. Mēs uzzinām viņa stāstu no bērnības, kad viņš sāka mācīties Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā, līdz brīdim, kad viņam ir jādodas uz rehabilitācijas klīniku. Tas atklāj par Eltonu daudz jauna, piemēram, viņa vaļsirdību un pamatīgo izturību.
Eltona Džona sadarbība ar savu dziesmu tekstu autoru Bērniju Topinu ir leģendāra. Kā jūs raksturotu savu pieredzi, portretējot šo tandēmu?
T. E. Tā bija lieliska, unikāla pieredze! Šī filma ir mūzikls ar fantāzijas elementiem, un viens no priekšnoteikumiem bija tas, ka aktieriem ir jādzied. Mums ļoti paveicās, jo pats Eltons Džons un viņa dzīvesbiedrs Deivids Fērnišs bija iesaistīti šajā projektā. Eltons ir fantastisks, pēdējos divus gadus viņš man ļāva kļūt par savas dzīves daļu, viņš kļuva par manu draugu, un tas šo filmu padarīja par ļoti personīgu un īpašu pieredzi.
Džeimijs Bells. Man viss bija pilnīgi pretēji. Mēs pazīstam Bērnija dziesmu tekstus, bet domāju, ka tikai retais atpazītu viņu fotogrāfijās vai viņa balsi ierakstos, tā ka man bija cits atbildības līmenis. Man bija iespēja radīt tēlu. Tāronam šādas ekskluzīvas iespējas nebija.
T. E. Eltons neraksta dziesmu tekstus – viņš atzīst, ka tā nekad nav bijusi viņa stiprā puse. Eltons dzīves laikā ir ļoti mainījies. Viņš sāka karjeru kā kautrīgs, naivs un nevainīgs puisis. Viens no lielākajiem katalizatoriem, kas mainījis Eltonu, bija viņa satikšanās ar Bērniju. Kad pirmo reizi pavaicāju par viņa attiecībām ar Bērniju, Eltons atbildēja: "Viens ir mūsu radošās attiecības, taču viņš man vienmēr ir bijis kā brālis, kura man nav." Man šķiet, viņi viens otrā bija nedaudz iemīlējušies – kā radošie partneri. Bērnijs papildināja Eltonu, un tad viņi kopīgi mainīja Eltona mūziku. Tas ir brīnums – viņi abi ir puiši no strādnieku ģimenēm, kuri satikās un radīja īpašu sinerģiju.
Dž. B. Viņiem bija ļoti interesanta sadarbības metode, viņi nekad nestrādāja kopā vienā istabā. Bērnijs uzrakstīja dziesmu tekstus un pasniedza tos Eltonam. Tad Eltons ar šiem tekstiem devās pie klavierēm, un tie pārvērtās dziesmās, piemēram, Tiny Dancer un Your Song. Eltonam piemīt īpašs talants – viņš prot iepriecināt cilvēkus. Viņa mūzika rada prieku. Dziesmu struktūrā ir kaut kas apbrīnojami vitāls un priecīgs. Man kā aktierim bija ārkārtīgi viegli spēlēt šo Eltona Džona "otro pusi", jo es vienmēr esmu mīlējis viņa mūziku.
Arī Tārons ir lielisks, filmēšanas laukumā pavadītais laiks bija īpašs. Jāsaka gan, ka Bērnijs ir tas varonis, kurš filmā paliek nemainīgs. Viņš ir kā ass, kurai apkārt riņķo Eltons. Eltonam šāda ass ir ļoti nepieciešama, katram cilvēkam dzīvē ir vajadzīgs šāds centrs, īsts draugs, kurš par tevi zina visu, pat to, kas vēl nav noticis.
Tāron, kā jums izdevās iemiesoties Eltona tēlā?
T. E. Savādi, lai gan Dievs mani ir apveltījis ar jauneklīgu ģīmi, kura dēļ mani dzina prom no krogiem kā mazgadīgu arī tad, kad man bija jau 29 gadi, man vieglāk bija spēlēt nevis jauniņo, bet gan padzīvojušo Eltonu. Iespējams, tas ir tāpēc, ka man bija iespēja pavadīt laiku kopā ar tagadējo nobriedušo Eltonu Džonu, nevis ar divdesmitgadnieku Eltonu. Ir saglabājušies dokumentāli kadri ar viņu šajā vecumā, bet ir jārēķinās, ka kameras priekšā cilvēks uzvedas īpaši, pietēlo.
Jau no pirmās tikšanās reizes ar Eltonu, kad mēs apsēdāmies un kopā notiesājām kariju, sākās tēla veidošanas process. Mēs sēdējām, ēdām un runājāmies divarpus stundu. To ir grūti aprakstīt. Taču, ja tev ir uzticēts gods spēlēt vienu no slavenākajiem un visvairāk dievinātajiem cilvēkiem pasaulē, tas uzliek lielu atbildības nastu. Satiekot Eltonu un runājot ar viņu, man bija sajūta, ka tā ir pati svarīgākā lieta, ko esmu darījis.
Iemiesošanās lomā prasīja arī fizisku transformāciju.
T. E. Jā, protams, man bija jākļūst maksimāli līdzīgam Eltonam Džonam. Tik līdzīgam, cik vien iespējams. Un jau atkal – vieglāk man padevās tās epizodes, kurās es spēlēju padzīvojušo Eltonu Džonu. Jo vecāks bija mans varonis, jo vieglāks bija mans pārtapšanas process. Filmā ir vismaz četri atšķirīgi Eltoni. Pirmais ar tīnisku matu griezumu un masīvām brillēm kā amerikāņu dziedātājam Badijam Holijam. Tad divdesmitgadnieks Eltons ar gariem matiem – tas ir laiks, ko viņš pavadīja Losandželosā. Par godu trešajam Eltona veidolam es nodzinu matus, lai vizuāli paaugstinātu pieri. Ceturtajam Eltonam mati jau ir krietni atkāpušies.
Jāpiezīmē, ka izskatu pamatīgi ietekmē tas, kā tu jūties un kusties. Bija posms, kad Eltons bija zaudējis kontroli pār savu dzīvi, – tolaik viņam vēl nebija pat trīsdesmit. Iejusties Eltona tēlā man palīdzēja tas, ka man starp zobiem tika izveidota sprauga un arī mainīts matu sakārtojums. Būtībā es izveidoju hibrīdu – tēlu, kurā ir daudz no manis un daudz no Eltona Džona. Kad iepazinu viņu, uzzināju, ka mums ir daudzkas kopīgs. Protams, es neesmu ģēnijs, bet neirozes un nedrošības sajūta piemīt arī man, gluži tāpat kā Eltonam. Atpazinu viņa uzvedībā arī man piemītošo emocionālo svārstīgumu. Esmu cilvēks, kurš mēdz saasināti reaģēt uz dažādām lietām. Tas nav svešs arī Eltonam.
Pirms filmēšanas jūs abi saņēmāt savu varoņu prototipu svētību. Vai tas palīdzēja?
T. E. Eltons bija vienkārši fenomenāls, iedrošinot mani visā filmas tapšanas gaitā, arī tad, kad ierakstījām filmas skaņu celiņu studijā Abbey Road. Man bija ārkārtīgi būtiski, lai Eltons Džons novērtētu manu muzikālo sniegumu, lai viņš būtu informēts par notiekošo, tāpēc darba procesā es viņam sūtīju ierakstus. Man bija svarīgi saņemt viņa akceptu, saprast, ka viss ir kārtībā. Viņš tiešām klausījās un bija apmierināts. Tas bija fantastiski!
Dž. B. Būtībā tas ir šausmīgi – tev ir jātēlo cilvēks, kuru tu nepazīsti, bet kurš daudziem ir elks. Es devos uz Santabarbaru, satiku Bērniju un viņa sievu, mēs parunājāmies. Viņš ir ļoti pozitīvs cilvēks. Tomēr... Man kā aktierim bija jābūt brīvam, radošam un jārada tēls, taču tajā pašā laikā es satraucos un nervozēju, baidījos pārkāpt noteiktas līnijas, aizvainot prototipu.
T. E. Nav noslēpums, ka Eltonam ir bijuši spožuma un vājuma posmi. Man ir svarīgi, ka mēs bijām patiesi, runājot par šiem periodiem, jo tie ir veidojuši mākslinieka būtību. Un tieši tādu mēs viņu mīlam. Filmēšanas laukumā es apzināti akcentēju šos vājību posmus. Zinu, ka Eltons nebūtu pret to iebildis, viņš nav klīrīgs. Viņš apzinās savus stipros un vājos punktus, un viņš ir mierā ar sevi. Viņš ir bijis ellē, viņš ir bijis rehabilitācijas klīnikās.
Tagadējā dzīves posmā mākslinieks ir stabils un līdzsvarots, viņš apzinās, kas viņš ir. Eltons grib būt atklāts un godīgs, stāstot par savu dzīvi. Es gribēju notvert šo dualitāti – jauko, rūpīgo, dāsno cilvēku, kuram piemīt tik intensīvs artistisks jūtīgums un nepastāvība. Tā iet roku rokā ar ģenialitāti. Būtu bijis nepareizi neizrādīt tai cieņu.
Filmā nav noklusētas arī drūmākās Eltona Džona dzīves epizodes.
T. E. Stāsts, kuram ejam cauri filmā, sākas rehabilitācijas klīnikā, kur Eltonam nākas konfrontēties ar visām savām kļūdām un nepareizajām izvēlēm, samierināties ar tām un iemīlēt sevi no jauna. To nav iespējams izdarīt, ja nemīli visas savas šķautnes. Šis attīrīšanās process ir prizmā, caur kuru mēs redzam Eltona Džona dzīvi. Šī nav filma, kas romantizē narkotiku lietošanu. Eltona attiecības ar dažādām substancēm bija ekstrēmas, tās iedragāja viņa veselību un gandrīz maksāja viņam dzīvību. Man tā šķita ļoti svarīga stāsta daļa, taču to līdzsvaro filmas vitālā, dzīvespriecīgā un dzīvi apliecinošā daļa.
Kā jūs komentēsiet sava varoņa romantisko attiecību līniju un tās interpretāciju filmā?
T. E. Esmu heteroseksuāls aktieris, kurš spēlē geju ikonu. Esmu pārliecināts – ja mēs stāstām šo stāstu rūpīgi, mūsu pienākums ir atspoguļot arī šo tēmu. Filmas sākumdaļā ir mana un Ričarda Medena (aktieris, kurš spēlē Džonu Rīdu – Eltona Džona partneri jaunībā) mīlas aina. Es ļoti lepojos ar šo ainu. Tā ir pirmā šāda veida aina manā pieredzē – tā ir aina ar diviem jauniem puišiem, kuri iemīlas viens otrā laikā, kad tas netiek akceptēts.
Eltons Džons vienmēr ir bijis īpašs – ekstravaganta personība, "lielāka par dzīvi"... Vai šis fakts uzlika kādu īpašu atbildību arī jums?
T. E. Jā, īpaši ainās, kurās man bija jāspēlē Eltons Džons uz skatuves. Jutos, ka man ir nepieciešams kas īpašs, vismaz tāda pati dižošanās spēja un eksplozīva enerģija, kāda piemīt Eltonam Džonam. Mēs strādājām kopā ar izcilu kostīmu mākslinieku Džūljenu Deju. Viņa veidotie kostīmi ir pasakaini. Taču man patika arī ainas, kurās man mugurā nav nekā daudz. Tas bija ļoti atbrīvojoši. Es pats daudzus gadus neesmu bijis izcilā formā, un arī Eltonam, kā zināms, ir bijuši sliktie un labie periodi. Apziņa, ka tu vari būt tāds, kāds esi, ir pacilājoša. Taču, ja runājam par kostīmiem, nekas no tā, ko kostīmu mākslinieks man nolika priekšā, nešķita nedz nepieņemams, nedz muļķīgs. Eltonam ir tuva provokācija un pārmērības, viņš ir riskējis un pārkāpis robežas un bijis uz nebūtības sliekšņa. Par to arī ir šī filma.
Kas Eltons Džons ir bijis jūsu dzīvē?
T. E. Domāju, es, tāpat kā daudzi, varu atsaukt atmiņā vairākus dzīves brīžus, kas man saistās ar Eltonu Džonu un viņa mūziku. Kad man bija pieci vai seši gadi, iemīlējos filmā Lauvu karalis un Eltona Džona dziesmā Circle of Life. Kad man bija 12 gadu, iznāca viņa hitu izlase Greatest Hits, es un mans patēvs sēdējām un klausījāmies ierakstu. Kad viņš mani veda uz skolu, kopā dziedājām I Guess That’s Why They Call It the Blues. Kad man bija 17 gadu, stājos aktieros – drāmas skolā – un eksāmenā dziedāju Your Song. Mani neuzņēma skolā. Pēc gada es mēģināju vēlreiz, dziedāju to pašu dziesmu un mani uzņēma. Eltons Džons vienmēr ir bijis līdzās.
Tad kādu dienu 2016. gadā, kad tikko biju apradis ar domu, ka man būs iespēja spēlēt filmā Kingsman, man pavaicāja: "Vai tu gribi spēlēt Eltonu Džonu?" Es apmulsu un atbildēju: "Un ko Eltons par to domā?" Viņam šī ideja patīkot... Tas bija neiedomājami un traki! Iespēja būt šajā filmā man ir ārkārtīgi nozīmīga. Lomā esmu ielicis sevi visu, vairāk nekā jelkad. Es negribētu mainīt ne sekundi savā pieredzē. Ja varētu, darītu to visu vēlreiz. Nav nemaz tik daudz lietu manā dzīvē, par kurām es varētu šādi teikt. Vēl arī iespēja iepazīt Eltonu Džonu, just vistiešāko saikni ar šo izcilo cilvēku.
Nesen dziedāju ar viņu kopā un joprojām nespēju noticēt, ka tas tiešām ir noticis. Kļūstu emocionāls, kad sāku par to visu domāt.
P