Vienmēr esmu bijusi pārliecināta, ka filmai ir jārodas vai nu no sāpēm, vai no prieka. Taču Ausma ir īpaši traka filma – nezināju, ka sāpes un prieks var būt tik vienlaicīgi. Kā nomirt un piedzimt uzreiz, saka režisore Laila Pakalniņa. Pirmdien, 23. novembrī, kinoteātrī Splendid Palace notiks viņas spēlfilmas Ausma pirmizrāde Latvijā. Tas ir vietējā vidē adaptēts stāsts par mazo pionieri Pavļiku Morozovu, kurš filmā ir kļuvis par Jančuku (Antons Georgs Grauds) un dzīvo kolhozā Ausma. Viņa tēvs ir padomju varas ienaidnieks un plāno sazvērestību, dēls nodod tēvu, un tēvs viņam atriebjas.
"Sižets ir kā spole, uz kuras uzvērpts daudz kas cits," salīdzina režisore un velk paralēles ar savu pirmo spēlfilmu Kurpe (1998), kuras pamatā ir stāsts par Pelnrušķīti. Tā kā Ausmas saturu var pārstāstīt vienā rindkopā, filmas veidotāji varējuši izpausties kinematogrāfiski. "Mēs spēlējāmies ar enerģiju un caur tās koncentrāciju kadrā brīdinām skatītājus, cik svarīgi ir neļauties manipulācijai un nepazaudēt sevi," akcentē Laila Pakalniņa. Tā ir aktuāla tēma ne tikai diktatūras režīmā, bet arī mūsdienās, kad cilvēkam tiek noteikts, ko patērēt, par ko balsot. Neesi skrūvīte, esi tu pats! – par šo tēmu vēstīs arī viņas nākamā filma Varbūt pēdējais bandīts.
Ar purva žļurgu mutē
Filmas Ausma uzņemšanā ir piedalījušies vairāk nekā 900 profesionālu un neprofesionālu aktieru, no kuriem liela daļa tikai pazib kadrā, bet bez viņiem nebūtu iedomājams šis darbs. "Redzams, ka iedzimtā takta izjūta liedz Talsu iedzīvotājiem sist aktieriem," Vilis Daudziņš atceras, kā tikusi uzņemta aina karjerā, kurā saniknotajiem kolhozniekiem ir jāizrāda naids pret padomju varas ienaidniekiem, bet viņiem bijis žēl. "Mēs sakām, nav ko žēlot, vajag tik maukt. Smejas. Beigās pierunājām… Sirsnīgi atspārdīja – pleca saišu plīsumu es vēl ilgi ārstēju. Ja tā kadra nebūs filmā, Laila, nu tad es nezinu..." savās ciešanās atzīstas Jaunā Rīgas teātra aktieris, kurš filmā atveido Jančuka tēvu.
"Man bija sajūta, ka tālāk vairs nevar iet!" uzsver Laila Pakalniņa, kura par šo savstarpējo norunu uzzinājusi daudzus mēnešus pēc filmēšanas beigām. "Tā ir ļoti spēcīga aina," domā režisore un uzslavē Ausmā iesaistītos aktierus, kuri ir strādājuši ar fantastisku atdevi pat vismazākajos sīkumos. Piemēram, Viļa Daudziņa atveidotajam varonim ir jāiekrīt purvā, jāiznirst virspusē un jāizspļauj žļurga, kuru sarijies. "Mēs zem kadra robežas dodam aktierim iedzert kokakolu, bet viņš ne par ko – ņem mutē ūdeni no peļķes un spļauj!" filmas uzņemšanas nianses atklāj Laila Pakalniņa. Ainas ar augsta riska vai emociju pakāpi viņa filmējusi ar vienu vai diviem dubliem.
Sudraba lāča ķepa
Filma Ausma ir Latvijas, Polijas un Igaunijas kopražojums, kas pulcējis starptautisku radošo komandu. "Tā ir manu iespēju paplašināšana," uzskata Laila Pakalniņa, kura šajā projektā ir sadarbojusies ar vienu no labākajiem poļu operatoriem Vojcehu Staronu. 61. Berlīnes Starptautiskajā kinofestivālā viņš saņēma Sudraba lāci par izcilu māksliniecisko ieguldījumu argentīniešu izcelsmes meksikāņu režisores Paulas Markovičas filmā Balva/El Premio. "Pirmkārt, viņš ļoti respektēja manas vēlmes. Otrkārt, viena no viņa talanta spilgtākajām iezīmēm ir darbs ar gaismu. Treškārt, viņam piemīt jūtīgums pret to, ko piedāvā dzīve," saka režisore, kura operatorā saskatījusi sev radniecīgo dokumentālista dvēseli.
Montāžas režisors ir igaunis Kaspars Kallass, ar kuru Laila Pakalniņa iepriekš jau sadarbojusies daudzos savos darbos, sākot ar dokumentālo īsmetrāžas filmu Būs labi (2004). "Ausma ir vissvarīgākā filma, kuras uzņemšanā es līdz šim esmu piedalījies," atzīst Kaspars Kallass. Ausmas mākslinieks ir Jurģis Krāsons, kuram tā ir bijusi atgriešanās bērnībā, kas ir "brīnumu pilna, skaista vieta, pat ja visapkārt tiek manifestētas tev vēl nesaprotamas realitātes šausmas". Sarunā ar kinokritiķi Dairu Āboliņu viņš savulaik ir sacījis: "Mēs izspiedām no Lailas jūtas, iedomājies?!" Tas, protams, ir joks! – komentē režisore, taču piebilst, ka šajā filmā emocijas būšot atkailinātākas nekā viņas iepriekšējos darbos.
Šķūnīšu un bēniņu bagātības
"Ausma meklē padomju laika bērnu gumijas zābaciņus!" vēsta 2014. gada 8. augusta ieraksts filmai veltītajā Facebook lapā. Nepieciešamās lietas filmas veidotāji ir meklējuši caur internetu, braukuši ekspedīcijās uz dažādām Latvijas vietām un piedzīvojuši zināmas grūtības. "Jau pirms 17 gadiem Kurpes tapšanas brīdī mēs saskārāmies ar to, ka cilvēki daudz rūpīgāk glabā pirmās Latvijas brīvvalsts laika lietas un pēc iespējas ātrāk bija centušies atbrīvoties no padomju laika mantām, ja vien tās nesaistījās ar ļoti personīgām atmiņām," stāsta Laila Pakalniņa. Taču režisores pieredze liecina, ka vecu māju bēniņos un šķūnīšos vienmēr var atrast kādus slēptus un filmas veidošanai noderīgus dārgumus.
Ausmai ir bijis nepieciešams liels daudzums oktobrēnu, pionieru un komjauniešu nozīmīšu, kas tikušas pasūtītas Polijā, no kuras nāk filmas kostīmu māksliniece Natālija Čečota. "No sākuma mums radās problēmas, jo skaitījās, ka pavairojam aizliegto padomju laiku simboliku, bet gala beigās mēs pārvarējām šo šķērsli," teic režisore, kuras padomju pasaka nepretendē uz 50. gadu realitātes rekonstrukciju, taču ik pa laikam nodod nepārprotamu sveicienu šim laikam. Re, kur puika, kuram uz galvas uzliek neliela izmēra bļodiņu, lai nogrieztu matus (Facebook lapā var noskatīties vairāk nekā 20 minūtes garu un aizraujošu video par Ausmas tapšanas aizkulisēm).
Dzīvnieciski īdoša vijole
"Šī nav klusa filma gan tiešā, gan pārnestā nozīmē," atklāj Laila Pakalniņa, kuras darbā ir dzirdamas patriotiskās dziesmas kā viens no padomju laiku dekorācijas elementiem un arī oriģinālmūzika kā apjausma par notiekošo. Ausmas skaņu celiņa tapšanā ir iesaistījies pianists un komponists Vestards Šimkus. Režisores uzfilmētais materiāls viņu rosinājis sarakstīt skaņdarbus, kuri mīklaini atrodas starp gaišo un tumšo, jautro un šausminošo, dvēseliski skumjo un nievājoši sarkastisko. "Caur tiem mēs paužam savu attieksmi pret to, kas konkrētajā brīdī risinās uz ekrāna," uzsver Laila Pakalniņa.
Vestards Šimkus stāsta, ka komponēšana ir bijusi iedvesmas pārpilna, jo filmas kopējā noskaņa īpaši rezonējusi ar viņa muzikālo domāšanu un viena Ausmas aina pēc otras pianistā radījušas dažnedažādas idejas. "Padomju sistēmas sabradāts cilvēks ar kazu uz mājas sliekšņa raisīja manī asociācijas ar monētu, kas, ripojot pa klavieru stīgām, strinkšķina vientulīgu melodiju, kuru pavada teju dzīvnieciski īdoša vijole," piemēru min Vestards Šimkus. Viņa sacerētās mūzikas ierakstā piedalījušies Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķi. Savukārt bērni, kuri skrien un skrien pretī saulainajam komunismam, pamudinājuši viņu radīt "aptrakušu daudzbalsīgu fūgu orķestrim mežonīgā mažorā".
Ausma melnajās naktīs
Filmas Ausma pasaules pirmizrāde notika 18. novembrī Tallinas Starptautiskajā kinofestivālā Melnās naktis, kurš ir ieguvis A klases statusu un kļuvis par vienīgo tādu festivālu Baltijā un Ziemeļvalstīs. Ausma ir iekļauta oficiālajā konkursa skatē, kurā par balvām sacenšas 18 darbu. "Filma ir jādod tam festivālam, kas ļoti to grib," nolēmuši Ausmas producenti, turklāt vārdu savienojums "Ausma Melnajās naktīs" tāpat kā "Picas Romā" skan kā rindiņa no dzejoļa.
13. septembrī ar uzrakstu "Dawn at Black Nights Film Festival" uz krekliņa režisore noskrēja 42 kilometrus 195 metrus Tallinas maratonā, kas kļuva par pasaulē garāko paziņojumu par filmas pirmizrādi.
Skriešana jau labu laiku ir Lailas Pakalniņas ikdiena. "Mans ķermenis pieprasa, lai es kaut ko darītu," bilst režisore, kura agrāk ir daudz peldējusi un braukusi ar velosipēdu, taču tagad viņas fizisko aktivitāšu virsotnē ir nokļuvusi skriešana. "Tā ir kļuvusi par atkarību," atzīst Laila Pakalniņa. 2011. gadā viņa noskrēja savu pirmo Rīgas maratonu. "Es ne tik daudz atceros savas fiziskās sajūtas, cik savu interesi par apkārt notiekošo – man momentā bija skaidrs, ka tas ir jāfilmē no iekšpuses!" stāsta režisore, kura jau nākamajā gadā distancē devusies ar kameru (tā bija piestiprināta viņai pie galvas) un veselu operatoru brigādi. 2013. gadā pirmizrādi piedzīvoja dokumentālā filma Četrdesmit divi.
Ausma
Spēlfilma. Latvija, Polija, Igaunija. 2015.
Režisore Laila Pakalniņa
No 24. novembra kinoteātros Splendid Palace, Kino Citadele un citur Latvijā
jautājiens
Noskatījos
Voland's